Ārzemju presē

Vācu “Frankfurter Rundschau”, citējot Latvijas Universitātes ekonomikas profesoru dāni Mortenu Hansenu, vēsta, ka jau tas vien ir panākums, ka Latvijā pēc 1. maija nekas daudz nav mainījies. Valsts esot labi sagatavojusies ES un veiksmīgi pārstrukturējusi ekonomiku no padomju plānveida saimniecības uz Rietumu tirgus ekonomiku. “Inflācijas koeficients ir stabils, cenas un algas liberalizētas, un valsts uzņēmumu lielākā daļa privatizēta.” Maijā patēriņa preču cenas gan paaugstinājušās par 1,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, taču tas bijis saistīts ar benzīna cenu kāpumu un nodokļu palielināšanos. Tomēr iekšzemes kopprodukts Latvijā sasniedzot tikai 35% no vidējā līmeņa ES. “Latvijas ekonomikai pirmām kārtām jākļūst efektīvākai,” saka profesors Hansens, netieši norādot uz lauksaimniecības sektoru.

•

Krievu izdevums “Gazeta.ru” vēsta, ka Igaunija atradusi adekvātu atbildi Krievijas apsūdzībām par minoritāšu tiesību neievērošanu. Proti, tā gatavojas EDSO līmenī aktualizēt karēļu minoritātes stāvokli Krievijā.

•

Vācu “Die Welt” publicēta saruna ar Čehijas prezidentu Vāclavu Klausu. Intervijā “Eiropas Savienība nav liberāla” viņš Vāciju dēvē par “Eiropas supervalsti” un piemin jauno modes tendenci – “skepsi pret Eiropu”. V.Klauss šaubās, vai Eiropa ar vienotu valdību jebkad spētu būt demokrātiska. Briseles elites vēlmi ar kopējās ārējās un drošības politikas palīdzību nostiprināt Eiropu kā stratēģisku vērtību savienību viņš sauc par īpaši problemātisku, jo uzskata to par neliberālu un nedemokrātisku. Viņš norāda, ka ES konstitūcija iezīmē lēcienu padziļinātas integrācijas virzienā. V.Klauss uzskata, ka ES vispirms ir jāliberalizē. Eiropai esot vajadzīga sabiedriskās kārtības transformācija. Politisko koncepciju pamatā, viņaprāt, jābūt pilsoņu vēlmēm, apsvērumiem un pārliecībai, nevis apriorām birokrātu, tiesnešu un politiķu abstrakcijām. Būtībā ES apvienošanas procesu ietekmējot ierēdņi, padomnieki un zinātnieki, bet tas esot bīstami.

•

“International Herald Tribune” publicējis materiālu “Eiropa: tilts, barjera un bezdibenis”. Tajā vēstīts par atšķirībām, kas rada priekšstatu par transatlantisko attiecību perspektīvu, īpaši par dažām fundamentālām ASV un Eiropas nesaskaņām rīcības stratēģijā. Pirmais minētais piemērs – Apvienoto Nāciju Ģenerālā asambleja Ņujorkā, kur no ES ir 25 dalībvalstis, iebilstot ASV, nosodīja Izraēlu par tās uzcelto barjeru Rietumkrastā. Otrs – svinības Mostarā (Bosnijā-Hercegovinā) par godu karā sagrautā 16. gadsimta akmens tilta atklāšanai pēc rekonstrukcijas, kas tagad kļuvis par Bosnijas miera simbolu. Abi notikumi ilustrējot galveno pretrunu ASV un Eiropas starpā, kas ir arī centrālā pēdējā laika diskursā par Irākas karu. Eiropa lielu nozīmi piešķirot starptautiskajām organizācijām un uzskatot, ka tām vajadzētu būt galvenajai lomai kā morālam spēkam starptautisku konfliktu regulēšanā. ASV turpretī uzskatot, ka multilaterālisms ir nepieciešams konkrētās jomās, taču terorisma apkarošanā nevar paļauties uz šādu “morālo spēku”.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem