Satikās cilvēki, satikās sirdis

No 21. līdz 25.jūlijam Rīga līdzinājās jūrai, kurā satecējušas Eiropas tautu upes. Cita straujāka, cita lēnāka – kāda nu kura. Turklāt, ja Rīgai būtu ausis, tās noteikti labsajūtā sviltu, dzirdot tai veltītos slavinošos vārdus, kas izskanēja festivāla “Eiropiāde 2004” sarīkojumos. Eiropiādes starptautiskās komitejas (ESK) prezidents Bruno Pēters foruma un tautas lietišķās mākslas izstādes atklāšanā “Skonto” hallē sacīja, ka šajos svētkos skaistajā Rīgā pukst Eiropas sirds. Tā domāja un juta ne tikai viesi, bet arī mājnieki. Gundars Bojārs festivāla atklāšanas koncertā ar pilsētas galvas lepnumu teica – Rīga uzņem Eiropu. Viņš arī uzsvēra, ka Rīga dažu gadu laikā pretendē iegūt Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu.

Esam dažādi, tāpēc – interesanti

Jāatzīst, reizēm cilvēka nepaklausībai Dievam var būt interesantas sekas. Taču jārēķinās, ka, rīkojoties pēc sava prāta, ieskatiem un patikšanas, cilvēks vienmēr sagādā sev kādus papilduzdevumus. Un tie nebūt nav no vieglākajiem un vienkāršākajiem. Tā, piemēram, ar Bābeles torņa pārdrošo projektu un celtniecības darbiem cilvēce, kā zināms, izpelnījusies nepieciešamību mācīties valodas, līdztekus iepazīstot arī citu tautu kultūru un tradīcijas. Kāda gan būtu mūsu dzīve, ja pasaulē trūktu šīs dažādības!? Droši vien gaužām garlaicīga savā vienveidībā. Būtu daudz mazāk, par ko brīnīties un priecāties. Daudz mazāk, ko izzināt.
Eiropiādes laikā Rīga vienoja tautas, apliecinot, ka ne tikai līdzīgais, bet arī atšķirīgais var veidot veselumu, kas dibināts uz sapratni un draudzību. Šajā sakarībā brīnišķīgu aicinājumu izteica ESK prezidents Bruno Pēters – savīsim cieši kultūras saites, lai satiekas cilvēki un sirdis. Jāatzīmē, ka ESK prezidents savas uzrunas festivāla pasākumos vispirms teica latviešu valodā, tādējādi izrādot patiesu cieņu mūsu tautai un valstij. Arī mēs atbildējām ar to pašu – atklāšanas koncertā Valsts prezidentes Vaira Vīķes-Freibergas uzrunām vairākās valodās sekoja pateicības aplausi.

“Rūgsti, rūgsti, maizīte...”

“Mums ir ar ko lepoties – Latvija ir bagāta tautas tradīcijām, kuras saglabātas un koptas cauri gadsimtiem,” atklāšanas koncertā sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs. Par to, ka tie nav tukši vārdi, varēja pārliecināties ne tikai koncertos, bet arī tautas lietišķās mākslas izstādē. Tā bija veidota kā daiļamata mākslas vērtībām pilna sēta, kuru padarīja dzīvīgu tas, ka turpat uz vietas arī darināja – auda, greba, kala...
Kā sēta, kurai pāri klājas auglības un svētības zīme jumis, bija iekārtota skatuve Rīgas Kongresu namā, kur notika “Eiropiādes 2004” pirmais pasākums – latviešu tautas kultūras vakars. Par godu saimnieku un saimnieču dienai – Jēkabiem (25.jūlijs) un Annām (26.jūlijs) – tas bija veltīts maizei kā daudzietilpīgam simbolam latviešu folklorā.
“Rūgsti, maizīte, kā rūgst Rīga, Cēsis; rūgsti maizīte, kā rūgst jaunu puišu prāts uz jaunām meitām; rūgsti, maizīte, kā rūgst jauna sieviņa.” Mīklu mīcot, izdošanās vārdus runāja Helmī Stalte. Bija jūtams, ka publiku suģestē tas, ka uz skatuves ir dzīva maize un uguns, dzīvs ūdens un sāls. Festivāla viesu fotokameras zibsnīt zibsnīja. Izpildot kā rituālu, kurā savijas dziesma, deja un runa, latvieši rādīja, kas viņiem tuvs un svēts. Vakars noritēja īsti latviskā garā ne tikai tradīciju ziņā, bet arī apstiprinoties uzskatam, ka latvietis, tā sakot, iesilst lēnām. Taču, kad reiz iesilis, tad jautrība sit augstu vilni.
Jau desmito gadu, kopš Latvija ir Eiropiādes dalībvalsts, uz festivālu dodoties, vienmēr līdzi ņemta izslavētā “Lāču” rudzu maize. Atšķirībā no citām reizēm šiem svētkiem izcepts iespaidīgi liels klaips. To Rīgas mērs, vēlot spēku uzturēt festivāla tradīciju arī turpmāk, pasniedza kā dāvanu ESK prezidentam Bruno Pēteram. Izrādās, “Eiropiādes 2004” sākums “iekrita” tieši viņa dzimšanas dienā!

“Mēs varam dot un varam ņemt”

Tā vien šķita, ka lietum iepatikās pūtēju orķestra mūzikas pavadījums. Jo pacilājošāki ritmi skanēja, pulcējot “Skonto” stadionā Eiropiādes dalībniekus un skatītājus, jo lietus pieņēmās spēkā, aizkavējot atklāšanas koncerta sākumu. Tomēr debesis apžēlojās, un koncerts varēja sākties, izskanot “labvakar!” visās Eiropiādes dalībvalstu valodās. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzrunu iesāka, atgādinot, ka mums ir stipri vārdi, ar ko aizdzīt lietu: “Spīguļo, saulīt, spīguļo, saulīt; met melnu kreklu jūrā, velc baltu mugurā.” Saule bija sadzirdējusi un turpmākajās trīs festivāla dienās savu klātbūtni neliedza.
“Mēs varam dot un varam ņemt,” sacīja prezidente. Citiem vārdiem, mēs varam justies līdzvērtīgi citu tautu un valstu vidū. Atliek vien vēlēties, lai visi labie gari, ar tauru skaņām un bungu rībieniem piesauktie, stāv mums klāt un palīdz šajā mijiedarbībā. Kā arī lai piepildās latviešu tautas kultūras vakarā izskanējusī dzīvesziņa: “Lai skaidrs prāts, skaidra doma un skaidras acis ceļu rāda.”

Ieva Jaunupe

Foto: Juris Krūmiņš	Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I
Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga kopīgā sarunā ar Eiropiādes Starptautiskās komitejas prezidentu Bruno Pēteru; latviešu tautas kultūras vakarā Rīgas Kongresu namā