Kultūras plūdi Rīgas ielās

Četru dienu garumā Rīgas ielās, parkos un skvēros bija vērojami kultūras plūdi. 41.Eiropiādes dalībnieki dejoja, dziedāja, muzicēja, demonstrējot arī tautastērpu un savas nācijas temperamenta dažādību.
Liela interese bija par koncertiem Doma laukumā, pie Kongresu nama un Līvu laukumā. Arī garāmgājēji tika iesaistīti dejās, tādējādi tautām, šķiet, citai par citu veidojās patīkams priekšstats.
Instrumentu skaņas un balsis aizkustināja un savā varā pārņēma ikvienu tautas mūzikas koncerta apmeklētāju Kongresu namā. Tā bija iespēja ne vien baudīt, bet arī paplašināt zināšanas par citu tautu folkloru, arī valodu. Koncerta dalībniekus sagaidīja un pavadīja pūtēju orķestris no Ungārijas. Iespaidīga bija balāžu izpildīšana, ar ko sākās koncerts. Lai gan skatītājiem vislabāk patika ātras un jautras dziesmas, arī Grenlandes pārstāvju lēnās dziesmas guva klausītāju atbalstu, jo tika teatrāli pasniegtas. Tuvākas latviešu mentalitātei bija mūsu kaimiņtautu dziesmas.
Svētki izskaņai tuvojās ar gājienu no Doma laukuma līdz Dailes teātrim. Tā sākums gan likās mazliet juceklīgs, bet drīz vien jau skatiens varēja sekot vienmērīgam un daudzkrāsainam plūdumam.
Festivāla nobeiguma koncertā acis piesaistīja īru un spāņu savdabīgie tautastērpi, kā arī deju elegance un izteiksmīgums, ko lieliski papildināja mūzika.
Diemžēl, kā varēja vērot, festivāla pasākumus pārsvarā apmeklēja gados vecāki cilvēki. Liela daļa jaunatnes nemaz nezināja, kas notiek Rīgā. Daži savukārt atbildēja, ka Eiropiāde laikam esot kaut kas līdzīgs sporta spēlēm, kurās piedalās Eiropas valstis. No jauniešiem bija arī dzirdams šāds vērtējums šiem svētkiem – garlaicīga mīņāšanās. Bēdīgi! Rodas jautājums, vai daudzu jaunu cilvēku intereses nav pārāk komercializējušās, līdz ar to kļūdamas vienpusējas un virspusējas.

Līva Šmaukstele