Pārrunājot priekšlikumus ceļu satiksmes drošības uzlabošanai

Piektdien, 23.jūlijā, ņemot vērā traģisko ceļu satiksmes negadījumu un bojāgājušo skaita pieaugumu uz Latvijas ceļiem, kas, salīdzinot ar pagājušā gada laika posmu no janvāra līdz jūnijam, pieaudzis par 20%, Ministru prezidents Indulis Emsis tikās ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas direktoru Andri Lukstiņu, Ceļu policijas pārvaldes priekšnieku Visvaldi Puķīti un Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktoru Tāli Straumi. Pārrunājot turpmāko rīcību un pasākumus situācijas uzlabošanai ceļu satiksmes drošībā, tika izteikti vairāki priekšlikumi gan preventīvai darbībai un sabiedrības attieksmes maiņai, gan arī izmaiņām likumdošanā un citos normatīvajos aktos.
Runājot par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, sarunas dalībnieki vienojās, ka jau drīzumā Satiksmes ministrijai jāsāk diskusija ar sabiedrību un jāizvērtē priekšlikums palielināt automašīnu ievedmuitas nodokli vecajām un vienlaikus arī jaudīgajām automašīnām (virs 2 litriem), lai, kā teica Ministru prezidents, – izskaustu “lidojošos zārkus” ielās un uz ceļiem. Tāpat vajadzētu izvērst diskusiju par potenciālajiem grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot iespēju konfiscēt pārkāpuma līdzekli par būtisku ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, līdzīgi kā akcīzes preču konfiscēšana kontrabandas gadījumā vai neatļautu medību vai zvejniecības līdzekļu konfiskācija.
Lai uzlabotu gājēju drošību uz ceļiem, Satiksmes un Iekšlietu ministrijai būtu nepieciešams virzīt budžeta pieprasījumu papildu gājēju tiltiņu izbūvei virs lielajiem un bīstamajiem ceļiem, piemēram, virs Jūrmalas šosejas. Kā liecina statistika, no visiem ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušiem vairāk nekā 30% ir tieši gājēji. I.Emsis vēlas arī izmaiņas likumdošanā, kas turpmāk liegtu apstiprināt jaunas ceļu izbūves programmas, kurās nav iekļauta gājēju pāreju un velosipēdistu celiņu izbūve.
Satiksmes un Iekšlietu ministrijai lūgts virzīt budžeta pieprasījumu stacionāro ātruma mērīšanas kameru iegādei, kas tiktu uzstādītas uz ceļiem un autonomi fiksētu izdarītos pārkāpumus. Uz ceļiem būtu nepieciešams izvietot arī brīdinājuma zīmes par šādu iekārtu un kontroles mehānisma esamību.
I.Emsis norāda, ka Satiksmes ministrijai obligāti jāpārskata 1999.gadā apstiprinātā Nacionālā satiksmes drošības programma, īpaši izvirzītie mērķi, lai samazinātu ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu. Ministru prezidents uzskata, ka pašlaik izvirzītie mērķi ir paredzēti pārlieku ilgam laika periodam un tie nepildās. Rezultātus vajadzētu sasniegt un analizēt katru gadu. Jau tagad Ministru prezidents aicināja pievērst pastiprinātu uzmanību Ceļu policijas rajonu nodaļām, īpaši Rīgā un Rīgas rajonā, Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Bauskā, Cēsīs, Talsu un Valmieras rajonā, kur ir konstatēts liels braucēju skaits alkohola reibumā, kā arī atsevišķos rajonos, kur ir liels negadījumos bojāgājušo skaits.
Runājot par ceļu pārkāpēju jauno sodīšanas sistēmu, I.Emsis atzina, ka no 1.jūlija spēkā esošā kārtība, kad visa informācija par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem operatīvi nonāk arī Ceļu satiksmes drošības direkcijā, vairos autoīpašnieku atbildības izjūtu un uzlabos situāciju pilsoniskās atbildības jomā par soda naudu maksāšanu. Turpmāk līdz soda naudas nomaksāšanai vairs nebūs iespējams veikt nevienu operāciju Ceļu satiksmes drošības direkcijā. Tādējādi, piemēram, vecāki rūpīgāk apdomās, vai ļaut braukt bērnam bez autovadītāja apliecības, un auto īpašnieki vairāk apsvērs, vai uzticēt savu automašīnu draugiem un paziņām. Pēdējās 18 dienās apkopotā statistika liecina, ka no visiem alkohola reibumā aizturētajiem autovadītājiem 37% nav bijusi autovadītāja apliecība. Savukārt no visiem ceļu satiksmes negadījumiem bez tiesībām ir braukuši 8% autovadītāju.
Sarunas dalībnieki vienojās, ka jāpastiprina Ceļu policijas klātbūtnes efekts un jāveicina iedzīvotājos pārliecība, ka neviens noteikumu pārkāpējs nepaliks nesodīts. Viens no risinājumiem varētu būt iedzīvotāju izglītošana jau skolas vecumā – I.Emsis ierosināja atsākt aktīvas sarunas ar Izglītības un zinātnes ministriju par ceļu satiksmes noteikumu mācību ieviešanu vispārizglītojošās skolās. Ministru prezidents uzskata, ka skolēnu ieinteresētību varētu stimulēt ar velosipēda vadītāja apliecības izsniegšanu pamatskolas beidzējiem pēc sekmīga pārbaudījuma nokārtošanas. Savukārt vidusskolas beidzējiem varētu tik piešķirta autovadītāja apliecība, jo trīs gadu ilgā laikā iespējams iegūt pamatīgākas zināšanas nekā vēlāk autovadītāju kursos.
Ministru prezidents ierosināja arī Ceļu policijas karstā telefona izveidošanu, lai sabiedrībai būtu operatīva iespēja ziņot par pārkāpumu gadījumiem un iesaistīties iespējamo ceļu satiksmes negadījumu novēršanā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments