1. Informācijas sabiedrības nacionālā padome (turpmāk — padome) ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir sekmēt informācijas sabiedrības veidošanu Latvijā un koordinēt valsts iekļaušanos globālajā un Eiropas attīstības procesā, veicinot valsts ilgtspējīgu un noturīgu attīstību, nacionālā kopprodukta pieaugumu un visas sabiedrības dzīves līmeņa celšanos.

2. Padomei ir šādas funkcijas un uzdevumi:

2.1. sekmēt Latvijā tādas sabiedrības veidošanos, kas orientēta uz izglītību un zināšanām;

2.2. sekmēt zināšanu pārvaldības procesa attīstību (piemēram, zināšanu radīšana, uzkrāšana, identificēšana, adaptēšana, attīstība, padziļināšana, popularizēšana, izplatīšana, izmantošana) valsts mērogā kā sabiedrības prioritāti un pamatu valsts ekonomikas un sociālās dzīves attīstībai;

2.3. sekmēt visu veidu informācijas un zināšanu pieejamību ikvienam sabiedrības loceklim;

2.4. veicināt valsts informācijas sistēmu un informācijas sabiedrības infrastruktūras izveidi, ieskaitot tehnoloģisko, informatīvo un normatīvo komponentu, informācijas pakalpojumu un to izmantošanas attīstību;

2.5. paaugstināt augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības darba kvalitāti, veidot zinātnisko pētījumu un inovāciju attīstības stratēģiju, kā arī koordinēt valsts pārvaldes institūciju pasūtīto pētījumu projektu par politikas veidošanas procesu augstākās izglītības, zinātnisko pētījumu un inovāciju jomā;

2.6. izvērtēt zinātnisko pētījumu rezultātu izmantošanas iespējas un veicināt to ieviešanu tautsaimniecībā, attīstīt inovāciju sistēmu valstī, uzlabot pētniecības un tehnoloģiju attīstības sektora un ražotāju sadarbību;

2.7. atbilstoši kompetencei veicināt tautsaimniecības pārstrukturizāciju, izmantojot zināšanas, sekmēt uz augstajām tehnoloģijām bāzētu uzņēmumu attīstību valstī;

2.8. noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par:

2.8.1. to budžeta sadaļu izveides pamatprincipiem un struktūru, kuras ir saistītas ar padomes funkciju izpildi;

2.8.2. normatīvo aktu izstrādi un pasākumiem informācijas sabiedrības attīstības jomā;

2.8.3. valsts augstākās izglītības, zinātnes un informācijas institūciju dibināšanu, darbību, reorganizāciju un likvidēšanu;

2.9. veicināt ikviena sabiedrības locekļa iesaistīšanos informācijas sabiedrības veidošanas procesā;

2.10. ieteikt sociāli ekonomiskās programmas "e-Latvija" un nacionālās programmas "e-pārvalde" ieviešanas un attīstības pamatnostādnes.

3. Padomei ir šādas tiesības:

3.1. uzaicināt uz padomes sēdēm valsts, pašvaldību un citu institūciju amatpersonas;

3.2. izmantot ekspertu vērtējumus;

3.3. pieprasīt un saņemt no valsts, pašvaldību un citām institūcijām padomes darbam nepieciešamo informāciju.

4. Padomes sastāvā ir:

4.1. Ministru prezidents (padomes priekšsēdētājs);

4.2. Ministru prezidenta pilnvarota persona (padomes sekretārs);

4.3. ekonomikas ministrs;

4.4. finanšu ministrs;

4.5. izglītības un zinātnes ministrs;

4.6. kultūras ministrs;

4.7. reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs;

4.8. satiksmes ministrs;

4.9. Augstākās izglītības padomes pārstāvis;

4.10. Informācijas sabiedrības biroja pārstāvis;

4.11. Latvijas Attīstības aģentūras pārstāvis;

4.12. Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu sabiedrisko organizāciju apvienības pārstāvis;

4.13. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis;

4.14. Latvijas Zinātnes padomes pārstāvis;

4.15. Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvis;

4.16. Latvijas bibliotēku padomes pārstāvis;

4.17. Nacionālās programmas "e-pārvalde" koordinācijas padomes pārstāvis;

4.18. Nacionālās Radio un televīzijas padomes pārstāvis;

4.19. Rektoru padomes pārstāvis;

4.20. Tautsaimniecības padomes pārstāvis;

4.21. Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis.

5. Padomes personālsastāvu pēc saskaņošanas ar attiecīgajām institūcijām nosaka Ministru prezidents ar attiecīgu rīkojumu.

6. Padomes priekšsēdētājs sēdes sasauc pēc savas iniciatīvas vai pēc vismaz piecu padomes locekļu ierosinājuma, bet ne retāk kā reizi trijos mēnešos.

7. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā puse no padomes locekļiem.

8. Padomes kompetencē esošie jautājumi tiek risināti, pieņemot lēmumus padomes sēdēs. Padome lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

9. Padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām piedalās padomes priekšsēdētāja uzaicināti institūciju pārstāvji un eksperti.

10. Ja par kādu jautājumu netiek panākta vienošanās, to nosūta saskaņošanai padomē iesaistīto institūciju sanāksmē. Ja pēc minētās saskaņošanas, atkārtoti izskatot jautājumu nākamajā padomes sēdē, vienošanās netiek panākta, attiecīgo jautājumu var noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.

11. Padomes sēdes tiek protokolētas. Padomes sēdes protokolā ieraksta darba kārtības jautājumus, sēdes dalībniekus, personas, kas runājušas par attiecīgo jautājumu, kā arī pieņemtos lēmumus.

12. Padomes priekšsēdētājs:

12.1. apstiprina padomes sēžu darba kārtību, sasauc un vada padomes sēdes;

12.2. paraksta padomes lēmumus, sēžu protokolus un citus dokumentus;

12.3. kontrolē padomes lēmumu izpildi.

13. Padomes sekretārs izstrādā padomes sēdes darba kārtību, sagatavo izskatāmos materiālus, organizē padomes sēžu norisi un vismaz piecas dienas pirms padomes sēdes nosūta padomes locekļiem sēdes darba kārtību un tai atbilstošos dokumentus.

14. Septiņu darbdienu laikā pēc padomes sēdes padomes sekretārs nosūta padomes sēdes protokola kopiju visiem padomes locekļiem, kā arī nosūta padomes lēmumus visām ieinteresētajām institūcijām un amatpersonām.

15. Padomes darbu tehniski nodrošina Valsts kanceleja.

16. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000.gada 25.aprīļa noteikumus Nr.161 "Informācijas sabiedrības nacionālās padomes nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 161./163.nr.; 2001, 48.nr.).

Ministru prezidents I.Emsis

Izglītības un zinātnes ministra vietā — labklājības ministre D.Staķe