Ārzemju presē

Zviedru laikraksts “Dagens Nyheter” publicējis bijušā Zviedrijas ĀM vēstnieka un Ūmeo universitātes profesora Kristera Vālbeka un Sēdertērnas augstskolas profesora Tūmasa Lundēna rakstu “Runājiet skaidrā valodā ar Maskavu par Baltijas krieviem”. Autori uzskata, ka Zviedrijas valdībai būtu jārunā skaidrā valodā par Baltijas krieviem ar Maskavu, jāizskaidro, ka tās propaganda mulsina krievu iebraucējus Baltijas valstīs un kaitē tajās dzīvojošo krievu interesēm. Zviedrijai arī Eiropas Savienības līmenī vajadzētu runāt skaidrā valodā par Baltijas krieviem. Šāda rīcība nepieciešama jo sevišķi tāpēc, ka ES ir arī valstis ar imperiālistisku pagātni, kuras tāpēc var solidarizēties ar lielvalstīm to prasībās pret mazām kaimiņvalstīm.

•

Krievu “Rosbalt” materiālā “Tatjana Ždanoka: Eiroparlamenta deputātu Latvijas vara ignorēt nevarēs” vēsta, ka Eiropas Parlaments ir iemantojis pirmo krievvalodīgo deputātu. Viņa tiekot saukta par pieredzējušu un Latvijas varai “neērtu” politiķi. Autors atsaucas arī uz Eiropas laikrakstiem, kas Ždanoku pielīdzinot Žanam Marī Lepēnam un Andžejam Leperam. Intervijā “Rosbalt” – par Ždanokas iecerēm un priekšstatiem jaunajā amatā.

•

Starptautiskais izdevums “Financial Times” rakstā “Kerija uzvara radīs priekšrocības Blēram” vēsta: visiem ir skaidrs, ka Francijas līderis Žaks Širaks un viņa Vācijas kolēģis Gerhards Šrēders ir ieinteresēti ASV demokrātu prezidenta amata kandidāta Džona Kerija uzvarā. Taču interesantākais ir tas, ka lielākais ieguvums no demokrātu uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās novembrī, iespējams, būtu sagaidāms pašreizējā ASV līdera Džordža Buša ciešākajam sabiedrotajam Tonijam Blēram.

•

Šveices “Neue Zürcher Zeitung” rakstā “Palīdzība attīstībā vai kolonizēšana?” informē, ka Viduseiropas ekonomikas struktūras pēc komunisma sabrukuma ir stipri mainījušās. Taču visradikālākās pārmaiņas ir notikušas banku sektorā. Nekur ārvalstnieku rokās neatrodoties tik daudz banku kā jaunajās ES dalībvalstīs. Taču šis modelis tikai nosacīti esot eksportspējīgs. Ja tas funkcionē dažās reformvalstīs austrumos, tad galvenokārt tāpēc, ka pirms tam ar radikāliem tirgus ekonomikas pasākumiem tika radīti labvēlīgi priekšnoteikumi jaunievedumiem. Izņemot dažas bankas, piemēram, OTP Ungārijā un Parex Bank Latvijā, kā arī joprojām neprivatizēto banku PKO BP Polijā, visas citas lielās bankas Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs atrodas ārvalstu stratēģisko investoru kontrolē.

•

Krievu “Gazeta.Ru” rakstā “Pretpoli atgrūžas” vēsta, ka Rietumu ietekme postpadomju telpā parasti asociējas ar demokrātijas attīstību, kamēr Krievijas – ar padomju tipa režīmu konservāciju. Autors piemin trīs dienu konferenci Sanktpēterburgā, kurā pulcējās zinātnieki un eksperti no Austrumeiropas zemēm, kā arī no Rietumiem. Konference likusi padomāt par tēlu, kādu Krievija ieguvusi reģionā, ko joprojām pēc inerces turpina uzskatīt par savu ietekmes sfēru.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem

Lappusi sagatavojis
Guntars Laganovskis, “LV”
guntars.laganovskis@vestnesis.lv