Kas ir īslaicīgais darbs Eiropā?

To, ka mūsu valsts iedzīvotāji jau kopš deviņdesmito gadu sākuma brauc peļņā uz ārzemēm, zina visi. Līdz brīdim, kad Latvija kļuva par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, cilvēki pārsvarā tur strādāja nelegāli, bez jebkādām sociālām garantijām. Pēc šā gada 1. maija Latvijas iedzīvotāji ar vienlīdzīgām tiesībām var strādāt tajās ES valstīs, kas atvērušas savu darba tirgu jaunajām dalībvalstīm. Maksājot sociālo nodokli jebkurā no dalībvalstīm, strādājošie var rēķināties, ka tas nekur nepazudīs, bet tiks ņemts vērā, nosakot tiesības uz pensiju un tās apjomu. ES un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) līguma valstu teritorijā (Islandē, Lihtenšteinā un Norvēģijā) cilvēks, kas ir nodarbināts kādā no šīm valstīm, ir pakļauts tās tiesību aktiem (arī sociālo nodokli maksā valstī, kurā strādā). Taču ir arī izņēmumi. Viens no tiem attiecināms uz īslaicīgo darbu ES un EEZ teritorijā. Arvien biežāk Latvijas uzņēmumi atver savas filiāles citviet ES (piemēram, Stendera ziepju fabrika) un nosūta savus darbiniekus īslaicīgā darbā uz citām valstīm. Šādos gadījumos cilvēks paliek pakļauts Latvijas sociālās drošības sistēmai. Par to, kas ir īslaicīgais darbs, kādos gadījumos tādā var nosūtīt un kādas izziņas nepieciešamas, “Latvijas Vēstnesim” stāsta Iveta Suraka, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras apdrošināšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte.
 

Veidlapa, kas jāaizpilda darba devējam, lai saņemtu E101 izziņu

Īslaicīgs darbs, kurā strādājošo nosūta darba devējs vai cilvēks dodas kā pašnodarbinātais, ilgst līdz 12 mēnešiem. Ja neparedzētu apstākļu dēļ darba ilgums pārsniedz paredzētos 12 mēnešus, darbinieks tomēr var palikt apdrošināts savā valstī, ja vien tās valsts, kurā viņš strādā, sociālās apdrošināšanas institūcija tam piekrīt. Īslaicīgā darbā var nosūtīt gandrīz uz visām ES dalībvalstīm (ierobežojumus noteikušas tikai Vācija un Austrija), kā arī uz EEZ valstīm. Kā stāsta I. Suraka, būtisks nosacījums ir tas, ka visus 12 mēnešus tiek saglabāta saikne starp Latvijas darba devēju un nosūtīto darbinieku. Tas nozīmē, ka darba devējs pilda visus līguma nosacījumus, piemēram, atbild par nelaimes gadījumu darbā. Tāpat darba devējam ir tiesības atlaist darbinieku. I. Suraka arī uzsver, ka strādājoša māmiņa, kas dodas īslaicīgā darbā uz kādu ES dalībvalsti, saņems Latvijas noteikto bērnu kopšanas pabalstu.
Lai strādājošo varētu nosūtīt šādā darbā, viņam jābūt reģistrētam Latvijā kā sociāli apdrošinātam, jābūt darba devēja nosūtījumam, jāsaglabā ar to līgumiskās attiecības.
Cilvēkiem, kas dodas īslaicīgā darbā kā pašnodarbinātie, jābūt pastāvīgiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem. Obligāts nosacījums – viņiem jau ir jābūt strādājušiem Latvijā pašnodarbinātas personas statusā.
Lai saņemtu darbam nepieciešamo atļauju, darbiniekam vai pašnodarbinātai personai nepieciešama – E101 izziņa, kas nosaka, ka darbinieks ir reģistrēts kā sociāli apdrošināta persona. Lai šādu izziņu saņemtu, darba devējam jāaizpilda iesniegums Nr.ES/P – 1 vismaz 6 nedēļas pirms paredzētās darbinieka nosūtīšanas. Pašnodarbinātai personai jāaizpilda iesniegums Nr. ES/P – 2. Iesnieguma veidlapas iespējams saņemt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras teritoriālajās nodaļās, kā arī atrast VSAA mājas lapā www.vsaa.lv ES sadaļā.
I. Suraka stāsta, ka visvairāk īslaicīgā darbā darba devēji nosūta darbiniekus tieši būvniecības jomā. Līdz šim vēl neviens pašnodarbinātais no Latvijas šo iespēju nav izmantojis.

Rūta Kesnere, “LV”

ruta.kesnere@vestnesis.lv