Prozit! Sākam grozīt

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā aptauja par iedzīvotāju veselības stāvokli (6837 respondenti), alkoholiskos dzērienus pēdējā gada laikā lietojuši 77% 15–74 gadus veci Latvijas iedzīvotāju. Biežāk to darījuši vīrieši (83%), retāk sievietes (72%). Grādīgo dzērienu lietošana izplatītāka grupās ar augstāko izglītību. Tādēļ rakstu nevaram sākt un beigt ar tradicionālo: “Nav ko grozīt!” Šis jautājums ir nopietni apspriežams.

Kas ir alkohola lietotāji

Aptaujas anketā, kuras rezultātā iegūti minētie dati, pirmais jautājums par alkohola lietošanu formulēts šādi: “Vai pēdējā gada laikā jūs esat lietojis/–usi kādus alkoholiskos dzērienus?”. Jautājums šķiet viegls. Taču, to pārdomājot, secināja, ka nezinātu, ko teikt, ja būtu nonācis izlasē un ticies ar intervētāju. Ja intervētājam būtu pacietība uzklausīt, atbilde varētu būt šāda:
“Vieglā, varbūt vidējā, alkohola reibumā esmu nonācis vienu reizi mūžā kādās kāzās tālā jaunībā. Jubilejas rīkoju reti, desmitgadēs, citu jubilejās piedalos reti. Taču ir tā sauktās akadēmiskās pieņemšanas, kas tradicionāli notiek pēc maģistru un doktoru darbu aizstāvēšanām, izlaidumiem, pat pēc LZA sēdēm. Tajās uz galda ir arī pa pudelei.
No pirmā tosta kāda sakāpināta principa dēļ neatsakos. Gatavojot šo rakstu, ielēju glāzītēs aptuveni raksturīgos līmeņus ūdeni un nosvēru. Iznāca, ka šādos gadījumos izdzēru līdz 100g šampanieša vai vīna vai ap 30g konjaka. Vairākums dalībnieku dara tāpat.
Paskatoties televīziju, var spriest, ka tīri bez pudelēm neiztiek arī lielajās valsts pieņemšanās.
Tāds alkohola daudzums manāmu reibuma sajūtu neizraisa. Nerodas arī vēlēšanās ņemt otru glāzīti. Taču, stingri ņemot, alkoholiskie dzērieni ir lietoti. “Sezonas” laikā var iznākt pat divreiz nedēļā.”
Kur intervētājs liktu krustiņu: pie “jā” vai “nē”? Laikam katrs darītu citādi. Alkohols kā sastāvdaļa ir vairākām zālēm. Dažreiz tējkarote melnā balzama nogurušai sirdij ir derīgāka un nekaitīgāka par tableti.
Turpmāk šo aptaujas jautājumu vajadzētu precizēt, pievienojot kritēriju “izdzerot 3 vai vairāk glāzītes vienā reizē”. Bet tā minētie skaitļi nav viennozīmīgi.

Sešas glāzes – tas gan ir daudz

Raksta autors domā, ka par alkohola lietošanas gadījumu būtu jāatzīmē divas (varbūt trīs) vai vairāk glāzītes vienā reizē. Taču veiktās aptaujas izstrādātāji par nopietnu iedzeršanu ir vērtējuši 6 glāzes. Tādēļ viens no aptaujas nākamajiem jautājumiem ir formulēts šādi: “Cik bieži jūs izdzerat 6 vai vairāk glāzes alkohola vienā reizē?”
Atbildes ir izstrādātas par 5132 alkohola lietotājiem (no 6837 respondentiem). Vairākums – 60,7% – no alkohola lietotājiem, pēc pašvērtējuma, tā nepiedzeras nekad. Tomēr 39,3% dzērāju tā piedzeras biežāk vai retāk. Atrēķinot atpakaļ, tas iznāk 29,5% no visiem respondentiem, līdz ar to, pēc vērtējuma, arī no visu 15–74 gadus veco Latvijas iedzīvotāju skaita. Tātad gandrīz katrs trešais laiku pa laikam alkoholu lieto ne tikai tradīcijas vai, modernāk izsakoties, “protokola” dēļ, bet jau lai iegūtu reibuma labsajūtu. Tas var būt bīstami gan pašam alkohola lietotājam, gan sabiedrībai. Tādēļ šos datus parādīsim izvērstākus.

Tabulā izdalīto grupu kvalitatīvs vērtējums būtu jādod mediķiem un narkologiem. Mēs izmantosim savus pagaidu vērtējumus.
Kā redzams tabulā, 42% no alkohola lietotājiem vīriešiem 6 un vairāk glāzes vienā reizē neizdzer nekad. Tā vismaz paši domā, bet vai katru reizi saskaita? No viņiem, kā jau minējām, turpmāk būtu jāizslēdz tā saukti protokola lietotāji, kurus par alkohola lietotājiem varbūt neskaitīt vispār. Sievietēm šī grupa ir 79% no alkohola lietotāju skaita. Sievietes biežāk ietur mēru.
Kā pirmo riska grupu uzskatām tos, kuri 6 un vairāk glāzes vienā reizē izdzer retāk nekā reizi mēnesī. Tomēr šad tad piedzeras. Viņu ir 32% no vīriešu un 16% no sieviešu alkohola lietotāju skaita.
Kā reālu (otro) riska grupu vērtējam tos, kas lielus daudzumus alkohola lieto katru mēnesi. Viņiem jau nākas meklēt savas kompānijas, izdomāt notikumus, ko “atzīmēt” utt. Ir nopietns risks nonākt alkohola atkarībā. Šajā grupā nonāk 16,8% no vīriešu un 3,7% no sieviešu alkohola lietotāju skaita. Zīmīgi, ka šajā paaugstināta riska grupā visbiežāk nonāk 25–34 gadu vecumā. Tiklab vīrieši, kā sievietes. Paši labākie gadi aiziet skurbulī.
Kā hroniskus alkoholiķus vērtējam tos, kas lielākus daudzumus alkohola izdzer katru nedēļu vai pat katru dienu. Bieži tas jādara jau vienatnē un izmantojot zemas kvalitātes dzērienus. Vīriešu vidū tādu ir 3,2% un sieviešu vidū 0,8% no alkohola lietotāju skaita.
Par hroniskiem alkoholiķiem vīrieši visbiežāk kļūst tajā pašā 25–34 gadu vecuma grupā, bet sievietes – desmit gadus vēlāk un daudz retāk.
Ja ar alkoholismu ir citādi, tad tas nozīmē, ka alkoholisms iet plašumā. Tam visvieglāk padodas jaunībā un spēka gados. Tā ir bīstama tendence, pret kuru būtu jācīnās ar saviem specifiskiem līdzekļiem gan likumdevējiem, gan izpildvarai, pedagogiem, mediķiem – visai sabiedrībai.

Kur meklējami lieldzērāji

Aptaujā alkohola lietošanai bija veltīti 5 jautājumi ar atbilžu variantiem. Grāmatā, kura sagatavota publicēšanai, iegūtie rezultāti kopskatā ar citām pazīmēm apkopoti 14 samērā plašās tabulās. Šajā rakstā varam ieskatīties vēl tikai dažās – no “putna lidojuma”.
Uz jautājumu “Cik bieži jūs lietojat alkoholiskus dzērienus?” no visiem alkohola lietotājiem 10,7% atbildēja, ka divas, trīs, četras reizes nedēļā un biežāk, tātad regulāri. No respondentiem ar augstāko izglītību tādu bija jau 13%, ar vidējo – 10,7%, pamatskolas – 9,5%, zemāku nekā pamatskolas – 7,2%. Žēl. Domājam gan, ka ne jau skolas izplata alkoholismu, bet sakarība ir netieša – caur vecumu. Jaunākās vecuma grupas vidēji ir ar augstāku izglītību un diemžēl biežāk pakļautas dažādiem netikumiem – arī alkoholismam.
Uz tāpat formulētu jautājumu pozitīvi atbildēja 12,9% Rīgas reģionā, 11,5% – Vidzemes, 10,0% – Latgales, 8,0% – Zemgales, 6,1% – Kurzemes. Šeit netiešs faktors varētu būt iedzīvotāju blīvums reģionā.
Uz jautājumu “Vai pēdējā gada laikā jūs lietojāt kādus alkoholiskus dzērienus?” pozitīvu atbilžu īpatsvars grupās ar mājsaimniecības mēneša vidējo neto ienākumu līdz 200 latiem ir svārstīgs 63–79% robežās. Tālāk, augot ienākumiem, alkohola lietotāju īpatsvars pieaug. Arī šeit turība un alkohola lietošana diezin vai ir tiešā cēloņsakarībā. Tieši šeit vajadzētu izdalīt jau minētos “protokola” iedzērējus. Tāpat liela nozīme ir vecuma sastāvam. Mūsdienās lielus ienākumus vieglāk iegūt jaunībā. Bez tam šī grupa ir labāk informēta par atbilžu izmantošanu tikai statistikas vajadzībām un drošāk atbild tā, kā ir.
Citus datus lasīsim un vērtēsim grāmatā. Kad svinīgā pieņemšanā uzsauc cēlu tostu, nogaršojiet, kas pasniegtajā glāzītē ir.

Oļgerts Krastiņš,

Latvijas Statistikas institūts

Cik bieži tiek izdzertas 6 un vairāk glāzes alkohola vienā reizē, procentos no alkohola lietotāju skaita