Gumijas staipīšana ap īres griestiem

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Galvenokārt Rīgai aktuālo īres griestu atcelšanas iespējamo risinājumu meklējumi nav būtiski pavirzījušies uz priekšu arī pēc 26.jūlijā notikušajām darba grupas sarunām. Tajās piedalījās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM), Saeimas, Rīgas domes pārstāvji, kā arī denacionalizēto namu īpašnieki. Pēc divu stundu ilgas aiz slēgtām durvīm notikušas diskusijas pašvaldību lietu ministrs Andrejs Radzevičs atzina, ka visi izteiktie priekšlikumi ir izvērtēšanas un turpmākas apspriešanas vērti. Tomēr joprojām trūkst konkrētu skaitļu, lai noteiktu aptuveno kopsummu tālāko finansiālo priekšlikumi virzībai.
Gan ministra, gan Rīgas domes pārstāvju pēc sarunām teiktais liek domāt par jau iepriekš izskanējušo valdības vadītāja apgalvojumu – īres griestu saglabāšanas ideja nav atmesta. Ņemot vērā likumdevēja gribu, patlaban tiekot meklētas iespējas, kā palīdzēt iedzīvotājiem, kam īres griestu atcelšana draud ar pajumtes zaudēšanu. Ja meklējumi nebūs sekmīgi, A.Radzevičs paredz otrreizēju atgriešanos pie īres griestu noteikšanas, Saeimai rudenī atsākot darbu.

Rīgas dome apsver un rēķina

Trīs nedēļu laikā Rīgas domei jāveic aprēķini par nepieciešamās sociālās palīdzības apjomu iedzīvotājiem, ja īres griesti no nākamā gada 1.janvāra tiktu paaugstināti līdz vienam latam par kvadrātmetru. Patlaban Rīgas dome sniedz sociālo palīdzību denacionalizētajās mājās dzīvojošām 6524 ģimenēm. Rīgas domes Labklājības departaments paredz, ka pēc īres griestu atcelšanas sociālo palīdzību varētu lūgt 10 760 galvaspilsētā denacionalizētās mājās dzīvojošās ģimenes. Rīgas domes pārstāvis, Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Jānis Karpovičs atgādināja, ka jārēķinās ar aprēķinu neatbilstību, jo cilvēki nelabprāt atklāj savus patiesos ienākumus. Steigties būtu nesaprātīgi, atzina Rīgas domes pārstāvis un norādīja uz citām saistītajām problēmām. Piemēram, ir jādomā, kā rīkoties ar tiem denacionalizēto namu īpašniekiem, kas savus īpašumus joprojām nav pārņēmuši. Ko darīt, ja īpašnieks namu neapsaimnieko? J.Karpovičs skeptiski izteicās par Ministru prezidenta Induļa Emša ierosinājumu maznodrošinātiem Rīgas pensionāriem, kas nespēs kārtot maksājumu rēķinus, izvēlēties dzīvesvietu ārpus galvaspilsētas. Viņš šo situāciju nodēvēja par līdzīgu 1949.gada izsūtījumam. Savukārt ministrs A.Radzevičs Rīgas domes gausumu šā aktuālā jautājuma risināšanā saista ar tuvajām pašvaldību vēlēšanām. Pārcelšanos uz dzīvi ārpus Rīgas A.Radzevičs vērtē kā saprātīgu izvēli par labu daudz veselīgākai dzīves videi.

Vai pašvaldības galvos dzīvokļu kreditēšanu?

Kā labāko veidu denacionalizēto namu īrniekiem problēmas risināšanai J. Karpovičs saredz valsts un pašvaldības garantētu kredītu piešķiršanu, kas dotu iespēju iegādāties citu dzīvokli. Tomēr šādu tiesību – sniegt galvojumu iedzīvotājam kredīta saņemšanai dzīvokļa iegādei – spēkā esošajos likumos pašvaldībām nav. Pašvaldībām pieejamais kredītportfelis tāpat jau ir plāns. Tādēļ tās varētu pamatoti uztraukties, lai jaunais galvojums bez papildus piešķirta finansējuma netiek iekļauts kopējā kredītapjomā.
Priekšlikumu piešķirt pašvaldībām galvojuma izsniegšanas tiesības iedzīvotājiem dzīvokļa iegādei darba grupa paredz nosūtīt izvērtēšanai Finanšu ministrijai. A.Radzevičs gan piebilst, ka Finanšu ministrija šādu priekšlikumu varētu noraidīt, pamatojoties uz pašreizējo finanšu uzraudzības mehānismu.

Namu īpašnieku pretī panākšanas soļi

Par anomālijām dzīvokļu īres tirgū un vajadzību tās novērst valdībai šaubu nav, to kārtējo reizi apliecināja arī A.Radzevičs. Līdz šim skaļāk par draudošajām briesmām ir vēstījuši tieši īrnieki. Denacionalizēto namu īpašniekus varētu nosacīti uzskatīt par monētas otru pusi. Viņi pacietīgi gaidījuši 2005.gada 1.janvāri. Un ne jau tādēļ, lai atbrīvotos no visiem īrniekiem. Darba grupas sēdē denacionalizēto namu īpašnieku biedrības pārstāvis kā vidējo īres maksas apmēru vienam kvadrātmetram dzīvojamās platības minējis vienu latu. Summu no 60 santīmiem līdz 1,5 latiem par kvadrātmetru nam-īpašnieku biedrība uzskata par samērīgu īres maksu. Par nesamērīgām tiek uzskatītas īrnieku saņemtajos paziņojumos minētās summas, kas augstākas par diviem latiem. Diemžēl likumīgu iespēju maksimālo īres maksu ierobežot nav.

Cilvēki uz ielas nepaliks

Laiks rit, spriedze pieaug. Neraugoties uz pagaidām vēl nesekmīgajiem mēģinājumiem, varas pārstāvji ir pārliecināti, ka risinājumi tiks atrasti un cilvēkus ar mantām Rīgas ielās šoziem nemanīsim.
Starplaikā līdz nākamajai darba grupas sēdei, kas paredzēta 16.augustā, kamēr Rīgas dome veic aprēķinus, jautājumu skatīs arī likumdevējs. Šodien šā jautājuma izskatīšanai tiek sasaukta Saeimas Valsts pārvaldes un paš-valdību komisijas sēde.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv