Ministru kabineta 2004.gada 27.jūlija sēdē

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību””.
Šobrīd bīstamo iekārtu jomu Latvijā reglamentē likums “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”. 2004.gada 1.janvārī Valsts darba inspekcijā uzskaitē bija 23 288 bīstamās iekārtas.
Pašreiz likums nosaka, ka bīstamo iekārtu pārbaudi veic uzņēmēji (uzņēmējsabiedrības), kuri normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atzīti par kompetentām inspicēšanas institūcijām un kurus Ministru kabinets ir pilnvarojis veikt bīstamo iekārtu pārbaudi. Šāda pilnvarošanas sistēma rada problēmas uzņēmējiem, jo parasti process no institūcijas kompetences atzīšanas līdz pilnvarojuma iegūšanai ilgst vairākus mēnešus. Līdz ar to uzņēmēji, kuri ir pierādījuši savu kompetenci un izpildījuši prasības, zaudē iespējamos ienākumus, jo viņiem nav tiesību šajā starplaikā veikt iekārtu inspicēšanu. Arī bīstamo iekārtu valdītāji nevar izpildīt likumdošanā noteiktās prasības.
Likumprojekts ir izstrādāts, lai noteiktu, ka bīstamo iekārtu pārbaudi veic uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kurus normatīvo aktu noteiktajā kārtībā ir akreditējusi valsts aģentūra “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” un kurus Ekonomikas ministrija ir publicējusi laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Tiks nodrošināta vienota atbilstības novērtēšanas sistēma, saskaņojot likuma “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību” prasības ar grozījumiem likumā “Par atbilstības novērtēšanu”. Uzņēmējiem, kas veic bīstamo iekārtu tehnisko inspicēšanu, samazinātas administratīvās procedūras, sekmējot ātrāku normatīvo aktu ieviešanu valstī.
Likumprojektā ir paredzēts arī izslēgt likuma VI nodaļu, kas nosaka vispārējo kārtību, kādā apmāca un atestē personas, kuras veic darbus ar bīstamajām iekārtām. Līdz ar to atrisinot formālo prasību par darbinieku apmācību. Ikviens darba devējs ir ieinteresēts apmācīt savus darbiniekus atbilstoši piemērojamos standartos noteiktajām kvalifikācijas prasībām, lai tie savus pienākumus veiktu godprātīgi un ar augstu kvalitāti, tā paaugstinot sava uzņēmuma konkurētspēju.

Pieņemts rīkojums “Par valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” izveidi”.
Saskaņā ar Publisko aģentūru likumu paredzēts sākt Zemkopības ministrijas pārziņā esošās valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs” reorganizāciju un līdz 2004.gada 31.oktobrim izveidot valsts aģentūru “Lauksaimniecības datu centrs”.
Aģentūra ir datu centra tiesību, pienākumu, funkciju, mantas, finanšu līdzekļu, lietvedības un arhīva dokumentu pārņēmēja. Aģentūra ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir nodrošināt valstī vienotas lopkopības informācijas datu bāzes uzturēšanu, lai pārtikas apritē nonāktu patērētāju veselībai droša, nekaitīga un kvalitatīva pārtika.
Aģentūras galvenās funkcijas ir: izveidot un uzturēt ganāmpulku, to novietņu, ganāmpulka turētāju un dzīvnieku reģistru; piešķirt identitātes numurus reģistrētu ganāmpulku dzīvniekiem; izveidot un uzturēt piena ražotāju reģistru; izveidot un uzturēt piena informācijas datu bāzi; uzturēt ciltsdarba un pārraudzības informācijas datu bāzi; apstrādāt un uzturēt piena pārraudzības datus saskaņā ar starptautiskiem noteikumiem; ieviest valstī vienotu informācijas sistēmu ciltsdarbam, piena pārraudzībai un lauksaimniecības dzīvnieku ciltsvērtības noteikšanai; nodrošināt informāciju citiem valsts reģistriem un datu bāzēm, kā arī nacionālā un Eiropas Savienības atbalsta saņemšanai.

Pieņemts rīkojums “Par valsts aģentūras “Latvijas Zivju resursu aģentūra” izveidi “.
Saskaņā ar Publisko aģentūru likumu paredzēts uzsākt Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvaldes pārziņā esošo valsts uzņēmumu “Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūts” un “Dole”, valsts uzņēmumu zivju audzētavu “Tome”, “Sērene”, “Brasla”, “Pelči”, “Kārļi” un “Ķegums” reorganizāciju un līdz 2004.gada 31.oktobrim izveidot valsts aģentūru “Latvijas Zivju resursu aģentūra”.
Aģentūra ir valsts uzņēmumu “Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūts” un “Dole”, valsts uzņēmumu zivju audzētavu “Tome”, “Sērene”, “Brasla”, “Pelči”, “Kārļi” un “Ķegums” tiesību, pienākumu, mantas, finanšu līdzekļu, lietvedības un arhīva dokumentu pārņēmēja. Aģentūra ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir nodrošināt Latvijā ilgtspējīgu darbību zvejas un makšķerēšanas jomā atbilstoši Baltijas jūras, Rīgas līča un iekšējo ūdeņu zivju resursiem un vispārējam vides stāvoklim.
Aģentūras galvenās funkcijas ir – nodrošināt valsts politikas īstenošanu zivju krājumu atražošanas jomā un realizēt valdības apstiprinātās Zivju resursu atražošanas valsts programmas pasākumus zivju resursu papildināšanai dabiskajās ūdenstilpēs; nodrošināt zinātnisko pamatojumu zivju resursu racionālai apsaimniekošanai Latvijas jurisdikcijai pakļautajos ūdeņos. Kā arī, līdzdarbojoties Eiropas Savienības institūcijās un zivsaimniecības starptautiskajās organizācijās, nodrošināt zinātnisko pamatojumu jautājumos, kas saistīti ar zivju resursu novērtēšanu, racionālu izmantošanu, akvakultūru un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, un atbilstoši kompetencei pārstāvēt Latvijas intereses; atbilstoši kompetencei sniegt publiskus pakalpojumus, arī izstrādāt ūdenstilpju zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus, veikt saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma ekspertīzes, nodrošināt informāciju un apmācību zivju resursu racionālas un ilgtspējīgas apsaimniekošanas jautājumos, kā arī audzēt zivju mazuļus zivju resursu papildināšanai apsaimniekotās ūdenstilpēs.

Pieņemts rīkojums “Par valsts akciju sabiedrības “Lauku attīstības fonds” izveidi”.
Saskaņā ar likumu “Par bezpeļņas organizāciju” un likumu “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” paredzēts uzsākt Zemkopības ministrijas pārziņā esošās bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Lauku attīstības fonds” reorganizāciju un ar 2004.gada 1.oktobri izveidot valsts kapitālsabiedrību – akciju sabiedrību “Lauku attīstības fonds”.
Sabiedrība ir organizācijas tiesību, pienākumu, mantas, finanšu līdzekļu, lietvedības un arhīva dokumentu pārņēmēja un izveidota, lai garantētu banku, kredītiestāžu un citu specializēto organizāciju izsniegtos īstermiņa un ilgtermiņa kredītus.
Valsts kapitālsabiedrības – akciju sabiedrības “Lauku attīstības fonds” pamatkapitāls ir 3 000 000 latu, par sabiedrības valsts kapitāla daļu turētāju ir noteikta Zemkopības ministrija.

Pieņemti “Noteikumi par elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijām”.
Noteikumi nosaka elektrisko un elektronisko iekārtu kategoriju veidus, uz kuriem attieksies īpašas prasības šo iekārtu atkritumu apsaimniekošanai. Noteikumu pielikumā minētas elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijas un tajās ietilpstošie elektrisko un elektronisko iekārtu veidi. Normatīvais akts ir nepieciešams, lai varētu uzsākt ES direktīvas 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem iestrādāšanu Latvijas normatīvajos aktos. Pašlaik Latvijā šis jautājums netiek reglamentēts, izņemot dienasgaismas spuldžu apsaimniekošanu atbilstoši likumā “Par dabas resursu nodokli” noteiktajā kārtībā.
Noteikumi neattiecas uz elektriskām un elektroniskām iekārtām: kuras tieši tiek izmantotas valsts drošības interešu aizsardzībai un militāriem nolūkiem, uz ieročiem, munīciju un citām specifiskām militārām iekārtām; ja minētās iekārtas ir tādu iekārtu sastāvdaļa, kuras neietilpst šo noteikumu pielikumā minētajās kategorijās.
Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.augustu.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Darba aizsardzības likumā”.
No 2002.gada 1.janvāra ir stājies spēkā Darba aizsardzības likums, kas nosaka prasības darba devēju, nodarbināto un viņu pārstāvju, kā arī valsts institūciju pienākumus, tiesības un savstarpējās attiecības darba aizsardzībā.
Uz likuma pamata jau ir izdoti 17 Ministru kabineta noteikumi un šobrīd ir sagatavoti vairāki noteikumu projekti, kurus paredzēts izdot uz likuma pamata, tostarp Ministru kabineta noteikumu projekti “Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju un šīs iesaistīšanas kārtību” un “Prasības kompetentām institūcijām un kompetentajiem speciālistiem darba aizsardzības jautājumos”.
Darba aizsardzības likuma 9.panta pašreizējās redakcijas dēļ ir apgrūtināta iepriekšminēto noteikumu projektu izstrāde un saskaņošana.
Likuma 9.panta piektā daļa nosaka tos komercdarbības veidus, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju un šīs institūcijas iesaistīšanas kārtību, bet nedod deleģējumu noteikumu projektā “Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju un šīs iesaistīšanas kārtību” noteikt izņēmumus, kad darba devējs var arī neiesaistīt kompetentu institūciju.
Savukārt likuma 9.panta sestā daļa nosaka, ka Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt prasības kompetentām institūcijām un kompetentiem speciālistiem darba aizsardzības jautājumos. Noteikumu projekts “Prasības kompetentām institūcijām un kompetentajiem speciālistiem darba aizsardzības jautājumos” nosaka prasības kompetentām institūcijām, kompetentiem speciālistiem, kā arī to, kas šīs prasības un kādā kārtībā pārbaudīs un kontrolēs, jo nevar noteikt prasības, nenosakot kontroles un uzraudzības mehānismu. Šīs nepieciešamās pārbaudes un kontroles regulējumu nevar noteikt uz esošā Darba aizsardzības likuma 9.pantā dotā deleģējuma pamata, jo tādējādi tas tiek pārkāpts, un, lai novērstu radušos problēmu, nepieciešams veikt grozījumus Darba aizsardzības likuma 9.pantā.
Likumprojektā noteiktā likuma redakcija nodrošinās atbilstošu juridisko pamatu noteikumu projektiem “Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju un šīs iesaistīšanas kārtību” un “Prasības kompetentām institūcijām un kompetentajiem speciālistiem darba aizsardzības jautājumos”.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā”.
Grozījumi likumā izstrādāti, lai saskaņotu Militārpersonu izdienas pensiju likumu ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Ņemot vērā to, ka Militārpersonu izdienas pensiju likums pēc savas būtības ir attiecināms uz karavīriem, bet Nacionālie bruņotie spēki nav Aizsardzības ministrijas padotībā esoša iestāde, likumprojekts paredz mainīt piesaisti Aizsardzības ministrijas struktūrvienībām, paplašinot termina “militārpersona” nozīmi, nemainot arī to personu loku, uz kurām attiecināms likums. Piesaiste Aizsardzības ministrijas pakļautībā un pārziņā esošajām iestādēm Militārpersonu izdienas pensiju likumā ir saglabāta vēsturiski, jo, aprēķinot militārpersonu izdienas stāžu tiks ņemts vērā arī tas laika periods, kad militārpersonas bija dienējušas Aizsardzības ministrijas pakļautībā un pārziņā bijušajās militārajās struktūrvienībās.
Lai saskaņotu Militārpersonu izdienas pensiju likumu ar Militārā dienesta likumu, papildus likumprojekts paredz grozīt arī Militārpersonu izdienas pensiju likuma 2.panta pirmās daļas 2. punkta apakšpunktus.
Grozījumi precizē militārpersonu izdienas stāža aprēķināšanu, nosakot, ka izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita: ierindas dienesta laiku Zemessardzē līdz 2002.gada 30.jūnijam, profesionālā dienesta laiku, aktīvā militārā dienesta laiku Aizsardzības ministrijas pakļautībā un pārziņā bijušajās militārajās struktūrvienībās un Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestā (Latvijas Republikas Augstākās padomes apsardzes dienestā, Latvijas Republikas Drošības dienestā), kā arī mācību laiku militārajās izglītības iestādēs un militārajam dienestam pakļauto personu militāro mācību laiku.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Civilās aizsardzības likumā”.
Šobrīd Civilās aizsardzības likumā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam uzdots pienākums izveidot apziņošanas un trauksmes sistēmu un nodrošināt tās darbību, nenosakot apziņošanas un trauksmes sistēmas izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtību, kas ietilpst Ministru kabineta kompetencē. Apziņošanas un trauksmes sistēmas izveidošanu, izmantošanu un finansēšanu regulējošo tiesību normu trūkums ievērojami sarežģī un apgrūtina šīs sistēmas ierīkošanu un perspektīvā arī ekspluatāciju.
Informācijas un skaitļošanas centra izveidošana, kā arī sakaru sistēmas veidošana ir ārpus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kompetences.
Saeimā pieņemts likums “Par konvenciju par rūpniecisko avāriju pārrobežu iedarbību”, ar kuru Latvijas Republika pievienojas 1992. gada 17. marta Konvencijai par rūpniecisko avāriju pārrobežu iedarbību. Konvencija nosaka, ka puse (valsts) gādā, lai sabiedrībai rajonos, kurus var skart bīstamas darbības rezultātā notikusi avārija, tiktu sniegta attiecīga informācija pa tādiem kanāliem, kurus puse (valsts) uzskata par piemērotākiem, un puse nodrošina efektīvu avāriju izziņošanas sistēmu izveidošanu un izmantošanu. Nacionālās tiesību normas ir pakārtotas minētās konvencijas normām.
Civilās aizsardzības likums nosaka, ka riska grupas objekti izdara apdrošināšanas maksājumus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, bet jebkurš uzņēmums, komercsabiedrība vai individuālais komersants bīstamā objekta risku var apdrošināt brīvprātīgi, savukārt, obligātu bīstama objekta riska apdrošināšanu, ņemot vērā tiesību aktu hierarhiju, var regulēt tikai likums, nevis Ministru kabineta normatīvais akts.
Likumprojektā paredzēts deleģēt Ministru kabinetam tiesības noteikt apziņošanas un trauksmes sistēmas izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtību un izslēgt normu, kas deleģē Ministru kabinetam tiesības noteikt riska grupas objektu apdrošināšanas maksājumu kārtību.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”.
Profesionālās izglītības likums ir pieņemts 1999.gada 10.jūnijā. Stājoties spēkā Valsts pārvaldes iekārtas likumam un attīstoties profesionālajai izglītībai, tajā ir nepieciešami grozījumi.
Attīstoties ražošanai un paplašinoties darba tirgum, uzņēmumi izvirza augstākas prasības profesionālās izglītības iestāžu absolventu profesionālajai sagatavotībai, it īpaši – spējai iespējami īsākā laika posmā iekļauties uzņēmuma darbā. Uzņēmumi izsaka gatavību piedalīties audzēkņu zināšanu un prasmju novērtēšanā – kvalifikācijas eksāmenu organizēšanā. Grozījums nosaka, ka eksaminācijas centrs ir Latvijas darba devēju organizāciju apvienības pilnvarota komercsabiedrība vai korporācija (profesionāla biedrība), kura neīsteno izglītības programmas, bet kurā atbilstoši tās darbībai noteiktā preču ražošanas, sadales vai pakalpojumu jomā kārtojami profesionālie kvalifikācijas ek-sāmeni otrā vai trešā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvei.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam ir precizēta Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence, konsultatīvo padomju loma lēmumu pieņemšanā. Noteikts, ka ministrija: organizē valsts atzītu profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu veidlapu iepirkumu, kā arī nosaka to centralizētas saņemšanas un uzskaites kārtību un ierakstu izdarīšanas kārtību minētajos dokumentos; apstiprina profesionālās izglītības iestāžu obligātās dokumentācijas sarakstu.
Izglītības iestādēs tiek īstenotas profesionālās izglītības programmas, kurās audzēkņus uzņem pēc vidējās vispārējās vai vidējās profesionālās izglītības ieguves. Nereti rodas pārpratumi un neizpratne, jo pēc vienas vidusskolas absolvēšanas izglītības ieguve tiek turpināta citā vidusskolā – profesionālā vidusskolā. Grozījumi precizē izglītības iestāžu nosaukumu veidošanas pamatprincipus.
Pamatizglītības iestādēs palielinās 9.klašu beidzēju skaits. Šai mērķa grupai likumā noteiktā mācību ilguma dēļ (ne vairāk kā trīs gadi) ir pieejams ierobežots apgūstamo profesiju klāsts. Grozījumi paredz, ka izglītojamajiem ar nepabeigtu pamatizglītību tiek paplašināta otrā kvalifikācijas līmeņa profesiju pieejamība.
Izglītības likuma 30.panta 4.daļā ir noteikts, ka valsts vai pašvaldību pamatizglītības vai vidējās izglītības iestādes vadītājs kārto atestāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, un tā var notikt vienlaikus ar izglītības iestādes akreditāciju. 2004.gadā ir jāsāk profesionālās izglītības iestāžu direktoru atkārtota atestācija (atestācijas otrā kārta). Grozījumi likumā dod iespēju tuvināt izglītības iestāžu akreditācijas un direktoru atestācijas procesus un paaugstināt direktoru atbildību par izglītības iestādes darbību kopumā.

Pieņemts rīkojums “Par papildu finansējumu Latvijas olimpiādes organizēšanai”.
Rīkojums paredz piešķirt papildu finansējumu Latvijas olimpiādes organizēšanai 76 980 latu apmērā. Izglītības un zinātnes ministrijai, sagatavojot priekšlikumus grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam”, programmā “Sports” ir jāparedz finanšu līdzekļi faktiski veikto izdevumu apjomā, nepārsniedzot 76 980 latus.
Minēto papildu finanšu piešķiršanu un tās apmēru ir izvērtējusi un akceptējusi Latvijas Nacionālā sporta padome.

Akceptēts likumprojekts “Invalīdu biedrību uzņēmumi, kuriem nepiemēro likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” noteiktās iepirkuma procedūras”.

Likumprojekts nosaka, ka saskaņā ar likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” 4.panta pirmās daļas 19.punktu pasūtītājs nepiemēro likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” noteiktās iepirkuma procedūras, ja iepirkuma paredzamā vērtība nepārsniedz 10 000 latu un preces vai pakalpojumus iepērk no šādiem invalīdu biedrību uzņēmumiem:
1) bezpeļņas organizācija Latvijas Nedzirdīgo savienības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Zīmju valodas centrs”;
2) bezpeļņas organizācija sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Neredzīgo biedrības rehabilitācijas centrs”;
3) bezpeļņas organizācija sabiedrība ar ierobežotu atbildību “LNS Komunikāciju centrs”;
4) Latvijas Neredzīgo biedrības bezpeļņas organizācija sabiedrība ar ierobežotu atbildību informācijas dienests “Brailinform”;
5) Latvijas Neredzīgo biedrības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Daugavpils uzņēmums”;
6) Latvijas Neredzīgo biedrības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “LNB Jugla”;
7) Latvijas Nedzirdīgo savienības bezpeļņas organizācija “Surdotehnikas palīdzības centrs”;
8) Latvijas Nedzirdīgo savienības Daugavpils mācību un ražošanas uzņēmums “Dana”;
9) Latvijas Nedzirdīgo savienības Rīgas mācību un ražošanas uzņēmums “Auseklis”;
10) sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Neredzīgo biedrības Liepājas uzņēmums”;
11) sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas psihoneiroloģisko slimnieku rehabilitācija”;
12) sabiedrība ar ierobežotu atbildību bezpeļņas organizācija “Maltas ordeņa palīdzības dienests”;
13) sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Neredzīgo biedrības Cēsu mācību un ražošanas uzņēmums”.

Pieņemts rīkojums ‘’Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā’’, kurā iekļauti 391 pilsonības pretendents, tostarp 48 viņu nepilngadīgie bērni. Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām.
Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 74 656 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049 personas; 2004.gadā – 5368 personas.

Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā ierobežo piesārņojošas darbības izraisīto smaku izplatīšanos, un šo smaku noteikšanas metodes”.
Pilsētu, rajonu un vietējās pašvaldības, kā arī reģionālās vides pārvaldes bieži saņem sūdzības par smaku traucējumiem, ko visbiežāk izraisa specifiskas ražotnes, kurās strādā ar organiskajām izejvielām, kurināmā degvielas sagatavošanas un glabāšanas noliktavas, dabas gāzes uzpildes un sadales vietas, ūdens attīrīšanas iekārtas, cūku nobarošanas kompleksi, putnu fabrikas, darbības, kas saistītas ar lauku mēslošanu, gāzes odoranta un citu smakojošu ķīmisko vielu pārkraušanu. Tā kā, piemērojot esošos normatīvos aktus, nav iespējams novērst smaku negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju labsajūtu, tad likumā “Par piesārņojumu” tika izsludināti grozījumi, kas noteica Ministru kabinetam reglamentēt kārtību, kādā ierobežojama piesārņojošas darbības izraisīto smaku izplatīšanās, un šo smaku noteikšanas metodes.
Noteikumi nosaka: smakas noteikšanas metodes; kārtību, kādā ierobežo piesārņojošas darbības izraisīto smaku izplatīšanos, kā arī atbildīgās institūcijas par smaku traucējumu novērtēšanu. Noteikumi nodrošinās smaku traucējumu samazināšanu un novēršanu.

Pieņemti noteikumi “Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs”.
Noteikumi nosaka īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs. Noteikumi attiecas uz C kategorijas piesārņojošām darbībām, ja tās veic dzīvnieku novietnēs, kurās audzē: 10 un vairāk dzīvnieku; piecus dzīvniekus un vairāk, ja novietne atrodas īpaši jutīgā teritorijā, uz kuru attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem.
Dzīvnieku novietnes, uz kurām attiecas šie noteikumi, atbilst C kategorijas punkta 5.1. piesārņojošām darbībām saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumiem Nr.294 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”. Tas nozīmē, ka dzīvnieku novietnēm pirms darbības uzsākšanas vai būtiskām izmaiņām ir tikai jāiesniedz pieteikums reģionālajai vides pārvaldei, t.i., tām nav nepieciešama nekāda atļauja (izņemot gadījumus, kad uzņēmums veic arī kādas citas piesārņojošas darbības, kurām vajadzīga atļauja). Līdz ar šo noteikumu stāšanos spēkā dzīvnieku novietnēm tiks noteiktas vienotas vides prasības, tādējādi vienkāršojot administratīvo procedūru un vienlaikus nodrošinot vides aizsardzību.
Noteikumi nosaka – ja dzīvnieku novietne nodota ekspluatācijā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un neatbilst šo noteikumu prasībām, operators 12 mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās iesniedz reģionālajā vides pārvaldē pasākumu plānu, lai nodrošinātu atbilstību šo noteikumu prasībām (turpmāk – uzlabojumu plāns). Ja dzīvnieku novietnei saskaņā ar uzlabojumu plānu nepieciešama rekonstrukcija, tā jāveic ne ilgāk kā 10 gadu laikā pēc noteikumu spēkā stāšanās.
Reģionālā vides pārvalde mēneša laikā pēc uzlabojumu plāna saņemšanas pieņem lēmumu par uzlabojumu plāna akceptēšanu un par to rakstiski informē dzīvnieku novietnes operatoru. Ja uzlabojumu plāns nenodrošina šajos noteikumos noteikto prasību izpildi, reģionālā vides pārvalde pieņem pamatotu lēmumu par atteikumu apstiprināt plānu. Minēto lēmumu mēneša laikā var apstrīdēt Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā.
Projektējot jaunas dzīvnieku novietnes, būvprojektā paredz izbūvēt kūtsmēslu krātuvi.

Pieņemti noteikumi “Meliorācijas kadastra noteikumi”.
Noteikumi nosaka meliorācijas kadastra saturu un izveides kārtību, kā arī valsts nozīmes meliorācijas sistēmas, koplietošanas meliorācijas sistēmas un viena īpašuma meliorācijas sistēmas statusu.
Meliorācijas kadastrs ir datu bāze, kas satur sistematizētu informāciju par meliorētās zemes izvietojumu, meliorācijas sistēmu kvantitatīvo un kvalitatīvo stāvokli, kā arī norāda šīs zemes īpašniekus vai tiesiskos valdītājus un nodrošina valsts un pašvaldību funkciju izpildei un citu fizisko un juridisko personu darbībai nepieciešamo informāciju.
Lauku atbalsta dienests veido meliorācijas kadastru – iegūst, sistematizē, precizē, glabā datus un veic to apmaiņu, kā arī nosaka meliorācijas sistēmas statusu. Dienests piešķir meliorācijas sistēmu ūdensnoteku sateces baseiniem ūdens saimniecisko kodu saskaņā ar Vides ministrijas apstiprināto ūdens saimniecisko iecirkņu un ūdenstilpju klasifikatoru.

Pieņemti noteikumi “Zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanas kārtība”.
Noteikumi nosaka zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanas kārtību. Zinātniskās izpētes meži ir šādi Valsts meža dienesta Meža pētīšanas stacijas apsaimniekošanā esošie valsts meži: mežu teritorijas, kurās dažādos laikposmos ierīkoti ilglaicīgas zinātniskās izpētes objekti – mežkopības, meža selekcijas un ģenētikas, integrālā meža monitoringa parauglaukumi vai citi zinātniskās izpētes objekti, kurus izmanto izpētē, mācībās un demonstrējumos; mežu teritorijas, kuras paredzētas jaunu izpētes objektu ierīkošanai vai koksnes resursu un nekoksnes materiālo vērtību ieguvei.
Mežos, kur ierīkoti izpētes objekti: aizliegts organizēt jebkādus pasākumus, ja tie nav saistīti ar šo mežu apsaimniekošanas mērķiem; aizliegts iekārtot atkritumu izgāztuves un atkritumu uzglabāšanas poligonus; atsevišķos izpētes objektos, kuru saglabāšanai vai uzturēšanai nepieciešama papildu aizsardzība, tos iežogojot, atļauts ierobežot fizisko personu uzturēšanos un brīvu pārvietošanos.
Noteikts, ka mežus apsaimnieko saskaņā ar plānu, kurā nosaka pasākumus, kas veicami, lai atbalstītu izpētes objektu ierīkošanu, kā arī lai apsaimniekotu pā- rējās meža platības.
Plāns ietver šādas sadaļas: zinātniskās izpētes atbalsts; mācību un izglītības atbalsts; integrālā meža monitoringa atbalsts; meža apsaimniekošana. Plāna zinātniskās izpētes atbalsta sadaļa ietver zinātniskās izpētes objektu ierīkošanas un apsaimniekošanas pasākumus. Plāna mācību un izglītības atbalsta sadaļa ietver pasākumus mežu izmantošanai praktiskajās mācībās. Plāna integrālā meža monitoringa atbalsta sadaļa ietver integrālā meža monitoringa objektu ierīkošanas un apsaimniekošanas pasākumus.
Lai saskaņotu Meža pētīšanas stacijas, izglītības un zinātnes iestāžu un sabiedrības viedokļus par šajos noteikumos minētajiem pasākumiem, izveido padomi. Noteikts, ka pārstāvi darbam padomē pilnvaro šādas institūcijas: Zemkopības ministrija; Valsts meža dienests; valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”; Latvijas Lauksaimniecības universitāte; Latvijas Universitāte; Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts; Latvijas valsts mežzinātnes institūts “Silava”; Latvijas Vides aģentūra; Pasaules dabas fonds; Latvijas Dabas fonds.

Pieņemti noteikumi “Noteikumi par ātrās reaģēšanas sistēmas darbību pārtikas apritē”.
Noteikumi nosaka ātrās reaģēšanas sistēmas darbību pārtikas apritē atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 28.janvāra Regulas (EK) Nr.178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, IV nodaļas 1.iedaļai, kā arī atbilstoši normatīvajiem aktiem par pārtikas apriti.
Par ātrās reaģēšanas sistēmas darbību atbildīgā institūcija ir Pārtikas un veterinārais dienests. Pārtikas un veterinārais dienests izveido Latvijas Nacionālo kontaktpunktu, kas ir atbildīgs par informācijas saņemšanu un izplatīšanu attiecībā uz pārtikas radīto risku cilvēku veselībai vai dzīvībai.
Pārtika rada vai var radīt tiešu vai netiešu risku cilvēku veselībai vai dzīvībai šādos gadījumos: pārtikā ir neatļautas vielas vai sastāvdaļas vai neatļauto vielu vai sastāvdaļu daudzums pārsniedz normatīvajos aktos par pārtikas apriti un normatīvajos aktos veterinārajā jomā noteikto daudzumu. Neatļauto vielu vai sastāvdaļu klātbūtni var izraisīt: mikrobioloģiskais vai cits bioloģiskais piesārņojums; lauksaimniecības, apkārtējās vides vai rūpniecības piesārņojums; fizikālais piesārņojums; radioaktīvais piesārņojums; neatļauta vai neatbilstoša pārtikas apstarošana ar jonizējošo starojumu; pārtikas piedevas; ķīmiskas reakcijas; ar pārtiku saskarē nonākušo materiālu neatbilstība; pārtikas uzglabāšanai neatbilstošs temperatūras režīms; pesticīdu atliekas; veterināro zāļu atliekas; fosfororganiskie vai hlororganiskie savienojumi dzīvnieku izcelsmes pārtikā. Kā arī jaunā pārtika un pārtika, kas satur ģenētiski modificētus organismus, sastāv no tiem vai iegūta no tiem, tiek izplatīta bez atļaujas; pārtikai ir neatbilstošs vai maldinošs marķējums, un šādas pārtikas lietošana var radīt risku konkrētām patērētāju grupām; pārtikas organoleptiskās īpašības (izskats, smarža, garša, konsistence) ir neraksturīgas vai neatbilstošas; pārtika ir saindēta vai ir informācija par mēģinājumu saindēt pārtiku.
Noteikumi nosaka, ka pārtikas apritē iesaistītā persona nekavējoties ziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam, ja tā saskaņā ar šiem noteikumiem uzskata vai tai ir iemesls uzskatīt, ka pārtika rada vai var radīt tiešu vai netiešu risku cilvēku veselībai vai dzīvībai, ja konkrētā pārtikas partija (vai partijas) vairs neatrodas attiecīgās pārtikas apritē iesaistītās personas tiešā kontrolē vai tās kontrolē ir tikai partijas daļa, jo konkrētā partija ir izplatīta arī citur. Nekavējoties veic pasākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par pārtikas apriti, lai novērstu vai mazinātu pārtikas radīto risku cilvēku veselībai vai dzīvībai, un informē Pārtikas un veterināro dienestu par veiktajiem pasākumiem.

Pieņemti noteikumi “Dzīvnieku kapsētu iekārtošanas un uzturēšanas kārtība”.
Noteikumi nosaka dzīvnieku kapsētas iekārtošanas, uzturēšanas un ekspluatācijas prasības, dzīvnieku kapsētas īpašnieka pienākumus, dzīvnieku līķu aprakšanas kārtību un prasības dzīvnieku kapsētas dokumentācijai. Dzīvnieku kapsēta atrodas Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā un kontrolē.
Pašvaldība iekārto un uztur dzīvnieku kapsētu vai slēdz līgumu ar fizisku vai juridisku personu par dzīvnieku kapsētas iekārtošanu un uzturēšanu. Dzīvnieku kapsētu iekārto saskaņā ar normatīvajiem aktiem par teritorijas plānojumu un aizsargjoslu noteikšanu ap dzīvnieku kapsētām.
Pašvaldības institūcija, fiziska vai juridiska persona, kura iekārto un uztur dzīvnieku kapsētu, pirms dzīvnieku kapsētas iekārtošanas saņem: tehniskos noteikumus reģionālajā vides pārvaldē; būvatļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvniecību; zemes transformācijas atļauju, ja tas ir nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zemes transformāciju; valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” atzinumu par vietas izvēli būvniecībai.
Dzīvnieku kapsēta uzsāk darbību pēc tās nodošanas ekspluatācijā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un reģistrēšanas Pārtikas un veterinārajā dienestā. Pārtikas un veterinārais dienests, reģistrējot dzīvnieku kapsētu, piešķir tai veterinārās uzraudzības numuru.
Maksu par pakalpojumu sniegšanu nosaka kapsētas valdītājs.
Pie dzīvnieku kapsētas ir norāde “Dzīvnieku kapsēta”, tās darba laiks un kapsētas valdītāja tālruņa numurs. No dzīvnieku kapsētas nav atļauts ņemt smiltis vai zemi. Dzīvnieku kapsētas valdītāja pienākumi: pēc pieprasījuma izsniegt dzīvnieku īpašniekam vai turētājam izziņu par to, ka dzīvnieka līķis ir aprakts attiecīgajā dzīvnieku kapsētā; izveidot dzīvnieku līķu bedres un tranšejas; uzturēt un sakopt kapsētas teritoriju; uzturēt piebraucamos ceļus un nožogojumu tehniskā kārtībā; papildināt zemes kārtu, ja tā virs dzīvnieku līķu bedrēm iebrukusi; ārpus dzīvnieku kapsētas darba laika turēt aizslēgtus tās vārtus; uzturēt kārtībā dzīvnieku kapsētas aizsargjoslu; apbērt dzīvnieku līķus ar zemes kārtu, ja līķu bedres piepilda pakāpeniski; aizpildīt uzskaites žurnālu, kurā norāda datus par mājas (istabas) dzīvnieku vai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu (kuri nav paredzēti cilvēku uzturam) īpašnieku vai turētāju (vārds, uzvārds/nosaukums, adrese), blakusproduktu daudzumu un kategoriju, dzīvnieku sugu, apglabāšanas datumu un apglabāšanas vietu; uzglabāt dzīvnieku līķa vai blakusproduktu pavaddokumentu, kas noteikts Parlamenta un Padomes 2002.gada 3.oktobra Regulas (EK) Nr.1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam, II pielikuma 3.nodaļā; aizpildīt dzīvnieku kapsētas izmantošanas shēmu, norādot uzskaitē iekļautā mājas (istabas) dzīvnieka līķa vai blakusprodukta apglabāšanas vietu.
Dzīvnieku kapsētā aprok: mājas (istabas) dzīvnieku līķus; blakusproduktus Pārtikas un veterinārā dienesta noteiktajās un Eiropas Komisijas apstiprinātajās vietās.
Dzīvnieku kapsētā nedrīkst aprakt ar Sibīrijas mēri, transmisīvo sūkļveida encefalopātiju mirušus dzīvniekus vai dzīvnieku līķus, ja ir aizdomas, ka nāves cēlonis ir saslimšana ar transmisīvo sūkļveida encefalopātiju.
Kapsētas valdītājs par dzīvnieku kapsētas darbības izbeigšanu rakstiski informē attiecīgo pašvaldību, reģionālo vides pārvaldi, valsts aģentūru “Sabiedrības veselības aģentūra” un Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālo struktūrvienību, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā dzīvnieku kapsēta.
Dzīvnieku kapsētu, kura vairs netiek izmantota dzīvnieku līķu vai blakusproduktu aprakšanai, uztur attiecīgās zemes īpašnieks, un tā ir pašvaldības un Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā.
Slēgtas dzīvnieku kapsētas teritorijā (izņemot dzīvnieku kapsētas, kurās apglabāti ar Sibīrijas mēri nobeigušies dzīvnieki) saimniecisku darbību var veikt ne agrāk kā 25 gadus pēc pēdējās dzīvnieku līķu bedres aizbēršanas, pirms tam veicot attiecīgus augsnes mikrobioloģiskos izmeklējumus.
Dzīvnieku kapsētas dokumentāciju pēc kapsētas darbības izbeigšanas kapsētas valdītājs normatīvajos aktos par arhīviem noteiktajā kārtībā uzglabā 25 gadus.
Dzīvnieku kapsētas, kuras darbību uzsākušas pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, to valdītāji reģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā līdz 2004.gada 1.septembrim.

Pieņemti noteikumi “Traktortehnikas vadītāja kvalifikācijas iegūšanas un traktortehnikas vadītāja apliecības izsniegšanas kārtība”.
Noteikumi nosaka traktortehnikas vadītāja kvalifikācijas iegūšanas kārtību un traktortehnikas vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas kārtību.Latvijas Republikā pastāv divu veidu traktortehnikas vadītāja apliecības: vispārējās traktortehnikas vadītāja apliecība; speciālās traktortehnikas vadītāja apliecība.
Traktortehnikas vadītāja apliecības priekšpusē latviešu un angļu valodā izvietota šāda informācija: par traktortehnikas vadītāja apliecības īpašnieku: vārds, uzvārds, personas kods, īpašnieka fotokartīte; traktortehnikas vadītāja apliecības kārtas numurs, īpašnieka personīgais paraksts; traktortehnikas vadītāja apliecības izsniedzējas organizācijas nosaukums, zīmogs, izsniedzēja paraksts. Traktortehnikas vadītāja apliecības otrā pusē latviešu un angļu valodā izvietota informācija par tiesībām vadīt attiecīgas kategorijas traktortehniku un vadītāja apliecības derīguma termiņš.
Vienam cilvēkam var būt tikai viena derīga vispārējās traktortehnikas vadītāja apliecība un tikai viena derīga speciālās traktortehnikas vadītāja apliecība.
Vispārējās traktortehnikas vadītāja apliecībā norādītas šādas kategorijas, kas dod tiesības vadīt noteikta veida traktortehniku: A kategorija – riteņtraktorus ar motora jaudu līdz 150 zirgspēkiem; B kategorija – visus riteņtraktorus; C kategorija – visus kāpurķēžu traktorus;. D kategorija – graudaugu, tehnisko kultūru, zāles novākšanas kompleksa pašgājējmašīnas; E kategorija – autogreiderus. Tās traktortehnikas kategorijas un speciālās traktortehnikas grupas, kādas nav tiesīgs vadīt vadītāja apliecības īpašnieks, ir dzēstas (kompostrētas).
Speciālās traktortehnikas vadītāja apliecībā ir norādītas speciālās traktortehnikas grupas, kādas ir tiesīgs vadīt apliecības īpašnieks.
Traktortehnikas vadītāja kvalifikāciju var iegūt jebkura Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojoša persona vai persona, kurai ir tiesības uzturēties Latvijā ilgāk par trim mēnešiem un personas veselības pārbaudē nav konstatētas medicīniskas pretindikācijas traktortehnikas vadīšanai. Traktortehnikas vadītāja zināšanu un prasmju pārbaudi (eksamināciju), kvalifikācijas piešķiršanu, vadītāja apliecības izsniegšanu, apmaiņu un atjaunošanu veic Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas reģionu vai rajonu daļas pēc personas dzīves (deklarācijas) vietas vai izglītības iestādes atrašanās vietas. Personai, kura vēlas iegūt traktortehnikas vadītāja kvalifikāciju, jābūt sasniegušai šādu vecumu: 16 gadus – riteņtraktoru ar motora jaudu līdz 150 Zirgspēkiem un kāpurķēžu traktoru vadītāja apliecības iegūšanai (A, C kategorijas); 17 gadus – visu veidu (arī speciālās) traktortehnikas vadītāja apliecības iegūšanai.

Pieņemts rīkojums “Par līdzekļu piešķiršanu atceres pasākumu organizēšanai saistībā ar akcijas “Baltijas ceļš” 15.gadadienu un Ribentropa–Molotova pakta parakstīšanas 65.gadadienu”.
Finanšu ministram uzdots no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt Kultūras ministrijai 19 200 latu pārskaitīšanai Tautas frontes muzejam, lai organizētu atceres pasākumus, kas saistīti ar akcijas “Baltijas ceļš” 15.gadadienu un Ribentropa–Molotova pakta parakstīšanas 65.gadadienu.

Pieņemts rīkojums “Par valsts nozīmes pasākumiem starptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā”.
Pamatojoties uz likumu “Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā”, noteikt Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus, kas norisināsies starptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā no 2004.gada 13.augusta līdz 15.augustam, par valsts nozīmes pasākumiem.
Par pasākumu tiešo organizatoru noteikt Aglonas svētvietas apsaimniekotāju – reliģisko organizāciju “Aglonas bazilikas draudze”, kas līdz 2004.gada 1.oktobrim iesniedz tieslietu ministram pārskatu par pasākumiem.
Pasākumu norises laikā Valsts policijai un Zemessardzei nodrošināt ēku apsargāšanu, kā arī sabiedrisko kārtību un satiksmes drošību.
Finanšu ministrijai uzdots: pasākumu norises nodrošināšanai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt Tieslietu ministrijai 33 684,77 latu pārskaitīšanai Reliģisko lietu pārvaldei.
Tieslietu ministrijai līdz 2004.gada 1.novembrim iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu, kurā apkopota informācija par pasākumu norises nodrošināšanu.

Pieņemts rīkojums “Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes drošības direkcija” pārveidošanu par valsts akciju sabiedrību “Ceļu satiksmes drošības direkcija””.
Saskaņā ar likumu “Par bezpeļņas organizāciju”, likumu “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” un Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumu līdz 2004.gada 1.novembrim paredzēts pārveidot bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību “Ceļu satiksmes drošības direkcija”, kurā Satiksmes ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, par valsts akciju sabiedrību “Ceļu satiksmes drošības direkcija”.
Sabiedrība ir organizācijas tiesību, saistību, funkciju, mantas un finanšu līdzekļu pārņēmēja, tās pamatkapitāls ir 2 352 097 lati.
Noteikts, ka valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes drošības direkcija” valsts kapitāla daļu turētāja ir Satiksmes ministrija.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments