Valsts sekretāru 2004.gada 22.jūlija sanāksmē

Satiksmes ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”, kas paredz noteikt samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi sabiedriskā transporta pakalpojumiem. Likme paredzēta 5% apmērā, lai padarītu pievilcīgākus sabiedriskā transporta pakalpojumus iedzīvotājiem, kā arī samazinātu tiešo dotāciju nepieciešamības apjomu.
Pašlaik iekšzemes sabiedriskā transporta pakalpojumiem tiek piemērota 18% PVN likme. Sabiedriskais transports, neskatoties uz tā lielo tautsaimniecisko un sociālo nozīmi, no valsts kopumā vēl nesaņem pietiekamu atbalstu. Piešķirtās dotācijas nespēj pilnībā segt zaudējumus pakalpojuma sniedzējiem (par braukšanas maksas atvieglojumiem u.c. dotācijas).
Kā norāda Satiksmes ministrija, pēdējā gada laikā ir krasi pieaugusi degvielas, it īpaši dīzeļdegvielas cena, tāpēc būtiski pieaug pakalpojuma pašizmaksa. Pārvadājumu pašizmaksas pieaugumu izraisa arī izmaiņas darba likumdošanā jautājumā par summēto darba laika uzskaiti un minimālās darba algas apmēra izmaiņas. Kopumā pašizmaksas pieaugums ir mērāms vidēji pat virs 10%. Kā kompensējošs pasākums varētu būt tarifa palielināšana, bet, ņemot vērā iedzīvotāju pirktspēju, to iespējams veikt tikai atsevišķos maršrutos vai reisos. Alternatīvi risinājumi varētu būt dotāciju palielināšana vai nodokļu samazināšana sabiedriskā transporta pakalpojumiem.
Satiksmes ministrija atbalsta samazinātas – 5% – PVN likmes noteikšanu sabiedriskā transporta pakalpojumiem, līdzīgi, kā tas ir praktiski visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tādējādi varētu saglabāt sabiedrisko transporta pakalpojumus izmantojušo pasažieru skaita pieauguma tempus un iedzīvotāji saņemtu pakalpojumus iepriekšējā cenu līmenī vai ar nebūtisku pieaugumu.
Likuma grozījumi nodoti saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu un Veselības ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju un Valsts kanceleju.

Tieslietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”.
Likumprojekts izstrādāts, lai paātrinātu un padarītu efektīvāku maksātnespējas procesa norisi. Ar likumprojekta pieņemšanu tiktu nodrošināta maksātnespējas procesu administratoru darbības uzraudzība visos maksātnespējas procesos neatkarīgi no konkrētā maksātnespējas procesa uzsākšanas termiņa. Likumprojektā ir iestrādāti maksātnespējas lietu tiesu prakses analīzes rezultātā iegūtie priekšlikumi saistībā ar administratoru darbības uzraudzību.
Lai nodrošinātu likuma normu vienveidīgu piemērošanu un efektīvāku maksātnespējas procesa gaitu, likumprojektā paredzēts: ja līdz 2005.gada 1.jūlijam maksātnespējas process netiek pabeigts, pēc Maksātnespējas administrācijas pieteikuma tiesa atceļ administratoru. Paredzēti izņēmumu gadījumi – tie maksātnespējas procesi, kuros kā maksātnespējas stāvokļa risinājums noteikta sanācija vai mierizlīgums, ja attiecīgajos procesos persona, kas pilda administratora pienākumus, ir sertificēta.
Tāpat ar grozījumiem tiks precizēti jautājumi, kas saistīti ar administratoru sertifikāciju un ar to saistītajiem ierobežojumiem pildīt maksātnespējas procesa administratora pienākumus.
Lai noteiktu kārtību, kādā tiek izvērtēts un ieteikts tiesai administratora kandidāts konkrētam maksātnespējas procesam, likumprojektā iestrādāta norma, kas paredz noteikt pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot attiecīgus noteikumus.
Likuma grozījumi nodoti saskaņošanai ar Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes un Vides ministriju, kā arī Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi un Valsts kanceleju.

Vides ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Prasības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanai”.
Noteikumi paredz prasības šādu atkritumu savākšanai un apstrādei, nosaka apjomus un termiņus atkritumu atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un reģenerācijai. Noteiktas prasības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu savākšanas un apstrādes vietu tehniskajam aprīkojumam, kā arī noteiktas vielas un sastāvdaļas, kuras ir jāatdala no atkritumiem un jāap-strādā atsevišķi.
Tāpat noteikumu projektā ir noteikti pārstrādes mērķi dažādu kategoriju elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, kā arī ir noteikti mājsaimniecībās izmantojamo elektrisko un elektronisko iekārtu savākšanas mērķis – 4 kg uz iedzīvotāju gadā, nosakot, ka šie mērķi ir jāsasniedz 2009.gada 1.janvārī.
Normatīvais akts ir nepieciešams, lai varētu veikt ES direktīvas 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem iestrādāšanu Latvijas normatīvajos aktos. Pašlaik Latvijas normatīvie akti ir attiecināmi tikai uz atsevišķām elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas prasībām, piemēram, prasības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apstrādes iekārtu notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas sistēmām, prasības atsevišķu minēto iekārtu sastāvā esošo ķīmisko vielu un produktu apsaimniekošanai.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības un Zemkopības ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi un Valsts kanceleju.

Zemkopības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2001.gada 28.februāra rīkojumā Nr.117 “Par koku ciršanas maksimālo apjomu 2001.–2005.gadam”. Grozījumi precizē koku ciršanas apjomu sadalījumu pa valdošajām koku sugām galvenajā cirtē valsts mežos, VAS “Latvijas valsts meži” valdījumā esošajos valsts mežos un zinātniskās izpētes mežos.
Zinātniskās izpētes mežos Saldus rajonā ir konstatētas mežaudzes, kuras to sanitārā stāvokļa dēļ būtu jānocērt galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma, lai samazinātu meža bojājumu iespējamību un ierobežotu to izplatību. Konstatētā nocērtamā platība un apjoms pārsniedz atlikušo atļauto maksimālo ciršanas apjomu Saldus rajonā. Lai atrisinātu situāciju, nepieciešams mainīt maksimālo koku ciršanas apjomu galvenajā cirtē zinātniskās izpētes mežos, samazinot to Jelgavas rajonā, bet palielinot Saldus rajonā.
Valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” valdījumā esošajos mežos no 2000. līdz 2004.gadam ir veikta īpaši aizsargājamo meža iecirkņu inventarizācija, izveidoti mikroliegumi un jaunas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un paplašinātas esošās. Ir mainījies ciršanai pakļauto mežaudžu īpat-svars un valdošo koku sugu struktūra, tāpēc ir nepieciešams mainīt koku ciršanas maksimālo apjomu sadalījumā pa administratīvajiem rajoniem, nemainot kopējo apjomu.
Rīkojuma grozījumu projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu un Vides ministriju.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments