Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums Nr.1137

Rīgā 2004.gada 23.jūlijā

Par galvojumu muitas parāda, pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa nodrošinājumu piemērošanu

 

1. Pamatojoties uz Padomes 1992.gada 12.oktobra regulas (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa pieņemšanu septīto daļu “Muitas parāds” pirmo nodaļu “Garantija (galvojums) muitas parāda segšanai” un Komisijas regulu (EEK) Nr.2454/93 (1993.gada 2.jūlijs), kas nosaka izpildes kārtību Padomes regulai (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumiem Nr.391“Pievienotās vērtības nodokļa nodrošinājuma apjoma noteikšana, tā iesniegšanas, piemērošanas un samazināšanas kārtība” un Ministru kabineta 2004.gada 25.marta noteikumiem Nr.171“Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem”, apstiprinu “Metodiskos norādījumus par galvojumu muitas parāda un pievienotās vērtības nodokļa nodrošinājuma un akcīzes nodokļa nodrošinājuma piemērošanu Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādēs”.

2. Atzīt par spēku zaudējušu Valsts ieņēmumu dienesta 2004.gada 15.aprīļa rīkojumu Nr.584 “Par galvojumu muitas parāda nodrošināšanai”.

3. Rīkojumu publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

4. Rīkojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pirmā vietnieka,

Galvenās muitas pārvaldes direktora v.i. A. Drulle

 

Metodiskie norādījumi par galvojumu muitas parāda un pievienotās vērtības nodokļa nodrošinājuma un akcīzes nodokļa nodrošinājuma piemērošanu Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādēs

I. Juridiskais pamatojums

1. Padomes 1992.gada 12.oktobra regulas (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa pieņemšanu (turpmāk — Padomes regula Nr.2913/92) septītā daļa “Muitas parāds” pirmā nodaļa “Garantija (galvojums) muitas parāda segšanai” un Komisijas regula (EEK) Nr.2454/93 (1993.gada 2.jūlijs), kas nosaka izpildes kārtību Padomes regulai (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (turpmāk — Komisijas regula Nr.2454/93).

2. Muitas likums.

3. Likums “Par pievienotās vērtības nodokli”.

4. Likums “Par akcīzes nodokli”.

5. Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.391 “Pievienotās vērtības nodokļa nodrošinājuma apjoma noteikšanas, tā iesniegšanas, piemērošanas un samazināšanas kārtība”.

6. Ministru kabineta 2004.gada 25.marta noteikumi Nr.171 “Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem”.

II. Vispārīgie jautājumi

7. Saskaņā ar likumu “Par pievienotās vērtības nodokli”, ja, ievedot preces iekšzemē no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām, precēm tiek piemērots muitas galvojums, tad persona, kas ir atbildīga par muitas parāda nomaksu, iesniedz nodrošinājumu par pievienotās vērtības nodokļa parādu, kas varētu rasties.

8. Saskaņā ar likumu “Par akcīzes nodokli”, lai veiktu darbības ar akcīzes precēm un izmantotu atlikto nodokļa maksāšanu, nodokļa maksātājs iesniedz nodrošinājumu. Uz akcīzes precēm attiecas atliktā nodokļa maksāšana, ja akcīzes precēm piemēro muitas procedūru vai preču pagaidu uzglabāšanu (izņemot muitas procedūru — laišana brīvam apgrozījumam).

Tikai gadījumos, ja ar akcīzes nodokli apliekamās preces ieved no ārvalsts, kas nav dalībvalsts, pārvietošanai uz akcīzes preču noliktavu Latvijas Republikā, piemērojot muitas procedūru — laišana brīvam apgrozījumam — un iesniedzot akcīzes nodokļa nodrošinājumu, var atlikt akcīzes nodokļa maksāšanu.

9. Metodiskie norādījumi nosaka:

9.1. galvojuma apjomu muitas parāda vai muitas parāda, kas varētu rasties nodrošināšanai, tā iesniegšanas, pieņemšanas un piemērošanas kārtību;

9.2. nodrošinājuma pievienotās vērtības nodokļa parāda vai pievienotās vērtības nodokļa parāda, kas varētu rasties, apjomu, iesniegšanas, pieņemšanas un piemērošanas kārtību;

9.3. akcīzes nodokļa nodrošinājuma piemērošanas kārtību, ja ar akcīzes nodokli apliekamām precēm, izmantojot atlikto nodokļa maksāšanu, piemēro preču pagaidu uzglabāšanu vai preču muitošanu.

10. Metodiskos norādījumos noteiktās prasības nepiemēro galvojumam, kuru izmanto muitas procedūras — tranzīts — nodrošināšanai.

III. Galvojums muitas parādam un pievienotās vērtības nodokļa parāda nodrošinājums

11. Metodiskos norādījumos noteiktās prasības galvojuma apjomam muitas parāda vai muitas parāda, kas varētu rasties, tā iesniegšanas, pieņemšanas un piemērošanas kārtība, piemērojamas arī pievienotās vērtības nodokļa nodrošinājumam (turpmāk — galvojums), izņemot šo metodisko norādījumu 60. punktā minētos gadījumus.

12. Vispārējā galvojuma apliecības un vienreizējā galvojuma apliecības (bankas garantijas vēstules un galvojuma apdrošināšanas polises) izmantojamas muitas parāda un pievienotās vērtības nodokļa parāda vai muitas parāda un pievienotās vērtības nodokļa parāda, kas varētu rasties, nodrošināšanai.

13. Galvojumu nodrošina galvenais parādnieks — persona, kas uzņemas atbildību par muitas parāda un pievienotās vērtības nodokļa parāda vai muitas parāda un pievienotās vērtības nodokļa parāda, kas varētu rasties, segšanu.

14. Muitas parāds — personas pienākums samaksāt ievedmuitas nodokļus vai izvedmuitas nodokļus, kurus piemēro atsevišķām precēm saskaņā ar Eiropas Kopienā spēkā esošiem noteikumiem.

15. Ievedmuitas nodokļi ir:

15.1. muitas nodokļi un maksājumi (antidempinga un kompensācijas), kas ir līdzvērtīgi muitas nodokļiem, ko maksā, preces importējot;

15.2. importa maksājumi, kas ieviesti kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros vai ar īpašiem pasākumiem, ko piemēro atsevišķām precēm, kas iegūtas lauksaimniecības ražojumu pārstrādes rezultātā.

16. Izvedmuitas nodokļi ir:

16.1. muitas nodokļi un maksājumi, kas ir līdzvērtīgi muitas nodokļiem, ko maksā, preces eksportējot;

16.2. eksporta maksājumi, kas ieviesti kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros vai ar īpašiem pasākumiem, ko piemēro atsevišķām precēm, kas iegūtas lauksaimniecības ražojumu pārstrādes rezultātā.

17. Galvojuma apjoms muitas parāda un pievienotās vērtības nodokļa parāda segšanai atbilst muitas parāda summai un pievienotās vērtības nodokļa summai, kas maksājama, laižot preces brīvam apgrozījumam.

18. Galvojuma apjoms muitas parāda un pievienotās vērtības nodokļa parāda, kas varētu rasties, segšanai atbilst maksimālai muitas parāda summai un pievienotās vērtības nodokļa summai, kas varētu rasties, ja preces laistu brīvam apgrozījumam.

19. Muitas iestāde par vienu un to pašu muitas parādu un pievienotās vērtības nodokļa parādu drīkst pieprasīt tikai vienu galvojumu.

20. Valsts iestādes nesniedz galvojumu muitas parāda un pievienotās vērtības nodokļa parāda vai muitas parāda un pievienotās vērtības nodokļa parāda, kas varētu rasties, nodrošināšanai.

21. Ja garantējamā summa nepārsniedz 150 latus, galvojums par muitas parādu un pievienotās vērtības nodokļa parādu, kas varētu rasties, nav jāsniedz.

22. Galvojuma veidi ir:

22.1. vienreizējs galvojums;

22.2. vispārējs galvojums.

23. Galvojumu var nodrošināt:

23.1. iemaksājot drošības naudu;

23.2. iesniedzot galvojuma apdrošināšanas polisi;

23.3. iesniedzot bankas garantiju.

24. Personai ir tiesības izvēlēties galvojuma veidu un nodrošinājumu, ja Padomes regulā Nr.2913/92, Komisijas regulā Nr.2454/93 vai citā normatīvā aktā nav noteikts citādi.

25. Muitas iestāde galvojumu nepieņem un pieprasa sniegt citu galvojumu, ja:

25.1. persona, kas izsniegusi galvojumu, nav ieguvusi galvinieka statusu;

25.2. vienreizējā galvojuma summa nesedz muitas parādu un pievienotās vērtības nodokļa parādu vai muitas parādu un pievienotās vērtības nodokļa parādu, kas varētu rasties;

25.3. iesniegtais vispārējais galvojums nerada pārliecību, ka galvojuma apjoms būs pietiekams, lai segtu muitas parādu un pievienotās vērtības nodokļa parādu vai muitas parādu un pievienotās vērtības nodokļa parādu, kas varētu rasties;

25.4. Padomes regulā Nr.2913/92, Komisijas regulā Nr.2454/93 vai citā normatīvā aktā ir noteikts cits galvojuma veids vai galvojuma nodrošinājums;

25.5. galvojuma apliecību muitas iestādē iesniedz persona, kura nav galvenais parādnieks vai galvenā parādnieka pilnvarotā persona (nav norādīta vispārējā galvojuma apliecības vai vienreizējā galvojuma (bankas garantijas vēstules vai galvojuma apdrošināšanas polises) otrā pusē).

26. No galvojuma atbrīvo, tiklīdz muitas parāds un pievienotās vērtības nodokļa parāds, par kuru tas pieprasīts, ir dzēsts vai vairs nevar rasties.

27. Ja muitas parāds un pievienotās vērtības nodokļa parāds ir daļēji dzēsts vai var rasties no jauna tikai attiecībā uz daļu no parāda summas, par kuru iesniegts galvojums, pēc galvenā parādnieka vai galvinieka lūguma izbeidzas daļa no galvojuma saistībām, ja attiecīgā summa to nodrošina.

28. Ja galvenais parādnieks iesniedz papildinātu galvojumu, tā derīguma termiņš nedrīkst pārsniegt iepriekšējā galvojuma derīguma termiņu.

IV. Galvinieki

29. Galvinieka statusu banka vai apdrošināšanas sabiedrība iegūst, ja tā noslēgusi līgumu ar Valsts ieņēmumu dienestu (turpmāk — VID), kurā noteikts, ka attiecīgā banka vai apdrošināšanas sabiedrība apņemas 10 dienu laikā pēc VID rakstiska pieprasījuma segt galvenā parādnieka muitas parādu un pievienotās vērtības nodokļa parādu.

30. Ja galvinieks ir atsaucis (anulējis) galvojumu, viņš par to nekavējoties informē VID Galveno muitas pārvaldi.

31. Ja galvinieks ir atsaucis (anulējis) galvojumu, tas neatbrīvo viņu no galvojuma saistībām, kas uzsāktas pirms galvojuma atsaukšanas (anulēšanas).

32. Galvojuma derīguma termiņa izbeigšanās neatbrīvo galvinieku no saistībām, kas uzsāktas pirms galvojuma derīguma termiņa beigām.

33. Ja VID Galvenā muitas pārvalde aptur darbības ar galvojumu, tas neatbrīvo galvinieku no galvojuma saistībām, kas uzsāktas pirms galvojuma darbību apturēšanas.

V. Drošības nauda

34. Ja galvenais parādnieks muitas parādu un pievienotās vērtības nodokļa parādu, kas varētu rasties, nodrošina ar drošības naudu, drošības naudu iemaksā VID depozītu kontā.

35. Drošības naudu VID depozītu kontā var iemaksāt tikai Latvijas Republikas naudas vienībās (latos un santīmos).

36. Drošības naudas apjoms atbilst 100 procentīgam aprēķinātajam muitas parādam un pievienotās vērtības nodokļa parādam, kas varētu rasties.

37. Drošības naudu iemaksā par katru aprēķināto muitas parādu un pievienotās vērtības nodokļa parādu, kas varētu rasties.

38. VID Galvenā muitas pārvalde uzskaita iemaksātās drošības naudas summas.

39. Ja muitas iestādes rīcībā ir ziņas, uz kurām pamatojoties par muitas deklarācijā (VAD) uzrādītajām precēm pēc to pārbaudes varēs noteikt lielākus ievedmuitas nodokļus, nekā norādīts muitas deklarācijā (VAD), deklarētājs iemaksā drošības naudu, kas ir vienāda ar starpību starp nodokļu (ievedmuitas nodokļa un citu muitas iestāžu administrējamo nodokļu) summu, kas iegūta, pamatojoties uz muitas deklarācijā (VAD) sniegtajiem datiem un nodokļu summu, ko par precēm vajadzētu maksāt pēc to pārbaudes.

40. Pēc veiktajām pārbaudēm muitas iestāde pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā vai atmaksāšanu deklarētājam.

41. Ja deklarētāja pieprasītā tarifu kvota ir kritiska vai bloķēta, deklarētājs iemaksā drošības naudu, kas vienāda ar starpību starp nodokļu (ievedmuitas nodokļa un citu muitas iestāžu administrējamo nodokļu) summu, kas aprēķināta, piemērojot tarifa pamatlikmi un nodokļu summu, kas aprēķināta, piemērojot samazināto vai nulles tarifa likmi.

42. Pēc atbildes saņemšanas par pieprasītās tarifa kvotas apjomu muitas iestāde pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā vai atmaksāšanu deklarētājam.

43. Ja deklarētājs, piemērojot muitas procedūru, nevar noteikt precīzu preču muitas vērtību (nav sniegtas ziņas, kas vajadzīgas preču muitas vērtības galīgai noteikšanai), deklarētājs iemaksā drošības naudu, kas vienāda ar starpību starp muitas deklarācijā (VAD) aprēķināto nodokļu (ievedmuitas nodokļa un citu muitas iestāžu administrējamo nodokļu) summu un nodokļu summu, ko par precēm vajadzētu maksāt.

44. Ja deklarētājs Padomes regulā Nr.2913/92, Komisijas regulā Nr.2454/93 vai citā normatīvā dokumentā noteiktajā termiņā nav iesniedzis trūkstošās ziņas vai dokumentus, kas nepieciešami preču muitas vērtības galīgai noteikšanai, muitas iestāde pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā.

45. Ja deklarētājs Padomes regulā Nr.2913/92, Komisijas regulā Nr.2454/93 vai citā normatīvā dokumentā noteiktajā termiņā ir iesniedzis trūkstošās ziņas vai dokumentus, kas nepieciešami preču muitas vērtības galīgai noteikšanai, un noteiktā galīgā preču vērtība atbilst muitas deklarācijā (VAD) (pirms galīgās preču muitas vērtības noteikšanas) uzrādītai preču muitas vērtībai, muitas iestāde pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas atmaksāšanu deklarētājam.

46. Ja precēm piemēro pagaidu antidempinga maksājumu vai pagaidu kompensācijas maksājumu, deklarētājs muitas iestādē iemaksā drošības naudu pagaidu antidempinga vai pagaidu kompensācijas maksājuma apjomā.

47. Ja precēm piemēro galīgo antidempinga maksājumu vai galīgo kompensācijas maksājumu, par kurām pirms tam bija iemaksāta drošības nauda, VID Galvenā muitas pārvalde pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā vai atmaksāšanu deklarētājam.

VI. Vienreizējs galvojums

48. Vienreizējo galvojumu piemēro, lai vienu reizi nodrošinātu preču pagaidu uzglabāšanu vai piemērotu vienu muitas procedūru. Vienreizējā galvojuma apjoms atbilst muitas parādam un pievienotās vērtības nodokļa parādam vai maksimālai muitas parāda un pievienotās vērtības nodokļa parāda summai, kas varētu rasties, ja preces laistu brīvam apgrozījumam.

49. Vienreizējo galvojumu iesniedz un reģistrē muitas iestādē, kurā piesaka muitas procedūru vai preču pagaidu uzglabāšanu.

50. Galvenais parādnieks vienreizējā galvojuma (galvojuma apdrošināšanas polises vai bankas garantijas vēstules) otrā pusē norāda personas, kuras pilnvarotas izmantot vienreizējo galvojumu. Galvenajam parādniekam ir tiesības izdarīt grozījumus pilnvaroto personu sarakstā. Katras pilnvarotās personas iecelšanu vai pilnvaru atcelšanu galvenais parādnieks apstiprina ar savu parakstu un zīmogu. Galvenais parādnieks ir atbildīgs par ierakstu patiesumu vienreizējā galvojumā.

51. Tikai galvenais parādnieks vai tā pilnvarotā persona, kura norādīta vienreizējā galvojuma (galvojuma apdrošināšanas polises vai bankas garantijas vēstules) otrā pusē, ir tiesīga parakstīt muitas iestādē iesniegto muitas deklarāciju (VAD) vai iesniegt pirmsmuitošanas dokumentu.

52. Vienreizējais galvojums zaudē spēku, ja ir beidzies vienreizējā galvojuma derīguma termiņš vai galvinieks atsaucis (anulējis) galvojumu.

53. Galvenais parādnieks ir atbildīgs par muitas procedūras vai preču pagaidu uzglabāšanas izpildi, kas uzsākta pirms vienreizējā galvojuma derīguma termiņa beigām.

VII. Vispārējs galvojums

54. Vispārējo galvojumu iesniedz un reģistrē VID Galvenajā muitas pārvaldē.

55. Galvenais parādnieks vispārējo galvojumu var izmantot preču pagaidu uzglabāšanas nodrošināšanai vai jebkuras muitas procedūras nodrošināšanai, ievērojot Padomes regulā Nr.2913/92, Komisijas regulā Nr.2454/93 vai citā normatīvā aktā noteikto kārtību par attiecīgās muitas procedūras vai preču pagaidu uzglabāšanas piemērošanu.

56. Vispārējā galvojuma apjomu nosaka galvenais parādnieks. Galvenais parādnieks ir atbildīgs par muitas parāda un pievienotās vērtības nodokļa parāda vai muitas parāda un pievienotās vērtības nodokļa parāda, kas varētu rasties, segšanu.

57. Galvenais parādnieks, iesniedzot un reģistrējot VID Galvenajā muitas pārvaldē vispārējo galvojumu, papildus iesniedz šādus dokumentus:

57.1. VID Galvenās muitas pārvaldes direktoram adresētu iesniegumu, kurā norāda, kādām muitas procedūrām vai preču pagaidu uzglabāšanai izmantos vispārējo galvojumu. Iesniegumā norāda galvojuma apjomu, kuru izmantos muitas procedūras — laišana brīvam apgrozījumam — nodrošināšanai, un galvojuma apjomu pārējo muitas procedūru nodrošināšanai vai preču pagaidu uzglabāšanai, kā arī sniedz informāciju par galvenā parādnieka darbiniekiem, kuriem ir paraksta tiesības uzņēmumā (norādot vārdu, uzvārdu, personas kodu). Iesniegumā norāda nepieciešamo vispārējā galvojuma apliecību skaitu, kā arī pamatojumu nepieciešamajam apliecību skaitam (piemēram, galvenais parādnieks regulāri iesniedz muitas deklarācijas (VAD) vairākās muitas iestādēs);

57.2. vispārējā galvojuma apjoma aprēķinu atbilstoši šīs kārtības astotajā nodaļā noteiktajām prasībām;

57.3. dokumentu, kas apliecina, ka veikti normatīvajos aktos noteiktie obligātie nodokļu maksājumi un nav parādu valsts budžetā;

57.4. gadījumos, ja galvenajam parādniekam ir izveidojies parāds valsts budžetā, galvenais parādnieks papildus iesniedz VID teritoriālās iestādes, kurā viņš reģistrēts kā nodokļu maksātājs, apstiprinātu nodokļu parāda nomaksas grafiku un apliecinājumu, ka viņš veic nodokļu parāda nomaksu saskaņā ar apstiprināto grafiku.

58. Gadījumā, ja galvenais parādnieks VID Galvenajā muitas pārvaldē iesniedz iesniegumu par atļauju izmantot galvojuma apjoma samazinājumu pievienotās vērtības nodokļa parādam, kas varētu rasties, papildus metodisko norādījumu 57.punktā noteiktajiem dokumentiem iesniedz:

58.1. dokumentu, kas apliecina, ka galvenais parādnieks atbilstoši normatīvajiem aktiem pievienotās vērtības nodokļa jomā Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz pievienotās vērtības nodokļa pārskatus un deklarācijas;

58.2. dokumentu, kurā norādīts, cik ilgu laika periodu galvenais parādnieks reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.

59. Atļauju izmantot vispārējo galvojumu piešķir, ja galvenais parādnieks atbilst šādiem nosacījumiem:

59.1. galvenais parādnieks vai galvenā parādnieka darbinieki, kuriem ir paraksta tiesības, nav krimināli sodīti par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā;

59.2. galvenais parādnieks vai galvenā parādnieka darbinieki, kuriem ir paraksta tiesības, gada laikā nav atkārtoti sodīti par administratīviem pārkāpumiem muitas jomā, kas saistīti ar nodokļu apjoma samazinājumu, kurus saskaņā ar normatīvajiem aktiem administrē muitas iestādes;

59.3. galvenais parādnieks katru darījumu, kuru veic, izmantojot galvojumu, reģistrē galvojuma izmantošanas uzskaites reģistrā un nodrošina muitas iestādes amatpersonām pieeju visiem dokumentiem, kuru uzrādīšana ir nepieciešama, lai piemērotu attiecīgu muitas procedūru vai veiktu preču pagaidu uzglabāšanu;

59.4. galvenais parādnieks muitas deklarācijas (VAD) muitas iestādē iesniedz elektroniski.

60. Pieņemot un reģistrējot vispārējo galvojumu, galvenajam parādniekam atļauj izmantot vispārējo galvojumu pievienotās vērtības nodokļa parādam, kas varētu rasties, kas samazināts:

60.1. par 50 procentiem, ja galvenais parādnieks pēdējo 18 mēnešu laikā, pirms vispārējā galvojuma saņemšanas, vismaz četras reizes mēnesī izmantojis vispārējo galvojumu muitas parāda vai muitas parāda, kas varētu rasties, nodrošināšanai;

60.1.1. galvenais parādnieks atbilstoši normatīvajiem aktiem pievienotās vērtības nodokļa jomā maksā nodokli valsts budžetā un VID iesniedz pārskatus un deklarācijas;

60.1.2. galvenais parādnieks ir reģistrēts VID ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā vismaz trīs gadus;

60.2. par 70 procentiem, ja galvenais parādnieks pēdējo 30 mēnešu laikā, pirms vispārējā galvojuma saņemšanas, vismaz četras reizes mēnesī izmantojis vispārējo galvojumu muitas parāda vai muitas parāda, kas varētu rasties nodrošināšanai;

60.2.1. galvenais parādnieks atbilstoši normatīvajiem aktiem pievienotās vērtības nodokļa jomā maksā nodokli valsts budžetā un VID iesniedz pārskatus un deklarācijas;

60.2.2. galvenais parādnieks ir reģistrēts VID ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā vismaz piecus gadus;

60.3. par 90 procentiem, ja galvenais parādnieks pēdējo 36 mēnešu laikā, pirms vispārējā galvojuma saņemšanas, vismaz četras reizes mēnesī izmantojis vispārējo galvojumu muitas parāda vai muitas parāda, kas varētu rasties, nodrošināšanai;

60.3.1. galvenais parādnieks atbilstoši normatīvajiem aktiem pievienotās vērtības nodokļa jomā maksā nodokli valsts budžetā un VID iesniedz pārskatus un deklarācijas;

60.3.2. galvenais parādnieks ir reģistrēts VID ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā vismaz septiņus gadus.

61. VID Galvenā muitas pārvalde 15 dienu laikā pēc vispārējā galvojuma iesniegšanas un reģistrēšanas pieņem lēmumu par atļaujas piešķiršanu izmantot vispārējo galvojumu un 15 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas izsniedz galvenajam parādniekam vispārējā galvojuma apliecību. Vairākas vispārējā galvojuma apliecības izsniedz tikai uz galvenā parādnieka pamatota pieprasījuma.

62. Vispārējā galvojuma apliecības pirmie trīs cipari norāda galvinieka iesnieguma reģistrācijas kārtas numuru VID Galvenajā muitas pārvaldē, nākamie divi cipari — kārtējā gada skaitļa pēdējos divus ciparus, turpmākie cipari — apliecības kārtas numuru kārtējā gadā. Ja galvenajam parādniekam izsniegtas vairākas vispārējā galvojuma apliecības, tad pēc pēdējā cipara aiz domu zīmes norāda izsniegtās apliecības kārtas skaitli (piemēram, 025 04 00046 – 12).

63. Vispārējā galvojuma apliecībā norāda kopējo galvojuma summu (nenorādot piešķirto pievienotās vērtības nodokļa samazinājuma apjomu).

64. Lēmumu nepiešķirt atļauju izmantot vispārējo galvojumu rakstiski paziņo galvenajam parādniekam, norādot lēmuma pamatojumu un pārsūdzēšanas kārtību.

65. Galvenais parādnieks vispārējā galvojuma apliecības otrā pusē norāda personas, kuras pilnvarotas izmantot vispārējā galvojuma apliecību. Galvenajam parādniekam ir tiesības izdarīt grozījumus pilnvaroto personu sarakstā. Katras pilnvarotās personas iecelšanu vai pilnvaru atcelšanu galvenais parādnieks apstiprina ar savu parakstu un zīmogu. Galvenais parādnieks ir atbildīgs par ierakstu patiesumu vispārējā galvojuma apliecībā.

66. Tikai galvenais parādnieks vai tā pilnvarotā persona, kura norādīta vispārējā galvojuma apliecības otrā pusē, ir tiesīga parakstīt muitas iestādē iesniegto muitas deklarāciju (VAD) vai iesniegt pirmsmuitošanas dokumentu.

67. VID Galvenā muitas pārvalde aptur turpmākās darbības ar vispārējo galvojumu, ja:

67.1. saņemta informācija, ka galvenais parādnieks nepilda metodisko norādījumu 59.3.vai 59.4.apakšpunktā minēto;

67.2. no VID teritoriālās iestādes, kurā galvenais parādnieks reģistrēts kā nodokļu maksātājs, saņemta informācija, ka galvenajam parādniekam izveidojies parāds valsts budžetā;

67.3. galvenajam parādniekam izveidojies muitas parāds vai citu nodokļu parāds, kurus saskaņā ar normatīvajiem aktiem administrē muitas iestādes un kas nav nomaksāti normatīvajos aktos muitas lietās noteiktajos termiņos;

67.4. vispārējais galvojums nesedz muitas parāda un pievienotās vērtības nodokļa vai muitas parāda un pievienotās vērtības nodokļa, kas varētu rasties, apjomu;

67.5. galvenais parādnieks nav izpildījis metodisko norādījumu 81.punktā minēto;

67.6. galvenais parādnieks neiesniedz metodisko norādījumu 88.punktā minēto pārskatu vai sniedz nepatiesas ziņas par vispārējā galvojuma izmantošanu.

68. Ja galvenais parādnieks nepilda kādu no metodisko norādījumu 67. punktā minētajām prasībām, VID Galvenā muitas pārvalde aptur turpmākās darbības ar vispārējo galvojumu līdz brīdim, kamēr galvenais parādnieks nodrošina metodisko norādījumu 67.punktā minēto prasību izpildi.

69. VID Galvenā muitas pārvalde informē galveno parādnieku un muitas iestādes par darbību apturēšanu ar vispārējo galvojumu.

70. Ja tiek apturētas darbības ar vispārējo galvojumu, galvenais parādnieks ir atbildīgs par muitas procedūru izpildi vai preču pagaidu uzglabāšanas pabeigšanu, kas uzsāktas ar šo galvojumu, līdz tā darbības apturēšanai.

71. Ja galvenais parādnieks 15 dienu laikā kopš darbību apturēšanas ar vispārējo galvojumu nav nodrošinājis metodisko norādījumu 67.punktā minēto prasību izpildi, kura dēļ tika apturētas darbības ar vispārējo galvojumu, VID Galvenā muitas pārvaldē anulē izsniegtās vispārējā galvojuma apliecības.

72. VID Galvenā muitas pārvalde anulē izsniegtās vispārēja galvojuma apliecības, ja:

72.1. galveno parādnieku atzīst par maksātnespējīgu;

72.2. galvenais parādnieks vai galvenā parādnieka darbinieki, kuriem ir paraksta tiesības, tiek krimināli sodīti par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā;

72.3. galvenais parādnieks vai galvenā parādnieka darbinieki, kuriem ir paraksta tiesības, gada laikā atkārtoti tiek sodīti par administratīviem pārkāpumiem muitas jomā, kas saistīti ar nodokļu apjoma samazinājumu, kurus saskaņā ar normatīvajiem aktiem administrē muitas iestādes.

73. Ja galvinieks ir atsaucis (anulējis) galvojumu, VID Galvenā muitas pārvalde anulē vispārējā galvojuma apliecības, kas izsniegtas, pamatojoties uz atsaukto (anulēto) galvojumu. Galvenais parādnieks ir atbildīgs par muitas procedūru izpildi un preču pagaidu uzglabāšanas pabeigšanu, kas uzsāktas pirms vispārējā galvojuma apliecības anulēšanas.

74. VID Galvenā muitas pārvalde informē galvinieku, galveno parādnieku un muitas iestādes par anulēto galvojumu.

75. Ja VID Galvenā muitas pārvalde anulē izsniegtās vispārējā galvojuma apliecības, galvenais parādnieks ir atbildīgs par muitas procedūru izpildi un preču pagaidu uzglabāšanas pabeigšanu, kas uzsāktas pirms vispārējā galvojuma apliecību anulēšanas.

76. VID Galvenā muitas pārvalde atjauno darbības ar vispārējo galvojumu saskaņā ar metodisko norādījumu 56., 57.,58., 59. un 60. punktu.

77. Galvenais parādnieks nekavējoties informē VID Galveno muitas pārvaldi, ja paraksta tiesības zaudē VID Galvenās muitas pārvaldes direktoram adresētajā iesniegumā vispārējā galvojuma saņemšanai norādītie galvenā parādnieka darbinieki, kā arī informē par darbiniekiem, kuriem piešķirtas paraksta tiesības.

78. Ja no galvenā parādnieka saņemta metodisko norādījumu 77.punktā minētā informācija, VID Galvenā muitas pārvalde veic metodisko norādījumu 59.1.apakšpunktā un 59.2.apakšpunktā minētās pārbaudes.

79. Vispārējā galvojuma apliecības visu to darbības laiku atrodas pie galvenā parādnieka vai viņa pilnvarotajām personām.

80. Vispārējais galvojums zaudē spēku, ja:

80.1. beidzies vispārējā galvojuma termiņš;

80.2. VID Galvenā muitas pārvalde atsaukusi (anulējusi) galvojumu;

80.3. galvinieks atsaucis (anulējis) galvojumu.

81. Ja vispārējais galvojums zaudējis spēku, galvenais parādnieks 15 darba dienu laikā nodod visas vispārējā galvojuma apliecības VID Galvenajā muitas pārvaldē.

82. Galvenais parādnieks ir atbildīgs par muitas procedūru vai preču pagaidu uzglabāšanas izpildi, kas uzsāktas pirms vispārējā galvojuma derīguma termiņa beigām.

83. Galvenais parādnieks nekavējoties informē VID Galveno muitas pārvaldi par nozaudētu vai nozagtu vispārējā galvojuma apliecību. VID Galvenā muitas pārvalde anulē nozagto vai nozaudēto vispārējā galvojuma apliecību.

84. VID Galvenā muitas pārvalde informē muitas iestādes par nozagtajām vai nozaudētajām vispārējā galvojuma apliecībām.

85. Galvenais parādnieks ir atbildīgs par preču pagaidu uzglabāšanas vai muitas procedūru izpildi, kas uzsāktas ar nozagto vai nozaudēto vispārējā galvojuma apliecību līdz tās anulēšanai.

VIII. Vispārējā galvojuma apjoma aprēķināšana

86. Pirms vispārējā galvojuma saņemšanas galvenais parādnieks aprēķina vispārējā galvojuma apjomu:

86.1. muitas procedūrai — laišana brīvam apgrozījumam — galvenais parādnieks nosaka pēdējo 12 mēnešu (pirms vispārējā galvojuma saņemšanas) kopējam preču apjomam, kas laistas brīvam apgrozījumam, aprēķināto muitas parāda un pievienotās vērtības nodokļa summu. Aprēķināto summu dala ar četri;

86.2. muitas procedūrai — uzglabāšana muitas noliktavā — galvenais parādnieks nosaka muitas parāda un pievienotās vērtības nodokļa parāda, kas varētu rasties, summu, kas aprēķināta preču atlikumam muitas noliktavā pēdējo 12 mēnešu beigu datumos (pirms vispārējā galvojuma saņemšanas), kas būtu jāmaksā, ja attiecīgās preces laistu brīvam apgrozījumam. Aprēķināto summu dala ar četri;

86.3. pārējām muitas procedūrām — galvenais parādnieks nosaka pēdējo 12 mēnešu (pirms vispārējā galvojuma saņemšanas), muitas parāda un pievienotās vērtības nodokļa parāda, kas varētu rasties, summu, kas aprēķināta kopējam preču apgrozījumam, kas būtu jāmaksā, ja attiecīgās preces laistu brīvam apgrozījumam. Aprēķināto summu dala ar četri;

86.4. preču pagaidu uzglabāšanai — galvenais parādnieks nosaka pēdējo sešu mēnešu (pirms vispārējā galvojuma saņemšanas) kopējam preču apjomam, kas atradās pagaidu uzglabāšanā, aprēķināto muitas parāda un pievienotās vērtības nodokļa parāda, kas varētu rasties, summu, ja attiecīgās preces laistu brīvam apgrozījumam. Aprēķināto summu dala ar divi.

IX. Galvojuma izmantošanas uzskaite

87. Galvenais parādnieks uzskaita muitas parādu un pievienotās vērtības nodokļa parādu vai muitas parādu un pievienotās vērtības nodokļa parādu, kas varētu rasties, reģistrējot katru darījumu, kuru veic, izmantojot galvojumu (vispārējo, vienreizējo). Pēc muitas iestādes pieprasījuma galvenais parādnieks sniedz visu informāciju par katru darījumu, kas veikts, izmantojot galvojumu, kā arī par muitas parāda un pievienotās vērtības nodokļa parāda vai muitas parāda un pievienotās vērtības nodokļa parāda, kas varētu rasties, atbilstību galvojuma apjomam.

88. Galvenais parādnieks katru mēnesi līdz piecpadsmitajam datumam iesniedz VID Galvenajā muitas pārvaldē pārskatu par vispārējā galvojuma izmantošanu iepriekšējā kalendāra mēnesī.

89. Galvenais parādnieks pēc saskaņošanas ar VID Galveno muitas pārvaldi var mainīt vispārējā galvojuma apjoma sadalījumu starp muitas procedūru — laišana brīvam apgrozījumam un pārējām muitas procedūrām vai preču pagaidu uzglabāšanu.

X. Akcīzes nodokļa nodrošinājums

90. Akcīzes nodokļa nodrošinājumu izsniedz VID Akcīzes preču pārvalde.

91. Akcīzes nodokļa nodrošinājumu muitas iestādē iesniedz, ja ar akcīzes nodokli apliekamām precēm piemēro muitas procedūru vai preču pagaidu uzglabāšanu un tām piemēro atlikto akcīzes nodokļa maksāšanu.

92. Akcīzes nodokļa nodrošinājums nav jāiesniedz, ja muitas procedūru vai preču pagaidu uzglabāšanu piemēro bezalkoholiskajiem dzērieniem vai kafijai.

93. Akcīzes nodokļa nodrošinājuma apliecības numurs tiek veidots šādi: “LVtcuuunnnk”, kur:

t — nodrošinājuma iesniedzēja tips;

c — nodrošinājuma apliecības tips;

uuu — Akcīzes preču pārvaldē piešķirtais uzņēmuma reģistrācijas numurs;

nnnn — dokumenta numurs pēc kārtas šim uzņēmumam;

k — kontrolcipars,

piemēram, Nr.LV59009900017, Nr.LV41000400045.

94. Akcīzes nodokļa nodrošinājuma iesniedzēja tipu (nodrošinājuma apliecības trešais simbols “t”) raksturo cipari:

94.1. “1” — nodrošinājums akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai;

94.2. “2” — nodrošinājums apstiprinātā tirgotāja darbībai;

94.3. “3” — nodrošinājums akcīzes nodokļa maksātāja pārstāvja darbībai;

94.4. “4” — nodrošinājums akcīzes preču importētāja darbībai;

94.5. “5” — nodrošinājums neapstiprinātā tirgotāja darbībai;

94.6. “6” — nodrošinājums citai personai.

95. Akcīzes nodokļa nodrošinājuma apliecības tipu (nodrošinājuma apliecības ceturtais simbols “c”) raksturo cipari:

95.1.“1”— akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma apliecība alkoholiskajiem dzērieniem;

95.2. “2” — akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma apliecība alum;

95.3. “3” — akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma apliecība tabakas izstrādājumiem;

95.4. “4” — akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma apliecība naftas produktiem;

95.5. “5” — akcīzes nodokļa vienreizējā nodrošinājuma apliecība alkoholisko dzērienu pārvietošanai;

95.6. “6” — akcīzes nodokļa vienreizējā nodrošinājuma apliecība alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa marku saņemšanai;

95.7. “7” — akcīzes nodokļa vienreizējā nodrošinājuma apliecība tabakas izstrādājumu pārvietošanai;

95.8. “8” — akcīzes nodokļa vienreizējā nodrošinājuma apliecība tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļu marku saņemšanai;

95.9. “9” — akcīzes nodokļa vienreizējā nodrošinājuma apliecība naftas produktu pārvietošanai.

96. Ja importētājs ar akcīzes nodokli apliekamās preces ieved no ārvalsts, kas nav dalībvalsts pārvietošanai uz akcīzes preču noliktavu Latvijas Republikā, piemēro muitas procedūru — laišana brīvam apgrozījumam.

97. Pārvietojot ar akcīzes nodokli apliekamās preces uz akcīzes preču noliktavu Latvijas Republikā, muitas iestādē, pieņemot aizpildīto muitas deklarāciju (VAD), pārbauda vai:

97.1. 44.ailē “Papildu informācija/Iesniegtie dokumenti/Pilnvaras un atļaujas” ierakstīts pavaddokumenta kārtas numurs — “Nr.460” un akcīzes nodokļa nodrošinājuma apliecības numurs;

97.2. 37.ailē “Procedūra” ierakstīts papildprocedūras kods “843” (ar akcīzes nodokli apliekamās preces, kas tiek importētas pārvietošanai uz akcīzes preču noliktavu Latvijas Republikā);

97.2. 47.ailē “Nodokļu aprēķins” ierakstīts muitas maksājumu veida kods “43”.

98. Tikai akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma apliecības akcīzes preču importētāja darbībai (pirmais cipars aiz burtiem LV — “4”) atļauts izmantot muitas procedūras vai preču pagaidu uzglabāšanas nodrošināšanai.

99. Pārvietojot ar akcīzes nodokli apliekamās preces no muitas noliktavas vai preču pagaidu uzglabāšanas vietas uz akcīzes preču noliktavu (piemērojot atlikto akcīzes nodokļa maksāšanu), atļauts izmantot arī akcīzes nodokļa vienreizējā nodrošinājuma apliecības, kuras paredzētas akcīzes preču pārvietošanai (otrais cipars aiz burtiem LV – “5,7,9”).

100. Piemērojot muitas procedūru vai preču pagaidu uzglabāšanu, akcīzes nodokļa nodrošinājuma apliecības pēc to pārbaudes tiek atdotas nodrošinājuma iesniedzējam.

XI. Noslēguma jautājums

101. Vispārējā galvojuma apliecības, kas izsniegtas līdz 2004.gada 1.maijam, paliek spēkā līdz tajās minētā derīguma termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 31.decembrim.