• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Iesniegumi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.07.2004., Nr. 119 https://www.vestnesis.lv/ta/id/91704

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kopsavilkumā

Vēl šajā numurā

29.07.2004., Nr. 119

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Iesniegumi

Par Saeimas deklarācijas “Par komunistiskā totalitārisma un PSRS okupācijas noziegumu nosodījumu” projektu

8.Saeimas Komunistiskā totalitārisma nosodījuma darba grupai,
8.Saeimas deputātiem

Atsaucoties uz Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas rezolūcijas ierosinājumu par nepieciešamību starptautiski nosodīt totalitāro komunismu (Doc. 9875 rev. 25.09.2003.) un tajā izteikto pieprasījumu: “Eiropas Padomes dalībvalstīm, kas cietušas no šāda režīma (..) izveidot nacionālās komisijas, kas izmeklētu totalitārā komunisma režīmu izdarītos cilvēktiesību pārkāpumus un ziņotu par rezultātiem EP; (..)” valdošā koalīcija 2004.gada 19.janvārī izveidoja darba grupu, kuras uzdevums bija sagatavot deklarācijas projektu par PSRS komunistiskā režīma un komunistiskā totalitārisma ideoloģijas nosodīšanu starptautiskā līmenī. Lai arī ir notikušas izmaiņas valdošās koalīcijas sastāvā, darbu pie deklarācijas sagatavošanas esmu turpinājis.
Nosūtu deklarācijas projektu izvērtēšanai un papildināšanai. Izstrādājot deklarācijas projektu, notikusi domu apmaiņa ar Valteru Nollendorfu no Okupācijas muzeja, profesoru Heinrihu Strodu, Antoniju Zundu, Gunti Bērziņu (JL), publicistu Visvaldi Lāci, pretošanās kustības dalībniekiem. Ir veikta arī analoģisku Lietuvas Seima dokumentu analīze. Ar deklarācijas projektu tiks iepazīstināta arī sabiedrība, publicējot to plašsaziņas līdzekļos.
Izstrādājot deklarācijas projektu, bija jāizšķiras par redakciju, kurā apkopots tikai visbūtiskākais, jo tēmas plašs izklāsts stipri palielinātu dokumenta apjomu. Lūdzu iesniegt labojumus, būtiski nepalielinot teksta apjomu. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.septembris.

Ar cieņu, –

2004.gada 21.jūlijā 8.Saeimas ZZS frakcijas deputāts L.Ozoliņš

 

Projekts

Deklarācija

“Par komunistiskā totalitārisma un PSRS okupācijas noziegumu nosodījumu”

Divdesmitajā ekstrēmisma gadsimtā kā labējie nacionālradikāļi (nacisti u.c.), tā kreisie sociālradikāļi (komunistu fundamentālisti, boļševiki u.c.) izdarījuši starptautiski krimināli sodāmus noziegumus pret tiem abiem pakļautajām tautām, nācijām, viņu cilvēktiesībām.

Īstenojot komunistiskā totalitārisma ideoloģiju, pastrādāti upuru skaita ziņā lielākie 20.gadsimta noziegumi pret cilvēci. Visās valstīs, kurās ir nodibinājusies komunistiskā totalitārisma diktatūra (PSRS, Kampučija, Ziemeļkoreja, Kuba un citur), ir īstenots masveida komunistiskais terors pret režīma pretiniekiem valsts politikas līmenī.
Pēc nacionālsociālistiskās Vācijas sagrāves 1945.gadā radās iespēja izmeklēt un nosodīt nacisma noziegumus, kā arī saukt pie atbildības vainīgās personas. Pēc PSRS komunistiskā totalitārisma sistēmas sabrukuma un tai pakļauto valstu atbrīvošanās līdzīgs starptautisks izvērtējums par komunistiskā totalitārisma ideoloģijas vārdā pastrādātajiem noziegumiem un komunistu (boļševiku) pārvaldīto valstu starptautiski tiesisko atbildību nav veikts.

Neizmeklējot PSRS totalitārā komunisma (boļševisma) okupācijas un genocīda noziegumus, nesodot vainīgos, nelikvidējot šo noziegumu sekas un nenosodot komunistiskā totalitārisma ideoloģiju, totalitārismu atbalstošajās aprindās visā pasaulē saglabājas pārliecība par iespējamību veikt noziegumus pret cilvēci, palikt nesodītiem un saglabāt to rezultātā radušos stāvokli. Aicinot izvērtēt komunistiskā totalitārisma noziegumus un likvidēt PSRS okupācijas, kolonizācijas un komunistiskā genocīda sekas, Latvija apliecina centienus atjaunot vēsturisko taisnīgumu, dot ieguldījumu miera saglabāšanā un starptautiskās stabilitātes vairošanā.
Latvijas Republikas Saeima, atgādinot:
– 1949.gada Ženēvas konvencijas “Par civilpersonu aizsardzību kara laikā” 49.pantu;
– 1960.gada 19.septembra Eiropas Padomes Konsultatīvās padomes ziņojumu par stāvokli Baltijas valstīs un 1960.gada 29.septembra rezolūciju Nr.189;
– 1983.gada 13.janvāra Eiropas Parlamenta rezolūciju par Baltijas valstīm;
– Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 1987.gada rezolūciju Nr.872 par Baltijas valstu tautu stāvokli;
– Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 1996.gada 27.jūnija rezolūciju “Par pasākumiem bijušo komunistiskā totalitārisma režīmu seku likvidēšanai”;
– Saeimas 1996.gada 22.augustā pieņemto “Deklarāciju par Latvijas okupāciju”;
– par tās atbalstu Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2003.gada 25.septembra rezolūcijas ierosinājumam “Par komunistiskā totalitārisma nosodījumu starptautiskā līmenī”,
ņemot vērā, ka:
– komunisma ideoloģijas realizētāji, lietojot melus, varmācību un draudus, uzurpēja varu Krievijā. Lai arī komunisma mācības teorētiķi dēvēja Krievijas impēriju par tautu cietumu, pēc varas sagrābšanas komunisti ignorēja tautu pašnoteikšanās tiesības un turpināja krievu carisma imperiālistisko koloniālo politiku pret Krievijas mazākumtautībām, kā arī pret citu valstu, tajā skaitā Latvijas, pilsoņiem pēc šo valstu okupācijas un aneksijas;
– Latvija komunistiskā totalitārisma teroru pirmoreiz piedzīvoja jau 1919.gadā Krievijas komunistu okupācijas laikā. PSRS boļševiki 1937.–1938.gadā t.s. “latviešu akcijas” laikā aizsāka etnisko genocīdu, iznīcinot ap 70 000 Krievijā dzīvojošo latviešu. 1940.gada Latvijas okupācijai sekojošais genocīds pret Latvijas pilsoņiem ir uzskatāms par “latviešu akcijas” turpinājumu. 1940.gadā Latvijas sabiedrībā nebija atbalsta PSRS okupācijai;
– boļševistiskās PSRS veikto Latvijas okupāciju 1940.gada 17.jūnijā noteica 1939.gadā noslēgtais Molotova-Ribentropa pakts un tā slepenie protokoli, kuri paredzēja Baltijas valstu iekļaušanu PSRS ietekmes sfērā;
– 1940.gada jūnijā boļševistiskā PSRS veica neatkarīgu, starptautiski atzītu valstu – Latvijas, Igaunijas un Lietuvas – vardarbīgu okupāciju un aneksiju. Okupētās valstis PSRS pakļāva savam komunistiskā totalitārisma režīmam, veica genocīda noziegumus pret to iedzīvotājiem, deportējot, spīdzinot, noslepkavojot desmitiem tūkstošu Baltijas valstu pilsoņu, konfiscējot īpašumu. Latvijas Republikas pilsoņus nelikumīgi tiesāja pēc PSRS teritoriālās struktūrvienības – Krievijas Padomju Sociālistiskās Republikas – kriminālkodeksa;
– padomju okupāciju 1941.gadā nomainīja otras totalitāras lielvalsts – nacionālsociālistiskās Vācijas – okupācija. Otrā pasaules kara beigu posmā PSRS atjaunoja savu okupācijas režīmu Latvijā, Igaunijā un Lietuvā un atsāka komunistisko genocīdu vēl lielākā apmērā, fiziski iznīcinot simtiem tūkstošu Baltijas valstu pilsoņu. Abu okupāciju rezultātā Latvijā gāja bojā ap 17%, bet cieta ap 37% iedzīvotāju.
– PSRS komunistiskā totalitārisma režīms:
• militāras varas klātbūtnē ieviesa savu pārvaldes sistēmu un administratīvo kontroli, pret okupētās Latvijas iedzīvotājiem izvērsa teroru;
• īstenojot kolonizācijas politiku, ievedot simtiem tūkstošus savu iedzīvotāju, to skaitā arī okupācijas armijas virsniekus un viņu ģimenes locekļus, varas struktūras uzturēšanai, saimniecisko mērķu īstenošanai un Latvijas iedzīvotāju nacionālās identitātes maiņai;
• sludināja komunistiskā totalitārisma ideoloģiju, bet praksē to īstenoja savienojumā ar lielkrievu šovinismu – ieviesa krievu valodu valsts pārvaldē un sadzīvē, krieviem, tāpat kā PSRS nacionālajos apgabalos un “republikās”, arī Latvijā bija īpašs – administratīvās nācijas statuss. PSRS militārās un politiskās okupācijas laikā okupētajā Latvijā ievestie PSRS pilsoņi nav uzskatāmi par nacionālo minoritāti, bet par PSRS kolonizācijas sekām;
• kooptēja vietējos pārvaldes darbiniekus okupācijas iestādēs strikti pakārtotā lomā;
–• pakļāva saimniecību kolonizētājas valsts vajadzībām, iznīcināja tradicionālo dzīvesveidu, piespiedu kolektivizācijas gaitā iznīcināja lauku viensētas, ieviesa kolhozu dzimtbūšanu, ierobežoja vai aizliedza piekrastes zveju;
• ierobežoja reliģisko brīvību, apspieda Latvijas pilsoņu pašnoteikšanos un vārda brīvību. Komunisma ideoloģiskajai apstrādei pakļāva mazgadīgus bērnus, sēja naidu starp bērniem un vecākiem;
– līdzīgu politiku PSRS realizēja arī Igaunijā un Lietuvā,
konstatē:
– komunistiskā totalitārisma (boļševisma) ideoloģija, kas noliedza cilvēka tiesības, iznīcināja garīgumu un humānismu, sējot pseidozinātniskus maldus un izraisot cilvēku grupu savstarpēju naidu un vardarbību, tautām ir atnesusi fizisku un garīgu postu;
– Latvijai uzspiestā PSRS komunistiskā totalitārā režīma mērķi un līdzekļi bija noziedzīgi. Tas veica daudzu simtu tūkstošu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pilsoņu genocīdu, garīgu un fizisku iznīcināšanu;
– komunistiskās PSRS tiesiskā mantiniece – Krievijas Federācija – ir tiesiski, finansiāli, politiski un morāli atbildīga par Latvijā veikto genocīdu un zaudējumiem, kas nodarīti Latvijas Republikai un tās pilsoņiem PSRS okupācijas laikā;
– PSRS okupācijas daudzveidīgo negatīvo seku izvērtēšana ir obligāts un svarīgs priekšnosacījums, lai pārvarētu komunistiskā okupācijas režīma radītos zaudējumus Latvijas tautsaimniecībai, izglītībai, kultūrai, videi un demogrāfiskajam stāvoklim;
apņemas:
– atcelt publicēšanas ierobežojumus dokumentiem, kas varētu izgaismot specdienestu nodarītos pārkāpumus. Organizēt komunistiskā totalitārisma politisko, fizisko un garīgo noziegumu izvērtējumu un mudināt iedzīvotājus sniegt liecības par šiem noziegumiem;
– apzināt PSRS komunistiskā totalitārisma režīma Latvijai nodarītos zaudējumus un aprēķināt izmaksājamās kompensācijas apmērus;
aicina:
– Latvijas Republikas valdību izveidot politiski neatkarīgu speciālistu komisiju, kas nodarbotos ar totalitārā komunisma izdarīto noziegumu izvērtēšanu un apkopošanu;
– Eiropas Padomes Ministru komiteju pieņemt oficiālu deklarāciju par totalitārā komunisma nosodījumu starptautiskā līmenī un pieprasīt Krievijas Federācijai atlīdzināt Latvijas Republikai okupācijas un komunistiskā genocīda radītos materiālos un garīgos zaudējumus, kā arī veikt Latvijas dekolonizāciju, repatriējot bijušās PSRS pilsoņus;
– valstu valdības un starptautisko sabiedrību sniegt politisku un ekonomisku atbalstu Latvijas dekolonizācijai, okupācijas un komunisma noziegumu seku novēršanai, sagrautās izglītības, zinātnes, kultūras un tautsaimniecības atjaunošanai;
– valstu valdības un starptautiskās organizācijas izmeklēt un nosodīt PSRS totalitārā komunisma režīma noziegumus, meklēt un tiesāt personas, kuras veikušas noziegumus pret cilvēci komunisma ideoloģijas vārdā.

2004.gada 12.jūlijā

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!