2004. gada 21. jūlija stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, sākam Saeimas ārkārtas sesiju.
Pirms mēs sākam izskatīt 21.jūlija ārkārtas sesijas darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu Kļaviņa, Rībenas, Šadurska, Jaunupa un Pētersona iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas šā gada 21.jūlija sēdes izsludināto darba kārtību un skatīt darba kārtības jautājumus Nr.18., 19., 20. un 21. attiecīgi kā pirmo, otro, trešo un ceturto darba kārtības jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Sākam izskatīt darba kārtību.
Cienījamie kolēģi, vārds Mandātu un iesniegumu komisijas ziņojumam.
Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā deputāts Pāvels Maksimovs.
P.Maksimovs (LPP).
Mandātu un iesniegumu komisija saņēmusi Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju par to, ka sakarā ar Guntara Krasta ievēlēšanu par Eiropas Parlamenta deputātu nākamais deputāta kandidāts no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Rīgas vēlēšanu apgabala sarakstā ir Juris Dobelis. Komisija ir saņēmusi Jura Dobeļa iesniegumu, ka viņš piekrīt uzņemties deputāta amata pienākumus. Mandātu un iesniegumu komisija lūdz apstiprināt Jura Dobeļa 8.Saeimas deputāta pilnvaras.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu Juri Dobeli dot svinīgo solījumu!
J.Dobelis (TB/LNNK).
Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu Juri Dobeli parakstīt svinīgo solījumu.
Lūdzu deputātus balsot par Jura Dobeļa mandāta apstiprināšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Mandāts apstiprināts. Lūdzu, Dobeļa kungs, ieņemiet savu vietu plenārsēžu zālē! (Aplausi.)
Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā deputāts Pāvels Maksimovs.
P.Maksimovs (LPP).
Mandātu un iesniegumu komisija ir saņēmusi Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju par to, ka sakarā ar Valda Dombrovska ievēlēšanu par Eiropas Parlamenta deputātu nākamais deputāta kandidāts no partijas “Jaunais laiks” Rīgas vēlēšanu apgabala sarakstā ir Guntis Bērziņš.
Komisija ir saņēmusi Gunta Bērziņa iesniegumu, ka viņš piekrīt uzņemties deputāta amata pienākumus.
Mandātu un iesniegumu komisija lūdz apstiprināt Gunta Bērziņa 8.Saeimas deputāta pilnvaras.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu Gunti Bērziņu dot svinīgo solījumu.
G.Bērziņš (JL).
Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas, es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātu parakstīt svinīgo solījumu!

Lūdzu deputātus balsot par deputāta pilnvaru apstiprināšanu Guntim Bērziņam. Lūdzu zvanu! Balsošanas re-
žīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret
un atturas – nav. Pilnvaras ir apstiprinātas.
Lūdzu deputātu Gunti Bērziņu ieņemt vietu plenārsēžu zālē! (Aplausi.)
Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā vārds deputātam Pāvelam Maksimovam.
P.Maksimovs (LPP).
Mandātu un iesniegumu komisija ir saņēmusi Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju par to, ka sakarā ar Ģirta Valda Kristovska ievēlēšanu par Eiropas Parlamenta deputātu nākamais deputāta kandidāts no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Vidzemes vēlēšanu apgabala sarakstā ir Imants Kalniņš.
Komisija ir saņēmusi Imanta Kalniņa iesniegumu, ka viņš piekrīt uzņemties deputāta amata pienākumus.
Mandātu un iesniegumu komisija lūdz apstiprināt Imanta Kalniņa 8.Saeimas deputāta pilnvaras.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu Imantu Kalniņu dot svinīgo solījumu.
I.Kalniņš (TB/LNNK).
Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas, es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu Kalniņa kungu parakstīt svinīgo solījumu.
Lūdzu deputātus balsot par deputāta pilnvaru apstiprināšanu Imantam Kalniņam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Deputāta pilnvaras Imantam Kalniņam ir apstiprinātas. (Aplausi.)
Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā vārds deputātam Pāvelam Maksimovam.
P.Maksimovs (LPP).
Mandātu un iesniegumu komisija ir saņēmusi Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju par to, ka sakarā ar Roberta Zīles ievēlēšanu par Eiropas Parlamenta deputātu nākamais deputāta kandidāts no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta ir Inese Vaidere.
Inese Vaidere ir atteikusies no Saeimas deputāta mandāta sakarā ar viņas ievēlēšanu Eiropas Parlamentā.
Nākamais deputāta kandidāts šajā vēlēšanu apgabalā ir Dzintars Rasnačs.
Komisija ir saņēmusi Dzintara Rasnača iesniegumu, ka viņš piekrīt uzņemties deputāta amata pienākumus. Mandātu un iesniegumu komisija lūdz apstiprināt Dzintara Rasnača 8.Saeimas deputāta pilnvaras.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu Dzintaru Rasnaču dot svinīgo solījumu.
Dz.Rasnačs. (TB/LNNK).
Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru: būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu Rasnača kungu parakstīt svinīgu solījumu.
Lūdzu deputātus balsot par deputāta pilnvaru apstiprināšanu Dzintaram Rasnačam! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Deputāta pilnvaras ir apstiprinātas.
Lūdzu deputātu Dzintaru Rasnaču ieņemt vietu plenārsēžu zālē! (Aplausi.)
Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka tehniski jāpārkārto balsošanas tehnika, Prezidijs izsludina pusstundas pārtraukumu. Satiekamies zālē pulksten 10.45.
Cienījamie kolēģi! Šodien mūsu kolēģei Intai Feldmanei aprit pusapaļa jubileja. Visas Saeimas vārdā mēs apsveicam deputāti Intu Feldmani! (Aplausi.)
Arī mūsu kolēģim Edgaram Jaunupam aprit pusapaļa jubileja. Tādēļ Saeima sveic arī deputātu Edgaru Jaunupu! (Aplausi.)

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi, un turpinām izskatīt sēdes darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 8, atturas – 5. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidentes iesniegto likumprojektu “Tiesībsarga biroja likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Par likumprojekta nodošanu komisijām vārds deputātam Ainaram Latkovskim.
A.Latkovskis (JL).
Labdien, kolēģi! Man bija tas gods būt vienam no līdzpriekšsēdētājiem pie Prezidentes kancelejas izveidotajā darba grupā Tiesībsarga biroja likuma izstrādei. Kāds varētu jautāt: kāpēc Latvijai ir vajadzīga vēl viena jauna institūcija, ja jau kopš 1995.gada Latvijā pastāv Valsts cilvēktiesību birojs, kas daļēji jau pilda tiesībsarga funkcijas? Taču tiesībsarga pilnvarām ir jāaptver visas sabiedrībai nozīmīgās sfēras, ne tikai cilvēktiesības, un jābūt posmam labas un efektīvas valsts pārvaldes sistēmas veidošanā. Latvijā ir izveidotas vairākas uzraudzības institūcijas, kuras izskata sūdzības par pārkāpumiem atsevišķās sfērās, tomēr šīs iestādes nav pilnīgi neatkarīgas, jo atrodas konkrētās ministrijas pārraudzībā, kas atsevišķos gadījumos ir šķērslis objektīvai lietas izskatīšanai. Jau 2001.gadā EDSO un ANO attīstības programma atzīmēja, ka šo institūciju sfēras nav skaidri nodalītas. Pastāv sadrumstalotība un funkciju pārklāšanās. Minētajai kritikai ir pamatojums. Latvijas iedzīvotāji, nespējot panākt jautājuma atrisinājumu valsts pārvaldes iestādēs, raksta Valsts prezidentei gandrīz 10 000 vēstuļu gadā, raksta, kā jūs visi zināt, mums – Saeimas deputātiem un masu medijiem. Tiesībsarga biroja izveidošana, ko paredz šis likumprojekts, Latvijā veicinātu uzticību valsts darbam, mazinot domstarpības, kas neizbēgami rodas starp iedzīvotājiem un valsts pārvaldi. Tiesībsarga birojs radītu atgriezenisku saikni starp lēmējvaru un iedzīvotājiem, ciešāku sadarbību ar sabiedrību un veiksmīgāk atklātu likuma nepilnības.
Savukārt mēs, likumdevēja institūcija, tiktu informēti par pieņemtā likuma efektivitātes neatbilstību sākotnēji iecerētajam. Tiesībsarga darbība, samazinot ierēdņu patvaļīgu rīcību, veicinātu uzticības pieaugumu arī ekonomiskajā darbības sfērā, sekmētu investoru, uzņēmēju un projektu iniciatoru aktivitāti.
Es aicinu atbalstīt Valsts prezidentes iesniegto likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
“Pret” neviens deputāts pieteicies runāt nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 1, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Seiles, Grīnblata, Kristovska, Tabūna un Straumes iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” likumprojekta nodošanu komisijai pieteikusies runāt deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Mūsu frakcija ir sagatavojusi likumprojektu, un jāatzīmē, ka jau iepriekšējā sesijā, skatot likumprojektu par politiski represēto personu tiesībām un statusu, mēs bijām iesnieguši labojumu. Šis labojums netika atzīts par pietiekami precīzu un netika Saeimas sēdē nobalsots. Kur ir problēma? Kāpēc vēlreiz jāgroza šis likums? Politiski represētās personas, kas dzīvo bijušajā PSRS teritorijā un ir izsūtītas, represētas no Latvijas, un dažādu iemeslu dēļ nevar atgriezties Latvijā, nevar dabūt politiski represētās personas apliecību. Tādēļ šajā likumā ir nepieciešams grozījums, kas šo kļūdu novērš. Jo pašreizējā redakcijā tikai Latvijas pilsoņiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir ārzemēs, ir noteikta kārtība, kādā viņi šo statusu var legāli iegūt. Bet viņi nevar kļūt par Latvijas pilsoņiem, ja ārvalsts nepieļauj dubultpilsonību. Un tā tas ir Krievijā un arī vairākās citās valstīs, kas ir bijušajā PSRS teritorijā.
Es esmu šos labojumus saskaņojusi ar Ekonomikas ministrijas sertifikātu kontroles centru, kurš atzinis šos grozījumus par labiem esam, un personas, kuriem šāds statuss pienāktos, pašlaik ir apmēram 46, kas ir zināmas. Šāds likuma grozījums dotu arī tiesības izmaksāt naudā kompensāciju, dzēšot kompensācijas sertifikātus šīm 46 personām, jo attiecīgās pašvaldības jau ir pieņēmušas lēmumus un valsts budžetā ir jau nauda. Bet tikai šo likumu nepilnību dēļ šie cilvēki nevar saņemt oficiāli politiski represētās personas statusu, kaut arī visi Iekšlietu ministrijas atzinumi šajā sakarībā viņiem ir.
Un tāpēc mūsu frakcija ierosina vēlreiz atgriezties pie šā likumprojekta, jo solījumi no ļoti daudzu frakciju deputātiem ir izskanējuši gan represēto salidojumā, gan 14.jūnija atceres pasākumos, gan dažādos citos politiski represēto personu saietos.
Es ļoti lūdzu atbalstīt šo likumprojektu. Varēsim vēl pārdomāt, precizēt, ja tas būs nepieciešams.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
“Pret” neviens deputāts pieteicies runāt nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 1 deputāts. Likumprojekts komisijai nodots.
Vai deputāts Jānis Lagzdiņš ir pieteicies runāt par procedūru? Nē. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ciltsdarba likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības nolīgumu par jūras transportu” nodot Ārlietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmi” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Līgumu par trešo valstu pārstāvniecību un pārstāvju statusu Ziemeļatlantijas līguma organizācijā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 5, atturas – 1 deputāts. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Sokolovska, Aleksejeva, Tolmačova, Kabanova un Buzajeva iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Aleksejevs.
A.Aleksejevs (PCTVL).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Pirms mēneša ir sācies mūsu atskaites laiks – denacionalizēto namu iemītnieki sāk saņemt brīdinājumus par radikālu īres maksas paaugstinājumu, sākot ar 2005.gada 1.janvāri. Šos cilvēkus vairs neaizsargā likums. Namsaimnieks var noteikt viņam īres maksu gan 50 santīmus par kvadrātmetru, gan latu, gan divus, gan vēl lielāku summu. Atskaites laiks ir sācies. Katru dienu arvien jaunas ģimenes saņems brīdinājumus par līdz šim vēl neiedomājamu īres maksas paaugstināšanu. Gada laikā šis process vainagosies ar daudzu tūkstošu cilvēku izlikšanu uz ielas par parādiem, kuri neizbēgami uzkrāsies šajā laikā. Speciālisti brīdina, ka apstākļos, kad Rīgā nav pietiekoši daudz mājokļu, pat lai izmitinātu ģimenes ar bērniem, šī masu izlikšana novedīs ne tikai pie atsevišķu cilvēku personiskām traģēdijām, bet pie reāla sociāla sprādziena. Atskaites laiks ir sācies un pulksteņa rādītājs nemitīgi iet uz priekšu. Un sociālā sprādziena brīdis neatvairāmi tuvojas.
Tie, kuri patlaban mēģina mūs nomierināt ar saldām pasaciņām, dziļi maldās paši un apzināti maldina sabiedrību. Neatbilst patiesībai arī solījums, ka pašvaldības, it īpaši Rīgas, spēs patstāvīgi atrisināt šo problēmu bez valsts palīdzības. Nevajadzētu cerēt, ka mūsu humānās tiesas spēs bezgalīgi ilgi atlikt šo īrnieku izlikšanu no dzīvokļiem. Nevajag muļķot naivus cilvēkus ar stāstiņiem, ka visi denacionalizēto namu iemītnieki spēs saņemt kredītus komercbankās, lai uz nomaksu nopirktu sev citu mājokli. Šie solījumi neiztur pārbaudījumu saskarsmē ar sūro realitāti. Bankas nav gatavas kreditēt vecos cilvēkus un ģimenes ar zemiem ienākumiem, kuri starp denacionalizēto namu iemītniekiem ir vairākums. Nevajag arī mierināt šos nelaimē nokļuvušos ļaudis, ka pašvaldības kompensēs īres maksas paaugstināšanos. Ja kāds namīpašnieks ir nolēmis panākt sava īpašuma atbrīvošanu no pašreizējiem iemītniekiem, nekādas pašvaldības kompensācijas nevarēs pārtraukt šīs ieceres realizāciju, un nevajag stāstīt sabiedrībai, ka Rīgā ir pietiekami daudz patversmju, lai iemitinātu visus denacionalizēto namu īrniekus, kuri zaudēs dzīvokļus tuvākā gada laikā. Kur mitināsies šie no mājokļiem izdzītie ļaudis – tas nevienam no jums, dārgie kolēģi, nav zināms. Un Dievs vien to zina. Nebūs brīnums, ja pēc gada pie Saeimas ēkas pulcēsies jau nevis simtiem cilvēku, kuri šodien stāvēja jau no rīta pie Saeimas nama, un nevis ar plakātiem un skrejlapām, bet tūkstoši – ar gultām un ar to pieticīgo iedzīvi, ar kuru šos nelaimīgos izlika uz ielas. Šie pazemotie cilvēki, kuriem ir liegta normāla dzīve zem pajumtes, atnāks pie deputātiem, kuri ir vainīgi šādā cūcībā.
Atskaites laiks ir sācies. Kā tad var novērst šīs “bumbas” sprādzienu?
Saeimas frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” piedāvā... nē, nevis piedāvā, bet uzstājīgi griežas pie labējo partiju deputātu sirdsapziņas ar aicinājumu pārtraukt atskaites laika gaitu un vēl uz pāris gadiem saglabāt pašreizējo īres maksu denacionalizētajos namos. Mēs aicinām ne tikai saglabāt īres maksas “griestus”, bet uzlikt arī par pienākumu valdībai pusgada laikā izstrādāt likumdošanas līmenī ar denacionalizēto namu mājokļiem saistītu problēmu kompleksu risinājumu, jo katrai tehniskas dabas problēmai taču pastāv arī tehnisks risinājums. Mēs, apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, izstrādāsim kompleksu pieeju šīs problēmas risināšanai. Mēs skaidri zinām, ko darīt, un protam aktīvi un sekmīgi darboties, par ko kolēģiem deputātiem bija iespēja pārliecināties pēdējo gadu laikā. Ja mūsu likumprojekts tiks atbalstīts, mūsu frakcija ir gatava strādāt valdības darba grupā, lai izstrādātu nepieciešamo likumprojektu paketi problēmu risināšanai.
Lūdzu balsot “par” miermīlīgu, humānu sasāpējušas problēmas risinājumu!
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 20, atturas – 41. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību un Protokolu Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumam par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Publisko aģentūru likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums – “Par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Mihailam Pietkevičam”. Deputāts Mihails Pietkevičs lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 21.jūlijā. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Bezalgas atvaļinājums deputātam piešķirts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par uzticības izteikšanu ārlietu ministram Artim Pabrikam”.
Atklājam debates. Vārds deputātam Krišjānim Kariņam.
K.Kariņš (JL).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! “Jaunajam laikam”, apspriežot šo jautājumu, ilgi nebija jādebatē, jo jautājums šodien nav tikai par viena indivīda apstiprināšanu vai neapstiprināšanu par ministru. Jautājums ir par to, vai mēs kā Saeima turpināsim atbalstīt vai neatbalstīsim Induļa Emša vadīto valdību. “Jaunais laiks” no pirmās dienas nav atbalstījis Induļa Emša vadīto valdību. Un tie iemesli, kāpēc mēs to teicām, kad šo valdību veidoja, ir tie paši, kas ir arī pierādījušies. Proti, šāda valdība, kura strādā ciešā sakabē ar Saeimas kreisajiem spēkiem, nav vēlama mūsu valstij. Tas ir mūsu politiskais uzskats. Un, apstiprinot jebkuru indivīdu, kā ministru šajā valdībā, ir tas pats, kā izteikt uzticību šai valdībai. Tātad “Jaunais laiks” neatbalstīs šo kandidātu, jo “Jaunais laiks” nav atbalstījis un neturpinās atbalstīt Induļa Emša valdību.
Man nāk prātā tāda – nu ko es varētu par līdzību saukt. Ir vasara tagad. Varbūt viens otrs ir pēdējā mēneša laikā atradis laiku doties arī uz jūrmalu. Un ko mēs tur vienmēr vērojam? Varbūt viens otrs vēl ar saviem bērniem vai mazbērniem joprojām to dara. Smiltīs vienmēr būvē smilšu pilis. Un mēs visi atceramies, ka bērniem, kas ceļ to pili, ir tāda cerība, ka nākamajā dienā tā pils vēl pastāvēs. Bet ir vairākas vietas, kur to pili varētu celt. Varētu celt liedagā, tālāk prom no ūdens, vai bēguma joslā, tur, kur vienmēr mainās – tad ir ūdens, tad nav.
Nu, Induļa Emša valdība ir kā smilšu pils, kas ir celta tieši šajā bēguma joslā. Un tā doma, ko agrāk Tautas partija izteica, ka viņa kaut kādā abstraktā veidā darbosies kā nacionāli patriotisks garants šai valdībai, ir tikpat tukša cerība, kā bēguma joslā celt pili un domāt, ka to jūru atturēs nu ar vēl vienu smilšu spainīti. Nāks tie viļņi, metīsim vēl vienu spainīti virsū. Nāk atkal vilnis, vēl vienu spainīti. Gan jau noturēsies!
Draugi! Tā ir sevis mānīšana. Mums to nevajag darīt! Jo, kamēr es šeit runāju par smilšu pilīm, mums jāatceras, ka īstenībā mēs runājam par mūsu Latvijas valsti. Nerotaļāsimies ar viņu! Neatbalstīsim tālāk Induļa Emša valdību!(No zāles dep. L.Ozoliņš: “Atbalstīsim!”) Neatbalstīsim šo kandidātu! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aigars Kalvītis.
A.Kalvītis (TP).
Priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Šodien es gribētu vērsties pie “Jaunā laika” frakcijas deputātiem. Kad jūs vēl bijāt Repšes valdībā, tad Kariņa kungs gandrīz katru Saeimas plenārsēdi centās kaunināt opozīciju. Viņa galvenais pārmetums bija tāds, ka opozīcija neizvērtē jautājumus pēc būtības, bet gan automātiski balso pret valdību. Paskatīsimies, kāda ir situācija ar asociētā profesora Arta Pabrika apstiprināšanu par Latvijas Republikas ārlietu ministru. Neviens nevar pateikt par Pabrika kungu nevienu sliktu vārdu. Nav un nevar būt neviena iebilduma pret viņa nacionālo stāju vai ārlietu jomas pārzināšanu ekspertu līmenī. Tomēr “Jaunais laiks” spītīgi iebilst pret Pabrika kunga apstiprināšanu amatā. Jūsu vienīgais arguments ir tāds, ka jūs neesat šajā valdībā.

Kariņa kungs, ko jūs piedāvājat? Kādēļ jūs neesat valdībā? Kāds ir jūsu piedāvājums? To līdz šai dienai man nav izdevies saprast. Piedāvājumus neesam dzirdējuši. Tātad jūs gatavojaties balsot pret Pabriku tikai tāpēc, ka esat opozīcijā. Tā, manuprāt, ir divkosīga rīcība no “Jaunā laika” puses, kas ir tiešā pretrunā ar jūsu pašu agrāk skaļi deklarētajiem principiem. Iedomāsimies, kā Latvija būtu nokļuvusi NATO vai Eiropas Savienībā, ja mēs, sabiedrība, būtu tādā veidā šķelta. Tā kā mēs šos mērķus nospraudām un gājām uz šiem mērķiem, mēs bijām saliedēti. Vai mēs bijām opozīcijā, Krištopana valdībā, vai pēc tam pozīcijā. Ārlietas nav tā vieta, ar ko spēlēties.
Godātie kolēģi no “Jaunā laika”, es aicinu jūs apdomāties. Atcerēsimies, Tautas partija nesen pieņēma lēmumu atbalstīt Kalnietes kundzes kandidatūru Eiropas komisāra augstajam amatam. Un normāli būtu neatbalstīt, jo viņa ir no opozīcijas. Viņa strādāja Repšes valdībā par ārlietu ministri, viņa ir pietuvināta “Jaunajam laikam”, un politiskā loģika saka, ka pozīcijai virzīt opozīcijas kandidātus principā nav pareizi. Un kādēļ gan dot ietekmi opozīcijas partijām, un īpaši vēl Eiropas Savienības ietvaros un vēl komisāra amatā? Bet mēs izvērtējām situāciju un nonācām pie secinājuma, ka Kalnietes kundze ir piemērota kandidāte. Vai “Jaunais laiks” spēs rīkoties līdzīgi Pabrika kunga gadījumā – tāds, lūk, ir jautājums. Mēs nesauksim šo balsojumu par eksāmenu “Jaunajam laikam”, kurā parādīsies, vai jūs esat gatavi un politiski nobrieduši ar mums sadarboties. Tomēr šī ir jūsu iespēja nodemonstrēt valstisku domāšanu un labo gribu, lai spertu soli pretī sadarbības virzienam.
Es aicinu jūs atbalstīt Arti Pabriku!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis. (Zālē ovācijas, aplausi.)
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi, paldies par jūsu atbalstu pirms manas runas sākuma. Paldies tev, Aleksandr, paldies, Jakov!
Redziet, viena lieta ir topošais ministra kandidāts! Bet otra lieta ir apstākļi, kādos būs jāstrādā, un komanda, ar kādu būs jāstrādā. Līdz ar to es gribētu atgādināt, ka ārlietas ir ļoti cieši saistītas ar vēsturi. Pat vairāk nekā cieši. Un tāpēc ir viens nepatīkams fakts, ka tieši šodien ir tas 21.jūlijs, diena, kurā pirms 64 gadiem, visrupjākajā veidā pārkāpjot visus Latvijas likumus, ignorējot starptautisko domu, tika mākslīgi sabūvēta toreiz tā saucamā Latvijas Republikas Saeima, kura savā gļēvulībā nodeva neatkarīgo Latviju un visi kā viens nobalsoja par to, ka Latvija kļūst par PSRS sastāvdaļu.
Kāpēc es par to runāju? Tāpēc, ka šodien tie paši, kas toreiz okupēja Latviju, tā sauktie PSRS tiesību pārmantotāji – Krievijas politiķi, visnekaunīgākajā veidā atkal un atkal sistemātiski uzbrūk Latvijai ar dažādiem paņēmieniem. Tālu nav jāiet! Es atgādināšu pēdējo Krievijas aizsardzības ministra, var teikt, ne sevišķi prātīgo izteicienu, ka nu Igaunija un Latvija ir tās valstis, kas visvairāk gandrīz vai apdraudēs Krieviju tuvākajā nākotnē. Protams, valsts, kura mierīgi pieļauj, ka viņas galvaspilsētā “kniebj” vienu pēc otra žurnālistus, pat starptautiski pazīstamus žurnālistus, var atļauties visu ko. Un viņa arī to atļausies.
Un tagad šinī sakarībā, lai cīnītos pret tādiem, Ārlietu ministrijai ir nepieciešama īpaša uzmanība. Ārlietu ministram ir jābūt īpašām pilnvarām, tieši tuvākajos gados ir ārkārtīgi svarīgs darbs, ko būs jāpaveic Ārlietu ministrijai, darbs, ko iepriekšējās Ārlietu ministrijas ne sevišķi sekmīgi ir veikušas, tas ir Latvijas tēls pasaulē šodienas apstākļos. Un tad man ir jautājums: kas tā būs par komandu, kura balstīs to budžetu, kurš ir neapšaubāmi jāpalielina Ārlietu ministrijai, kurai būs vajadzīgi īpaši līdzekļi, lai cīnītos pret apmelojošo propagandu? Par to budžetu būs jābalso šeit, Saeimā, par to, ko jāpiešķir Ārlietu ministrijai.
Kā jūs redzat, jau šodien ministrijai ir milzīgas problēmas ar ēku apsaimniekošanu un tamlīdzīgi. Tāpat arī – kas tā būs par komandu, kas atbalstīs. Lūk, kāds satraukums dažu mūsu kolēģu aprindās bija pēc tam, kad Pabrika kungs ne sevišķi glaimojoši izteicās par Krieviju. Bija zināma nervozitāte – kā tad tā! Šitai slavenajai valstij uzbrukt un atļauties par viņu kaut ko nejauku pateikt. Tātad šeit nav runa par Pabrika kungu, es uzskatu, ka viņa uzskati ir pilnīgi pieņemami, un nav par to runa. Bet tā komanda, kurā viņam vajadzētu strādāt, liekas, ir nedaudz jāpamaina. Jo visu laiku būs šī atkarība no budžeta. Nu, Kalvīša kungs... Visu laiku viņa būs pie šī sastāva. Tad, kad bija runa par tēvzemiešu izmešanu no dažādiem amatiem, tad nebija runa ne par patriotismu, ne par valstiskumu, pie pēdējās valdības nodibināšanas vesela rinda cilvēku vienkārši tika izlidināti ārā un neviens neprasīja opozīcijas domas šajos jautājumos. (No zāles deputāts Gundars Bērziņš: “Daļa jau palika…!”)

Tā nu tas ir! Lūk! Gundar... tev ir neveicies ar tām garkājainajām meitenēm, par to es tev... (Troksnis zālē.)
Sēdes vadītāja.
Dobeļa kungs, jums nav tiesību sarunāties ar zāli.
J.Dobelis.
Labi, labi... Par šīm lietām runāsim citreiz.
Tātad tagad palieku pie sava jautājuma, ka mūsu apvienībai nav nekādu iebildumu pret Pabrika kungu. Goda vārds, nekādu! Viņš pie tam sekmīgi vada arī patlaban Ārlietu komisiju. Tātad viņam ir arī cienīgs amats. Bet mēs šodien acīmredzot atturēsimies, lai nokārto savas attiecības daži grupējumi Saeimā, un ceram tomēr, ka mums izveidosies tāda komanda, kas varēs pastāvīgi atbalstīt ārlietas materiāli, morāli tādā veidā, ka ārlietas spēs sekmīgi konkurēt ar apmelojošo kampaņu, tādu kampaņu, kādu mēs visu laiku pieredzēsim. Cerības, ka Krievija kādreiz būs labdabīga pret Latviju, ir veltas. Un tāpēc viens piemērs, kas arī varētu skart Ārlietu ministrijas darbību.
Pirms dažām dienām es biju pie Latvijas–Krievijas robežas, kur atzīmēja Mozuļu kaujas atceri. Kauja pie Mozuļiem notika 1944.gada 16.jūlijā. Šajā kaujā kritušie sarkanarmieši, tāpat kā sarkanarmieši, kas ir krituši visā Latvijā Otrā pasaules kara laikā, mierīgi guļ. Neviens viņu kapus neaiztiek. Nav nekādu jautājumu.
Kur atdusas kritušie latviešu leģionāri Krievijā? Vai kāds to zina? Vai kāds ir rūpējies par to, lai šie varoņi cienīgi atdusētos? Nezin kāpēc Vācija, kura uzbruka Padomju Savienībai toreiz, mierīgi var skatīties uz to, ka visā plašajā Krievijā kritušie vācu karavīri atdusas koptos kapos. Nezin kāpēc tieši Latvijai šādas tiesības ir liegtas. Mums ir tā sauktā sarunu grupa ar Krieviju. Ja nemaldos, to vada Šlesera kungs (varam to pārbaudīt). Katrā ziņā mūsu frakcijai ir interese ar šo sarunu grupu parunāties: kādas sarunas notiek, kādos jautājumos, un kas ir norunāts. Un, ja mēs nevaram vienoties ar valsti, kura ļoti runā par patriotismu, ja mēs nevaram vienoties par kritušo karavīru cienīgu apbedīšanu, tad diez vai par kaut ko citu ir iespējams runāt. Tas ir viens piemērs un ne tikai vienīgais. Šos pašus kritušos karavīrus ir pilnas “tiesības” (pēdiņās) te vienam otram apsaukāt par nacistiem un vēl ne sevišķi glaimojošos vārdos. Un nekāda vaina! Sarkanarmietis, piekāris krūtis ar žvadzekļiem, mierīgi var staigāt pa Rīgas pilsētas centru, neviens viņam pat neko nepateiks.
Nu, es pieskāros dažiem jautājumiem. Un šādus un līdzīgus jautājumus var risināt nopietna komanda, ja mēs gribam nopietni domāt par savu valsti, par Latviju.
Tā ka, vēlot personīgi panākumus Artim Pabrikam turpināt darboties Latvijas labā, šodien es ieturēšu tādu nelielu pauzīti ar cerību, ka, darbojoties spēcīgākā komandā, šis pats kandidāts varēs sekmīgi to veikt.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi Pabrika kungs! Jautājums par deputāta Pabrika apstiprināšanu ārlietu ministra amatā kļuva par strupceļu Emša valdībai. Tautas partija ir pati iedzinusi sevi kaktā, pieprasot, lai vienā no svarīgākajiem valsts amatiem Latvijā tiktu iecelts cilvēks, kurš, mūsuprāt, šim darbam neder.
Attiecībā par PCTVL frakcijas pozīciju šajā jautājumā medijos tika paustas dažādas pretrunīgas spekulācijas. Ar visu atbildību varu paziņot: mēs nekādā veidā neatbalstīsim deputāta Pabrika iecelšanu ārlietu ministra amatā. Kāpēc?
Pirmkārt, līdz šā gada pavasarim Pabrika kungs nekad nebija strādājis nedz valsts varas institūcijās, nedz diplomātijā. Viņš pat nebija īstā šī vārda nozīmē ievēlēts par deputātu, jo savu mandātu viņš saņēma tikai tamdēļ, ka daļa Tautas partijas parlamentāriešu aizgāja strādāt valdībā. Tas nozīmē, ka tauta, Latvijas vēlētāji, nepietiekami augsti vērtē Pabrika kunga politikas spējas. Mums ir iemesls uzskatīt, ka, ieceļot ārlietu ministra amatā cilvēku, kurš tikai dažus mēnešus nostrādājis par deputātu, Saeima devalvē valsts varas būtību kā tādu.
Protams, mums var iebilst, ka Pabrika kungs strādā par Ārlietu komisijas priekšsēdētāju, kā arī par parlamentāro sekretāru. Bet tā ir pavisam cita specifika, tā ir likumdošanas vara, bet nevis diplomātija. Mūsuprāt, par Ārlietu ministrijas vadītāju vajadzētu strādāt karjeras diplomātam, pieredzējušam profesionālim, kuru Latvijā ir ne mazums. Tādējādi Arta Pabrika kandidatūra nebūt nav vienīgā.
Piemērs. Sandra Kalniete nebija mūsu politiskais favorīts, mēs viņu neatbalstījām, bet viņas nozīmēšana bija loģiska tāpēc, ka viņa bija diplomāte. Kandidātu Pabriku nereti sauc par izcilu ekspertu ārpolitikas jautājumos. Var jau būt, ka Tautas partijas mērogos tas atbilst patiesībai. Bet personīgi es uzskatu, ka virkne Pabrika kunga izteicienu liecina par to, ka šis ir... ne pārāk labi izprot demokrātiskas sabiedrības būtību.
Minēšu dažus viņa izteikumu piemērus. Šeit es neuzstāšos kā Krievijas Federācijas advokāts, kuru jūs nosaucāt par marginālu valsti. Palūkosimies, kā tādi politiķi kā Pabrika kungs padara Latvijas Republiku par marginālu valsti.
Kā Kalvīša kungs šodien teica, viņš ir nacionālpatriots. Nu, piemēram, Pabrika kungs paziņoja, ka atbalsta latviešu valodu kā vienīgo lingvistisko praksi šajā teritorijā. Jūs to runājāt. Vai tas nozīmē, ka viņam nekas nebūtu pretim, ja likumdošanas kārtībā aizliegtu visas citas Latvijas tautu valodas?
Attiecībā pret masu medijiem Artis Pabriks piedāvāja realizēt valsts sponsorēto intervenci. Tas nebūs brīvais tirgus, teica Pabrika kungs. Jūs to teicāt vienā savā intervijā. Vai jums neliekas, ka Eiropas Savienībā šādi uzskati ir klaja mežonīguma demonstrēšana, atklāta vēršanās pret demokrātiju?
Tālāk Pabrika kungs pavisam ciniski paziņoja, ka izglītības uzdevums Latvijā ir pārraut saikni starp vecāko krievu paaudzi un jaunāko. “Mums vajag iemācīties mainīt šos uzskatus, manipulēt ar šo jaunatni.” (Citāta beigas).
Es gribu vērsties pie tiem deputātiem, kuri ir ievēlēti no krievu vēlētājiem. Kolēģi, jūs varat šodien izdarīt ļoti lielu kļūdu, un jūsu vēlētāji jūs nesapratīs. Jūs domājat, ka, atbalstot Pabrika kungu, jūs glābsiet Emša valdību. Un, ja, teiksim, Pabrika kungs nebūs ievēlēts par ministru, nākamajā valdībā būs 15 tādu pabriku! Tagad jau ir 15 tādu pabriku. Nevar būt lielāku nacionālistu kā šodienas valdība! Šodienas valdība runā ārpolitikas un etnopolitikas jautājumos tieši tā kā Repšes kunga valdība. Un, ja jūs nobalsosiet par Pabrika kungu, jūs būsiet kā nodevēji, jūs būsiet kā gļēvuļi un vārguļi.
Pabrika kungs! Man ir absolūti nepieņemami jūsu uzskati ideoloģisku iemeslu dēļ, mani kolēģi no PCTVL frakcijas balsos pret jūsu kandidatūru.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Kāds tad mums ir vajadzīgs ārlietu ministrs, un kādi mums ir bijuši šie ārlietu ministri? Un man diemžēl ir jāsaka paškritiski, ka līdz šim esošie ārlietu ministri ir bijuši bezprincipiāli un tādi cilvēki, kuriem ir galvenais, lai kādas lielvalsts vadītājs viņiem uzsit uz pleca, uzslavē vai uzaicina uz pusdienām. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Kauna lieta!”) Es domāju, ka šie laiki ir beigušies. Un es ceru, ka Artis Pabriks tāds nebūs.

Kas tad līdz šim raksturoja Latvijas ārlietu ministrus? Viens vārds – politkorektums. Visiem Latvijas ārlietu ministriem bija paniskas bailes un faktiski bija kauns no divām lietām – no diviem Saeimas dokumentiem. Ārlietu ministriem bija kauns no Okupācijas deklarācijas, un ārlietu ministriem bija kauns no 1920.gada Miera līguma. Es nekad neesmu sapratis, kas tie par cilvēkiem, kas braukā pa pasauli un sūdzas, ka Krievija neratificē kaut kādu jaunu robežlīgumu, ja Saeima nav atcēlusi savu pieņemto lēmumu par 1920.gada Miera līgumu.
Otra raksturīgākā Latvijas ārpolitiskā iezīme ir nepārtraukta koķetēšana ar komunistiskajiem Āzijas režīmiem. Mēs daudz.... pārmetam šeit, teiksim, kaimiņam Lukašenko, tajā pašā laikā šeit brauc diktatori, kuri tūkstošiem cilvēku tur cietumā, savus politiskos pretiniekus izvāra un tā tālāk. Tas absolūti netraucē mūsu valsts vadītājiem ar viņiem draudzīgi koķetēt. Bezprincipialitāte, bezdomu kaut kāda rīcība un absolūts principu trūkums. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Pareizi!”)
Es gribētu teikt, ka varbūt Pabrika kungam, un es tā ceru kautri, ja tas nenotiks, tad mēs pie šā jautājuma atgriezīsimies, nepiemitīs tās īpašības, kas bija iepriekšējai ārlietu ministrei un aizsardzības ministram, kuri atļāvās par lielu kaunu Latvijai aizsūtīt uz Irāku cilvēkus, nenoslēdzot nekādu vienošanos par šo cilvēku nodrošināšanu. Mūsu kareivjiem nebija nakts optisko tēmēšanas ieroču, mūsu kareivjiem nebija bruņu vestes, un līdz šim brīdim šie cilvēki tiek pārvadāti vaļējās kravas mašīnās. Un, tikai pateicoties tagadējam aizsardzības ministram, ar lielām mokām mēs esam dabūjuši kaut kādus četrus bruņutransportierus.
Es visu laiku domāju, kā tas ir iespējams neatkarīgā valstī? Un tad, kad es redzu šos cilvēkus un es ar viņiem parunāju, tad es redzu dzimtcilvēku gēnus, verdzisku iztapību un vārdus: “Ziniet, mums jau to lika darīt!”
Mēs šeit iepriekšējai ārlietu ministrei uzdevām jautājumu: “Kāda ir mūsu īpašumu vērtība sarunās ar Krieviju, ja mēs tiešām gribam uzdāvināt 6 pagastus viņiem! Es nezinu, varbūt, ka 60 Krievija pieprasīs? Kāda ir kadastrālā vērtība zemes grāmatā ierakstīta, kā notika šīs sarunas par kompensāciju?” Tad Kalnietes kundze šeit atbildēja: “Mums tas nav jāzina Ārlietu ministrijai, priekš kam man tas ir jāzina? Lai ar to nodarbojas sarunu vadītājs.”
Es domāju, es arī beigšu šo necilo uzstāšanos. Es domāju, ja vēlreiz mēs redzēsim šādu ārlietu ministru, tad mēs viņu, protams, izbalsosim ar lielu troksni.
Un es atkal dzirdu, ka Latvijai atkal esot jāpilda politkorektās kvotas. Mums esot vajadzīgs tāds komisārs, lai aizpildītu, tur vajagot sešas sievietes, vienu eskimosu, divus grenlandiešus, un tieši atkal mazās valstis esot tās, kas vislabāk šīs politkorektās kvotas var aizpildīt. Atkal mums uzsitīs uz pleca un teiks: jūs, latvieši, gan esat malači. Es domāju, ka mums būs beidzot tāds ārlietu ministrs un arī tāds premjers, kas nebūs ļengans un kas teiks: “Ziniet, godājamie kolēģi, šie laiki ir beigušies! Lai šīs politkorektās kvotas aizpilda vecās valstis, teiksim, Vācija, varbūt Lielbritānija, varbūt Francija. Varbūt mēs sāksim aizstāvēt savas intereses!” Es gribētu novēlēt labu veiksmi Pabrika kungam. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Einars Repše.
E.Repše (JL).
Spīdoša runa, Kiršteina kungs! Varbūt ka jūs gribētu šo principialitāti attiecināt arī uz jūsu partijas pozīciju koalīcijas un koalīcijas partneru jautājumā. Redziet, tik tiešām šobrīd nav runa par Arta Pabrika personiskajām īpašībām, vai viņš būtu labs vai slikts ministrs. Lai gan arī šeit tīri no politiskā viedokļa mēs varbūt atrastu, ko kritizēt. Vai tik tas nebija godājamā politologa Pabrika kunga viedoklis, publiski pausts, ka sekot vai ņemt vērā tautas domas ir tāds kā provinciālisms. Bet lai nu paliek. Es saku, mēs šodien šeit neanalizējam indivīda viedokli, lai gan padomājiet, vai atsevišķos gadījumos šāds viedoklis, proti, neņemt vērā tautas viedokli, nav arī zināmā mērā politiskās partijas kredo. (Starpsauciens no zāles: “Kā var nesolīt!”).
Bet šobrīd mēs runāsim par principiāliem politiskiem jautājumiem. Par to, kāpēc “Jaunais laiks” nevar atbalstīt un nevar un neatbalstīs Pabrika kungu šajā valdībā. Tāpēc, ka šo valdību veido mums nepieņemami politiski spēki un šo valdību... šī valdība īsteno politiku, kas mums nav pieņemama. Ja “Jaunais laiks” neatbalstīs piedāvāto ārlietu ministra kandidātu, ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka gadījumā, ja viņš tiks tomēr apstiprināts, tad tas būs tikai ar tiešu vai netiešu kreiso politisko spēku atbalstu. Tātad ar Rubika, Ždanokas līdzgaitnieku atbalstu, ar prokomunistisko spēku atbalstu, ar promaskavisko spēku atbalstu. Un mēs nevaram atbalstīt tādu valdību, kura savā darbībā ir atkarīga un faktiski nepārtraukti laipo sadarbībā ar šiem Latvijas valstij nelabvēlīgajiem politiskajiem spēkiem. Un, taisnību sakot, ja Tautas partijai sākotnēji bija ilūzija, ka viņa patiešām būs šis nacionāli patriotiskais garants valdībā, tad tas ir acīmredzami, ka šis nestrādā. Nu kaut vai pieminēsim to incidentu, ka valdošās koalīcijas atbalstīts, augstā amatā iecelts, konkrēti Nacionālās drošības komisijas sekretārs, ar savu tiešu atbalstu un svētību ir panācis, ka EDSO rezolūcijā tiek ierakstīts Latvijas valstij acīmredzami neizdevīgs un melīgs formulējums. Un tādus politiskos spēkus mēs atbalstām šajā koalīcijā, un tādi politiskie spēki darbojas šobrīd Induļa Emša valdībā.
Protams, “Jaunais laiks” nevar atbalstīt arī valdību, kuras politika daudzos jautājumos ir klajā pretrunā ar “Jaunā laika” sludinātajiem principiem un uzsāktajiem darbiem, kura nevar sniegt skaidras atbildes par daudziem mūsu tautai ļoti svarīgiem jautājumiem. Kaut vai lai mēs runājām par izglītības reformu, lai mēs runājām par māmiņu algām, kuras, mēs arvien ceram, ka tiks īstenotas tādā veidā, kā to apstiprināja valdības koncepcijā vēl mūsu valdības laikā bez jebkādiem šo ideju galīgi paralizējošiem sagrozījumiem. Bet skaidras atbildes uz šiem jautājumiem mēs nesadzirdam, un tāpēc mēs nevaram atbalstīt šo valdību. Un tieši tāpēc mēs arī nevaram atbalstīt atsevišķu ministru, ko piedāvā šīs valdības sastāvā. Tad jau tas būtu pilnīgā pretrunā ar jebkuriem politiskās loģikas likumiem, tad mēs vispār izjauktu robežu starp pozīciju un opozīciju un valstī sāktos kaut kas līdzīgs politiskam haosam, kas jau zināmā mērā, pateicoties tieši šādai neprincipiālajai Tautas partijas pieejai, šobrīd ir izveidojies. Ziniet, ja mani vēstures zināšanas neiegāzīs, tad, šķiet, šī ir pirmā valdība Latvijas vēsturē pēc okupācijas atbalstītās marionešu valdības 1940.gadā, kura balstās savā pastāvēšanā uz kreisajiem prokomunistiskajiem un promaskaviskajiem politiskajiem spēkiem.
Redziet, Tautas partija šobrīd pati faktiski ir izvēlējusies savu pozīciju, bet varēja būt arī citādi un vēl arvien var būt arī citādi. Redziet, šo pozīciju, manuprāt, vēlētājs jau ir novērtējis, un Tautas partijas deputātiem un ierindas biedriem droši vien nav gluži vienaldzīgs viņu politiskās organizācijas liktenis.
Bet tik tiešām, varēja būt citādi, un piedodiet, Kalvīša kungs, ja jūs apgalvojat, ka neesat dzirdējis no “Jaunā laika” kādus konstruktīvus priekšlikumus, nu... tad varbūt ieklausieties mazliet uzmanīgāk, bet šādi priekšlikumi ir bijuši. Vēl arvien pastāv iespējas patiešām veidot Latvijā vienu labēju un patriotisku valdību, visu laiku labāko un stabilāko valdību, bet, protams, tam ir nepieciešama politiskā principialitāte un izlēmīgums.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Labdien, kolēģi! Patīkami redzēt jūs labā noskaņojumā šodien, tiekoties pēc krietna brīža šeit, plenārsēžu zālē, bet ir labi, ka mēs esam sanākuši, lai parunātu par notiekošo valstī, kas ir ārkārtīgi svarīgi.
Un piedodiet, bet es šobrīd, runājot par Pabrika kunga apstiprināšanu ārlietu ministra postenī, gandrīz nerunāšu par šo tēmu, jo ne tas ir galvenais. Nebūtu nekādu iebildumu pret Pabrika kungu, bet ir jārunā par valdību, draugi mīļie! Par valdību, kāda tā šodien ir!
Lūk, jautājumu jautājums šobrīd! Un valdība ir mazspējīga, lai neteiktu – nespējīga. To nu jūs nekādi nevarat atspēkot, to zināt absolūti visi, jo runāsim skaidri un gaiši, tas ir pārāk svarīgi valstij. Emša kungs... Emša kunga prioritāte ir kaut mazu brītiņu, vēl nedēļu vai mēnesi, vai dažus mēnešus noturēties Ministru prezidenta amatā. Lūk, prioritāte! Un tam tiek veltīts viss, visas pūles. Diemžēl. Un protams, ka, paturot šādu prioritāti, valdība nevar veiksmīgi strādā valsts labā. Vienkārši nevar!

Es domāju, ka Emša kungs jau ir izpildījis savu misiju. Viņš varēs savu portretu novietot blakus citiem ministru prezidentiem, ko viņš tik ļoti vēlējās, un tādēļ šai valdībai būtu lemjams pēc iespējas īsāks mūžs, draugi mīļie. Jo te jau tika runāts arī... uz ko tad balstās šī valdība? Redziet, tikko “Latvijas Avīzē” ar virsrakstu “Kā Emsis notur vilcienu uz sliedēm?” ar trekniem burtiem pasvītrots... “Mēs ar Jurkāna kungu sadarbojamies vislabākajā formā. Es augsti vērtēju gan Jurkāna, gan Urbanoviča palīdzību, un valdībai arī turpmāk būs vajadzīga konstruktīva opozīcija.” Nu, lūk, uz kādiem spēkiem balstās Emša kunga valdība! (No zāles dep.L.Ozoliņš: “Labs ir, tev laiks beidzies!”)
Un tā nu esot tā konstruktīvā opozīcija!
Ziniet, es vēl gribētu vienu salīdzinājumu Emša kunga vēlmei būt Ministru prezidenta krēslā. Tas ir līdzīgi kā Bojāra kungs, seniors, Juris Bojārs gribēja ārkārtīgi dabūt savu dēlu Rīgas mēra amatā un tam veltīja gan partijas nozīmību, vietu, protams, viņi vairs neatrodas tāpēc Saeimā... Bet nu šo amatu viņš dabūja, un tagad zināt notikumus, kādi risinās Rīgā. Bēdīgi! Tur saimnieko zaļetajevi, kurdjumovi, giļmani, kur Rīga jau tagad ir nonākusi tik tālu, ka UNESCO gatavojas Rīgas centru, vecpilsētu, izsvītrot no UNESCO saraksta, jo Rīga jau ir... Rīgas centrs ir izcūkots. Un kādi tur darījumi notiek pašlaik šajos četros gados, trijos, vēl viens gads nepilns palicis... Ja to paanalizētu, ja tur paskatītos un pameklētu, tad jūs redzētu bēdīgas ainas.
Vēl viens, šoreiz citāts: “Šaubas izraisa arī jūsu valdības ministrs Juris Radzevičs, kurš nodibinājis darba grupu, kura pārveidošot mācību programmu mazākumtautību skolās uz LAŠOR programmas pamata, turklāt ar politiku tam neesot nekāda sakara.” To raksta manis pieminētā “Latvijas Avīze” intervijā ar Ministru prezidentu. Nu, lūk, atkal šī izdabāšana, šī izdabāšana, protams, neko citu nesola kā nespēju rīkoties tā, kā vajadzīgs valstij. Jo jāizdabā, jāizdabā taču kreisajiem visādā veidā, nemaz jau nerunājot par to, ka tur tādi vīri kā Klementjeva kungs, kurš EDSO organizācijā (Starpsauciens: “Nodevēji!”) apkauno Latviju, runā par to visādas nejēdzības, un viņš ir (starpsaucieni) tā konstruktīvā opozīcija. Tā ir tā labā, konstruktīvā opozīcija, kas apkauno Latviju starptautiskā līmenī. Tā ka, lūk, tāda ir šīs valdības darbība.
Un tagad es gribu vērsties pie kolēģiem, pie Tautas partijas. Jūs taču arī ļoti labi zināt, ka šī nav tā labākā valdība, ka šī nav laba valdība, jo, ja tā nebūtu, tad jūs nespiestu Emša kungu vēl un vēlreiz domāt, rūpēties un gādāt par labējā vairākuma valdību. Jūs taču to darāt, un pareizi darāt! Bet tad nav ko vilcināt šo vājas valdības agoniju, jo tā valstij nedod neko. Tātad vajadzīga patiešām valstij, un jūs to atzīstat, labēja vairākuma valdība. Nu tad paturēsim šo prioritāti, kas nodrošinās valsts stabilu, perspektīvu attīstību, un darīsim to. Bet nē! Jūs diemžēl vēl turat pie dzīvības šo vājo valdību, un tas taču nedara neko labu! Ir taču tā! Jo jūs savādāk nevarat izskaidrot. Ja jums ir kāds izskaidrojums, tad pasakiet, kolēģi! Es domāju, ka tāda izskaidrojuma nav. Un tas, ka jūs aizvien sakāt: “Mēs esam nacionāli noskaņoti, cīnāmies par nacionālām idejām šajā valstī.” Bet darbos, draugi mīļie, neizskatās tā. Jūs atbalstāt šo valdību, kura turas lielā mērā uz kreisajiem spēkiem, jo šodien, ja Jurkāna partija neatbalstīs šo balsojumu, kas tad notiks? Skaidrs, ka Pabrika kungs netiks apstiprināts, faktiski tā būs neuzticība valdībai.
Sēdes vadītāja.
Varbūt, Tabūna kungs, lūdzu tuvāk lēmuma projekta būtībai!
P.Tabūns.
Tā jau ir tā saruna. Tā ir tā saruna, es jau pašā sākumā teicu, par šo valdību, par šīs valdības nespēju strādāt. Tāpēc es, protams, šādu valdību neatbalstu, nevarēšu atbalstīt, jo tā vienkārši velk laiku, valdības vadītājs priecājas, ka vēl kādu laiku var pasēdēt šajā krēslā, bet valsts no tā cieš. Valsts no tā ļoti, ļoti cieš!
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Oskars Kastēns.
O.Kastēns (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es šodien Pirmās partijas frakcijas vārdā varu droši teikt, ka mēs uzticamies Artim Pabrikam kā profesionālim, kā cilvēkam, kurš akadēmiskajā darbā ir pietiekami sevi parādījis kā labu profesionāli ārpolitikas jomā, un, kā es ievēroju, pat kompensāciju vecmeistars Dobelis atzīst šādu faktu un saka, ka viņam nekas nav pretim pret Pabrika kandidatūru. Bet, nu, ir bažas par to, ka šā gada rudenī, tad, kad apstiprinās budžetu, tad nu var nobalsot kaut kā nepareizi un Latvijas intereses netiks aizstāvētas. Es domāju, ka nu nevajag nekādā gadījumā apsteigt notikumus. Pabrika kungs, es domāju, pats labi zina, kādā koalīcijā – vai pareizā vai nepareizā – viņš atrodas. Un tas nu jāizlemj viņam pašam.
Es domāju, ja drīzāk mēs varētu viņu apstiprināt, ļaut viņam godīgi un profesionāli strādāt, un Dobeļa kungs, ja viņš uztraucas par to, ka budžets varētu tikt pieņemts par sliktu kaut kādā veidā Ārlietu ministrijai, tad vienkārši rudenī nobalsot par šo budžetu un parādīt savu patriotismu arī praksē. Un, ja ir kaut kādas bažas par kreiso atbalstu Artim Pabrikam, nu, es domāju, ka tas liecina tikai par to, ka Pabrika kungs ir tik pietiekami profesionāls politiķis, ka par viņu ir gatavi balsot arī politiskie oponenti.
Un vēl viena lieta nobeigumā. Aizejot opozīcijā, “Jaunais laiks” solīja, ka būs konstruktīva opozīcija. Un cik es esmu pats arī ievērojis, tad daudzi “Jaunā laika” deputāti publiski ir teikuši labus vārdus par Pabrika profesionalitāti. Un, ja “Jaunais laiks” šodien balsos pret ārlietu ministru, tā būs liecība, ka savu šauro interešu vārdā “Jaunā laika” vadītāji ir gatavi iet pret politiķi, kurš ir cienīgs aizstāvēt Latvijas intereses.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Latvijas Republikas Saeimā ir stabils 67 deputātu vairākums. Balsu ir tik daudz, ka viens, otrs vai trešais no ārpus valdības partneriem var atļauties būt pret. Balsu pietiek!
Tādā veidā dažs labs, balsojot reizēm “pret”, palīdz sabiedrībā uzturēt mītu, ka šī ir mazākumvaldība. Šī nav mazākumvaldība. Ārpus valdošās koalīcijas ir tikai divas partijas – “Jaunais laiks” un “tēvzemieši”.
Droši vien Saeimas vairākums, kas paklausīgi atbalsta Emša valdību, cits balsojot, cits nepiedaloties balsojumā, iedabūs Arti Pabriku ministra krēslā. Nu ko lai dara! Šī valdība ir kādam ļoti izdevīga. Diemžēl šī valdība padara smieklīgu un nožēlojamu Latviju pasaules acīs. Pabriks varēs pievienoties patiesi kolorītai un savdabīgai komandai. Komandai, ko vada premjers, kuram es arī varētu vēlēt, kā Kiršteina kungs sacīja, un izteikt cerību, ka Latvijā būs premjers, kas nebūs ļengans, bet šis premjers – mazo HES lielmeistars un mūžīgi pārprastais Emsis, kam ik pa brīdim ir slepena informācija, kura pēc tam katrreiz kaut kur izčab, pirmais premjers, kas var atļauties pateikt žurnālistiem, ka daudz zināt ir kaitīgi, un no tā pat neceļas nekāds skandāls. Interesanti, kas būtu sācies, ja kāds no iepriekšējiem premjeriem, nu tāds, ko sabiedrība ņēma nopietni, būtu atļāvies to pateikt. Šajā valdībā ir arī ministra karikatūra, uz kura sirdsapziņas, ja tāda būtu, ir arī to desmit jauniešu dzīvības, kas iepriekšējās nedēļas nogalē diemžēl ir ņēmušas par pilnu bezatbildīgos murgus par braukšanas ātrumu uz Latvijas ceļiem. Ir ministrs, kas ne tikai Josifu Kobzonu, bet droši vien arī Andreju Januaroviču Višinski, ja vien tas būtu šai saulē, ielaistu Latvijā. Mēs jau vēl labi atceramies, ka nesen viens aktīvs puisis bija sācis ilgoties pēc Žirinovska vizītes, bet, paldies Dievam, tas bija valdībā, kur bija vēl kāds, kas šo sapņotāju pieskata. Ir arī ministrs, kas, atbrīvojies no spējīgiem cilvēkiem muitā un Valsts ieņēmumu dienesta vadībā, jau bijis spiests atzīties, ka iepriekš solīto izpildīt nespēs. Par minimālās algas celšanu nesapņojiet! Tā vietā būs nožēlas vērts Ls 1,25, kas iegūts, palielinot neapliekamo minimumu par pieciem latiem. Arī pedagogiem nesen kvēlie solījumi nu jau ir stipri atdzisuši. Pedagogu algu reformai nepieciešamo 12,1 miljona latu vietā nu jau valdība runā tikai par 9,6. Vēl jau ir viena ministre, nenogurdināma ceļotāja, kas bija naska uz solīšanu: bibliotekāriem – dubultas algas, koncertzāle, laikmetīgās mākslas centrs un kas tik vēl ne. Par tādiem sīkumiem kā Gaismas pils nemaz nerunājot. Bet solīt jau var droši. Kas tad tam vairs tic? (No zāles deputāts J.Pliners: “Kā var nesolīt!”)

Protams, ka uz šī raibā fona Artis Pabriks būtu, un turklāt ievērojams, intelektuāls pienesums šai valdībai, taču kādēļ stutēt līdz bezjēdzībai valdību, kas diskreditē savu valsti? Vienīgā nelaime, godātie deputāti, šī nav datorspēle, kurā jācenšas pēc iespējas ilgāk noturēties, un, ja laimējas, var izvilkt lielo laimestu un pāriet nākošajā līmenī. Bet, ja nelaimējas, tad sākt no gala. Nē, kolēģi, šī ir realitāte! Un pēc jūsu rotaļāšanās ar valsts likteni kādam būs šīs kļūdas jālabo. Tikai Latvija, kuru jūs putināt, ir viena.
Jau vismaz nedēļu Tautas partija visos saziņas līdzekļos nepagurusi atkārto – ja Pabriku neapstiprinās, būs jādomā par citu valdību. Šī skaitāmpantiņa zemteksts, kolēģi, ir labi saprotams. Apstiprinās. Apstiprinās! Uzticamie rubikieši, ždanokieši un jurkānieši ar balsīm “par” vai, viss viens, izņemtām reģistrācijas kartēm nokārtos. Zīmīgi tikai, ka šobrīd Latvijas ārlietu ministrs tiek apstiprināts ne jau vairs tikai ar Tautas saskaņas partijas, bet droši vien jau ar visām no PCTVL saraksta ievēlēto 25 deputātu balsīm.
Šis patiesībā ir vēsturisks brīdis. Tikai vienu reizi Latvijā jau ir bijusi valdība, ko atbalstīja komunisti. Tā bija Augusta Kirhenšteina valdība. Taču tas notika valsts faktiskas okupācijas apstākļos. No brīvas gribas Latvijas Republikā tas notiek pirmo reizi. Pirmo reizi Latvijas vēsturē. Atliek vienīgi cerēt, ka šī komunistu stutētā Emša valdība nespēs nodarīt mūsu valstij tik daudz ļauna, cik pieminētā Kirhenšteina valdība.
Vai nav likteņa ironija? Tieši Latvijas ārlietu ministra apstiprināšanai noderēs arī tā deputāta Klementjeva balss, kurš nupat nesen EDSO balsojis par Krievijas iesniegtu pret Latviju vērstu rezolūciju. Ko lai saka par mūsu valsts ārpolitikas kursu? Tā tiek nodotas nacionālās intereses. Bet kur ir nodevība, tur ir arī nodevējs. Tautas partija, kā jums iet pie sirds jūsu loma? Vai alga, ko gūstat, to atsver? Paldies par uzmanību!
(Troksnis un aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Paulis Kļaviņš.
P.Kļaviņš (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es varu ļoti labi iedomāties, ka es balsotu par Arta Pabrika apstiprināšanu ārlietu ministra amatā, bet citas koalīcijas sastāvā. Es varu ļoti iedomāties.
Un līdz ar to izraisās šis jautājums. Lūdzu mēģināt atbildēt arī no Tautas partijas puses uz šo jautājumu – kā izskaidrot mūsu vēlētājiem, ka šinī 8.Saeimā tika ievēlētas trīs ceturtdaļas deputātu, par kuriem visiem var tomēr nosacīti teikt, ka tie ir Latvijas patrioti. Trīs ceturtdaļas. Tikai viena ceturtdaļa ir ... un varbūt pat ne visi no šīs vienas ceturtdaļas, tomēr jākonstatē, ka ir prokrieviskie deputāti. Te par kreiso un labo nav tik daudz runa kā par to, kas ir Latvijas interesēs un latviešu un kas ir Krievijas interesēs, un tās pārstāv viena daļa šī nama deputātu.
Un tagad nu jau labu laiku pastāv mazākuma valdība, balstoties uz prokrievisko deputātu iecietību, labvēlību... Un te sākās problēma, kāpēc tas tā ir? Kāpēc tad labējā jeb, teiksim, patriotiskā spārna Latvijas deputāti nevar atrast kopēju valodu? Un man jāprasa būtu vienkārši šis jautājums Tautas partijai – kas ir tas bīstamais pie “Jaunā laika”? Kāpēc nevar ar “Jauno laiku” kopā veidot patriotiska virziena, uz patriotiskiem pamatiem dibinātu valdību, kāpēc “Jaunais laiks” tam nav, pēc Tautas partijas domām, piemērots? Iespējams būtu izveidot šādu labējo, tā saukto labējo valdību, vai cik reizes. Bet, lūdzu, izskaidrojiet, kas ir tās intereses, kuru dēļ nevis “Jaunais laiks” ir piemērots valdības koalīcijai, bet gan mazākuma valdība ar prokrievisko kolēģu atbalstu. Izskaidrojiet to!
Man beidzot jāatgādina, ka “Jaunā laika” deputātu frakcija ir īpatnēja daudzējādā ziņā tiešām. Šeit ir deputāti, kas nāca no dažādām darba nozarēm, cilvēki, kuri bija ar mieru stāties politiskajā darbā, lai, strādājot atklāti, godīgi, tautas interesēs darītu iespējamo, lai izbeigtu veco laiku, kura gaitā ir plūduši projām mūsu budžeta miljoni. Lai šis laiks beigtos un sāktos jauns! Nu labi! Jūs atradīsiet dažādas kosmētiskas kļūdas Repšes valdības laikā, kas tika pieļautas. Un tomēr. Un tomēr man jāprasa – kāpēc tagad... kas ir tās intereses, kas saista tik ciešā sadarbībā šo mazākuma valdību?
Un tur jau nu būs grūti arī prokrieviski noskaņotiem deputātiem šodien attaisnoties, ka viņi šo valdību atbalsta, ministru apstiprinot. Tik un tā, vai nu šādā veidā, vai citādā veidā, paņēmieni ir vairāki, kā var izvairīties, lai vārdiski nevar pateikt, kurš par ko balsoja. Bet bez viņu atbalsta šī apstiprināšana nenotiks, respektīvi, nenotiks šīs valdības un koalīcijas atkārtota atzīšana. Būs tikai ar šo prokrievisko spēku atbalstu.
Nu, ir tiešām “Jaunajam laikam” laikam citas intereses. Par kādām citām interesēm var runāt? Es domāju, par citām interesēm mēs vislabāk varam spriest pēc procesa, kas notika ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadības un darbības maiņu, kur tagad jākonstatē, kā es lasu vakardienas avīzē, ka šis jaunais direktors vēršas pret tiem, kas strādā, un soda jeb izmeklē tos, kas strādā. Nu tas ir citādi, tās ir intereses zināmas, bet par tām jau noteikti atklāti nerunās. Viens lai būtu skaidrs: šis mūsu noraidījums, ka mēs noraidām vienu varbūt ļoti sakarīgu ministra kandidātu, ir vienīgi tāpēc, ka mēs neatkāpjamies no trīs principiem: atklātuma, taisnīguma un darba latviešu... Latvijas un latviešu tautas labā.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Urbanovičs.
J.Urbanovičs (TSP).
Godātā priekšsēdētāja! Godātā Saeima! Taisnība ir tiem, kas saka, ka šodien tiešām neiet runa par ministra kandidāta Arta Pabrika kunga apstiprināšanu vai neapstiprināšanu, jo skaidrs, ka tā vēlēšanu... priekšvēlēšanu kampaņa, ko viņš ir divu nedēļu laikā izvedis gan TB/LNNK, gan “Jaunā laika”, teiksim, deputātu prātiem veltītiem izteikumiem, viņa nav sekmējusies, bet nu tā bija acīmredzot gan politiķa, gan arī diplomātiska kļūda. Es piedāvāju atzīt to. Tas bija ļoti, nu, es nezinu, ļoti vājš aprēķins. Jo, pat ja jūs būtu, Pabrika kungs, dabūjis šīs te balsis no “Jaunā laika”, visu vai, kā daži min un zīlē, kaut kādas mistiskas daļas, kuras tūlīt atstās “Jauno laiku”, tad tas diez vai tā stiprinātu jūsu pozīcijas šajā amatā, un arī jūsu komandas, par kuru te daži nievājoši, citi cildinoši izteicās, darba veiksmi nodrošinātu.
Taisnība, ka šoreiz ir runa par valdību. Un viena daļa no mūsu kolēģiem, no mūsu frakcijas, no Tautas saskaņas partijas frakcijas, tomēr uzskata, ka nevajag abstrahēties, jārunā par konkrētu cilvēku, un acīmredzot viņi arī balsos “pret”, jo ir grūti mūsu vēlētājiem pieņemt tik klaju, būtībā nicinošu izteikšanos par viņu etnisko dzimteni un arī par viņiem pašiem – par krieviem. Starp citu, Pabrika kungs, starp Tautas partijas vēlētājiem ir daudz man pazīstamu krievu, kuri man arī izteica tādas interesantas, teiksim tā, viegli sakot, bažas, kāpēc tā, kāpēc Tautas partija tā dara ar Pabrika muti.
Tas, protams, būtu labs iemesls, lai šodien parādītu, pozicionētos kā vienam krievu aizstāvim un teiktu, ka nē, Pabriks ir sarunājis lielas lietas, lielu kļūdu, un diplomātam jau nu gan tas nepiestāvētu. Bet man liekas, ja cilvēks pauž savus uzskatus, kuriem es nepiekrītu, tā nebūtu lielākā nelaime. Lielāka nelaime būtu, ka cilvēks kļūst par valstsvīru no politiķa un atstāj šos politiķa īsās distances skrējēja niķus, kad mēģina izmantot, it sevišķi tādu svarīgu jomu kā ārpolitiku, savu iekšējo politisko rēķinu kārtošanai.

Es jūs aicinu, ja jūs būsiet apstiprināts, tad to atcerēties. Mums ir visu laiku, cik es atceros, ... es esmu visās četrās Saeimās, mums visu laiku ir politikā īsā ceļa skrējēja taktika: šodien, tūlīt stiprāka valdība, ahā, kompromiss pie budžeta vai pie skolotāju algām, vienalga, par kādiem dzīviem cilvēkiem iet runa, vienmēr kaut kādi kompromisi, kuri ir tikai stabilitātes dēļ. Tāpat rīkojāties jūs, Repšes kungs! Mēs tik cerīgi jūs mēģinājām atbalstīt, kad jūs avansēti kritāt korupcijas čuprā, bet tas, izrādās, bija tikai tāds politisks avanss vēlētājiem. Un to jūs tur turpināt piegādāt vēlētājiem un sabiedrībai.
Kāpēc mēs tomēr, es personīgi un viena daļa – lielākā daļa mūsu frakcijas – balsos šodien par Pabriku tāpēc, ka mēs, es jau teicu, ceram, un tā ir mūsu tāda ļoti slikta īpašība, mēs valstiski ceram, ka ies uz labu un ka Pabriks ir gana jauns cilvēks, lai augtu un turētu valsts intereses, visas valsts, visas valsts iedzīvotāju intereses augstāk par kādas politiskas intrigas rezultātu aprēķiniem.
Bet aprēķins ir, protams, mums gan politisks, gan valstisks. Skaidrs, ka šodien es jau dzirdēju to atsevišķu avīžu – krievu valodā un latviešu valodā iznākušo avīžu – virsrakstus, kur mēs esam galīgi visu nodevuši. Lai būtu! Redziet, tā nav pirmā reize, kad mēs, par spīti saviem reitingiem, kaitējot sev, izvēlamies valstiski atbildīgu pozīciju.
Es viņu īsumā... Nekavēšu jūsu laiku, un tā kā Kantānes kundze te šodien veselu stundu gāja: tikai meli, meli un meli. Viss ir meli! Un tā patiesība ir pavisam vienkārša. Prezidente nominēja Emsi. Emsis ir apstiprināts par valdības galvu. Šī valdība atšķiras no iepriekšējās ar ko? Ar to, ka viņa labo sociālajā sfērā kļūdas. Es zinu, par ko es runāju. Ja jūs skatījāties televizoru divas, trīs dienas atpakaļ, tad ir nevis mistiski solījumi kaut ko šā gada budžeta grozījumos izdarīt, bet konkrēti cipari skolotājiem, pasniedzējiem. Es šajā procesā personīgi esmu iekšā, es zinu, par ko es runāju, es varu uzticēties, es redzu, ka tiek mēģināts darīt, labot situāciju.
Kas attiecas par šo te latvieši – krievi  – starpetnisko konfliktu, kurš ir tikai kā Šadurska piespēlēts iemesls, lai varētu veco sāpi, kas bija latentā stāvoklī un gāja zudumā, gāja mazumā, lai padarītu to par visas valsts un tagad arī lielā mērā Eiropas Savienības problēmu, šo te latvieši – krievi sadursmi. Tas ir veiksmīgi izdevies. Un tāpēc, protams, šī valdība ir nīstama, jo viņa mēģina tik tiešām šajā mantojumā, ko atstāja Repšes valdība ar Šadurska rokām, izprovocēt šo starpetnisko konfliktu, mēģināja atrast kompromisus, izejot starp šo te... izkrītot cauri šai Prokrusta gultai.
Dzirdējāt, ko Kabanovs teica, ka, lūk, tā ir nodevība. Skaidrs, ka tas ir viss sabiedrībā jūtams, ka kompromiss ir pfu, ka varētu būt tā, ka beigās latvieši un krievi nebūs divas naidīgas vienā mazā zemes pleķītī Eiropas Savienības robežās dzīvojošas tautiņas. Var gadīties, ka mums izdosies vienoties par to, ka tā ir mūsu kopīga valsts un tie visi strīdi ir tikai politika un, piedodiet, politikāņu izprovocēti. Vieni grib turpināt mītiņot un 1.septembrī neiet uz skolām, un dauzīt vēl kaut ko, kliegt un izkliegt. Citi atkal ies un apkaros viņus. Jūs to visu tūlīt dabūsiet. Pavisam maz ir palicis. Emša valdībā tas pats Radzevičs un viņa cilvēki mēģina atrast kādu kopsaucēju tajā situācijā, kad viss ir tik nokaitēts un politizēts. Visi to mēģina izmantot. Kā nav kauna! Tagad es dzirdu par patriotismu. Patriotisms, izrādās ir sinonīms vārdam “latvisks”. Mīļie cilvēki! Patrioti ir tie, kas mīl Latviju, arī tie krievi, čigāni, ebreji, es nezinu, franči, kas dzīvo Latvijā. Viņi ir mūsu valsts patrioti! Un nenoraidiet viņus! Mēs esam tik maz! Kāpēc mēs visu laiku nodarbojamies ar šito politikas taisīšanu. Vēlēšanas vēl ir tālu. Vai nevarētu kādreiz vienoties kaut kādā kopdarbībā?
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS).
Labdien, cienījamie kolēģi! Un es gribu izteikt Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas viedokli. Mēs izskatījām Pabrika kunga kandidatūru. Mūsu frakcija atbalsta jūs šajā amatā, un uzskatām, ka jūs būsiet ļoti vērtīgs un labs ministrs šajā amatā, tā ka mūsu balsis ir kopā ar jums.
Otra mana varbūt neliela uzstāšanās daļa ir veltīta radioklausītājiem. Jo nu, ziniet, politiķi ir politiķi. Politiķiem ir jārunā tas, ko viņi šeit runā. Jo būtībā šeit runa ir par to, par varu jeb, kā daži izsakās, par tikšanu pie siles. Jautājums ir, proti, ļoti vienkāršs. Un dzirdot to, ko šodien šeit politiķi sarunāja, droši vien vienam otram radioklausītājam vai Latgalē, vai Vidzemē, vai Kurzemē radās priekšstats, ka tagad ir pasaules gals klāt, ka te kaut kur mēs atrodamies pagājušā gadsimta vidusposmā, ka mēs neesam ne Eiropas Savienībā, ne NATO un ka mūsu garants nav mūsu stabila valsts sistēma, bet ka mums te pašreiz draud milzīgas kataklizmas, ekonomiskas katastrofas un politiska krīze.
Cienījamie radioklausītāji! Varu jums apliecināt, ka lielākā daļa, ko jūs dzirdējāt, ir vienkārši tukša muldēšana. Katra politiķa izrādīšanās sev, saviem vēlētājiem, cik viņš katrs grib būt mīļš un cik viņš būtu jauks. Mēs šeit runājam, cienījamie kolēģi, vēl par vienu lietu – par visādām pilīm. Par gaismas pilīm, par smilšu pilīm, bet mēs te nesen dzīvojām vienā ledus pilī. Ļoti jauki, ka šī pils pavasara saulē tika izkausēta un nāca gaiši spēki pie varas un strādāja, nevis ar tukšu muldēšanu, bet darās... strādā ar konkrētiem darbiem. Es domāju, ka Emša valdībai galvenais, ko var pārmest, var pārmest to, ka viņi nebārstās ar tukšām runām un ka viņa nav vienkārši tāda valdība, kas dod solījumus, bet valdība, kas strādā. Es domāju, ka vēlētāji tuvākajā laikā jau redzēs to. Viņi jau redz. Gan būs zemniekiem šie līdzekļi, gan būs skolotājiem, gan būs politiskā stabilitāte, būs kārtīga ārpolitika. Tā ka, cienījamie radioklausītāji, skatieties darbos, bet neklausieties šajos tukšajos vārdos.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, es lūdzu pārslēgt jūsu mobilos telefonus klusuma režīmā, jo šie telefonu zvani traucē darbu Saeimā.
Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Nikolajs Kabanovs, otro reizi.
N.Kabanovs (PCTVL).

Cienījamie kolēģi! Man šķiet, ka es tomēr šodien esmu vienīgais, kas runā par cienījamā kandidāta Pabrika idejām un ideoloģiju. Taču jūs esat eksperts ārpolitikas jautājumos. Bet kāpēc neviens neteica par to, ka Pabrika kungs vienā savā intervijā nesen teica, ka galvenais partneris mums ir ASV, nevis Eiropas Savienība, nevis pat NATO, bet ASV. Viņš Latvijas ārpolitiku virza uz vienu valsti, teiksim, virzienā.

Man šķiet, ka tas ir pilnīgi nepieņemami. Bez tam Pabrika kungs nesen teica, ka, ja viņš būs ārlietu ministrs, viņš grib nobloķēt Krievijas līdzdalību Pasaules tirdzniecības organizācijā. Vai ne, Pabrika kungs, jūs tā runājāt? Tā ir jūsu principiālā pozīcija. Jūs gribat nevis uzlabot, bet pasliktināt Latvijas attiecības ar citām valstīm. Es ar Pabrika kungu diskutēju jau ne pirmo gadu. Kad mēs nebijām deputāti, mēs taisījām vienu interviju ar Pabrika kungu, un es viņam jautāju: kāda ir jūsu nostāja pret Eiropu? Un viņš teica, ka mums vajag izvairīties no Vācijas un Krievijas. Viņš teica: “No Vācijas.” It kā tā nebūtu mūsu galvenais tirdzniecības partneris. Man šķiet, ka Pabrika kunga orientācija uz Ameriku, tā ir pilnīgi saprotama. Un šajā kontekstā es gribu pajautāt kolēģiem no Tautas saskaņas partijas, kuras priekšsēdētājs tagad atklāti pateica, ka viņš atbalsta proamerikānisku kandidātu, kurš nicīgi runā par krievu minoritāti, un man šķiet, ka principam politikā jābūt. Un, ja jūs šodien nebūsiet principiāli, man šķiet, ka tas paliks Latvijas vēsturē, Latvijas politiskajā vēsturē.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).
Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Latvijas ārpolitika pēc neatkarības atjaunošanas ir bijusi virzīta uz lieliem ārpolitiskiem mērķiem, un man ir bijis arī tas gods vairākkārt strādāt Saeimā gan pozīcijā, gan opozīcijā, būt ministram gan vairākuma, gan mazākuma valdībās. Un līdz šim šie mērķi tika stādīti ļoti augstu, un viņus ir izdevies, šos mērķus ir izdevies sasniegt vienīgi tāpēc, ka ārpolitika un iekšējā drošība līdz šim valstsvīriem un politiķiem, kas bija Saeimā, vienmēr bija jautājums, kur malā tika noliktas partiju ambīcijas, krēsli, uz kuriem sēž, un dažādas personīgās simpātijas vai antipātijas. Kaut vai iepriekšējais Valsts prezidents, kur par iestāšanos NATO pēc 6.Saeimas vēlēšanām neparakstīja tikai viena piecu cilvēku frakcija, kas bija kreisā frakcija, pārējās visas parakstīja to, ka Latvijai ir jāvirzās uz NATO, un toreiz neviens nedalīja kreisajos, labējos, krievos, latviešos, patriotos un nepatriotos. Un tikai šāda te vienotība un valstiska izpratne, ka ir lietas, kurās ir jānoliek malā šīs politiskās kaislības, frakcionārisms un sektantisms, ļāva Latvijai nodrošināt un sasniegt šos tanī brīdī varbūt šķietami nesasniedzamos, šķietami tālos un grūtos mērķus – nodrošināt ārējo drošību, iestāšanos, līdzdalību NATO un iestāšanos Eiropas Savienībā.
Un vienmēr šīs debates, ja skatīsities, rada sapratni un atbalstu gan vienā, gan otrā pusē. Ar “Jaunā laika” ienākšanu arī šis jautājums šobrīd jau ir pārvērsts par frakciju un politiskās tirgošanās objektu, un man šķiet, ka tas nav pareizi. Lai mēs arī esam sasnieguši savus mērķus, šobrīd šībrīža situācija arī starptautiski un ārpolitikā... Kaut vai arī kaimiņvalsts Igaunijas Ārlietu ministrijas paziņojums par to, ka attiecības ar vienu no lielākajiem mūsu kaimiņiem, Krieviju, šobrīd attiecības ir vissarežģītākās un spiediens ir vislielākais kopš 90.gadu sākuma, man šķiet, ka ir pamats kaut kādām pārdomām un realitātei, un īstenībā, kā saka, nu, mainīsim valdību... Nu, valdību tāpat vienā dienā nenomainīs... varbūt pat dažās ne, tas prasīs kaut kādu laiku. Vai šobrīd ir laiks Latvijai tanī brīdī, kad notiek nepārtraukti uzbrukumi dažādās institūcijās, būt bez ārlietu ministra? Pie kam neviens neapšauba šā ministra principiālo stāju, pozīciju un kompetenci. Vai latviski un valstiski domājot par Latvijas valsti.... Vai var to atļauties? Tas ir mans jautājums. Man šķiet, ka nevar to atļauties.
Un tāpēc es domāju, ka runas par to, vai šī valdība ir labākā vai nav labākā, nu paskatīsimies, kāda tad veidojas situācija... “Jaunā laika” šībrīža pozīcija, ka Tautas partijai ar “Jauno laiku” ir jāveido valdība, man ir saprotama, un es to vienmēr esmu atbalstījis, lai kā man ir paticis kāds vai nav paticis “Jaunajā laikā”. Tikai paskatīsimies sākotnēji – kurā posmā mēs šobrīd Saeimā atrodamies? Saeima šobrīd tuvojas jau savam otrā darbības gada noslēgumam, tas ir, vidum. Un jautājums, kāpēc pašā sākumā, kas katram parlamentam ir pats produktīvākais darba cikls, jo principā lielas reformas var uzsākt Saeimas darbības sākotnējā posmā... Kas bija tas, kas paziņoja, ka ar Tautas partiju nemūžam? Īstenībā šībrīža jūsu paziņojumi ir jūsu kļūdas atzīšana. Jūs sakiet, ka mēs neko nesaprotam politikā, ka mēs kļūdījāmies. A kāds pamats ir tam, ka jūs tagad kaut ko saprotiet vai kaut ko variet? Ja jūs to saprotiet un variet, mēs darīsim ar jums kopā. Bet laiks ir pazaudēts, un pazaudēts īstenībā no parlamentārisma viedokļa pats vērtīgākais – sākotnējais periods, jo jebkura grūta, sarežģīta reforma ir sākama Saeimas darbības sākuma ciklā tāpēc, ka sākotnēji parasti ir daudz negatīvu tādu lietu. Kas ir vajadzīgs, lai sabiedrībai spētu parādīt šīs reformas pozitīvos rezultātus, ir vajadzīgs laiks. Šis laiks ir pazaudēts. Un te nu jūs mūs vainot nevariet. Jūs to izdarījāt.
Bet tas mums nerada nekādas citas pārliecības un kaut kādus argumentus, ka tagad nekad un nemūžam... Mēs esam atvērti jebkad. Iepriekšējā valdība atkāpās pati. Pats “Jaunais laiks” bija vienīgais, kas neienāca valdībā, līdz šim pirmo reizi politikā... kad tiek piedāvāta cienīga līdzdalība. Ja nebija premjers labs, būtu tad kopumā... Ja tika teikts, ka premjeram nav mugurkaula, nu jums taču ir mugurkauls. Vai tad jums arī tā nav? Tad jau valdībai kopā tas mugurkauls rastos.
Tāpēc es aicinātu rūpīgi, rūpīgi padomāt, pavērtēt Latvijas, teiksim, jaunāko laiku vēsturi, atcerēties tos notikumus. Ir daudzi gadījumi, piemēram, par Krievijas karaspēka izvešanu, daži ir... galējie spēki varbūt dažādu motīvu dēļ balsoja vienādi – pret šo līgumu. Vai tas, šobrīd uz to raugoties, bija pareizi, ka valstiski domājoši politiķi vienojās un nobalsoja un ka šis karaspēks nu ir izvests...?
Vai tādēļ, ka tur bija kaut kāds ceturtais līgums, kas nebija visai labs, nenobalsojot un neizvedot... vai Latvija būtu ieguvusi? Arī šinī brīdī Pabrika kunga stāju neapšauba neviens. Par to, ka Latvijai saistībā ar dažādiem ārpolitiskiem uzdevumiem ir vajadzīgs enerģisks, principiāls ārlietu ministrs, un nekavējoties, neatliekot, negaidot ne dienu, ne mēnesi, ne pusgadu, man šķiet, ir acīmredzams.
Es aicinu apsvērt šos argumentus, jo, protams, varbūt lēmumi jau ir pieņemti. Un es uzskatu, ka arī Tautas partija un es... Tautas partija ir gatava atzīt savas kļūdas un mainīties. Bet arī katram citam ir jāsaprot, ka nav absolūtās taisnības. Un es redzēju šīsdienas debatēs tik daudz tāda negatīvisma un gandrīz prieku par to, kas ir nelabs un kas vai nu notiek. Nu nepriecāsimies par citu nelaimēm un mūsu kopējām! Domāsim par valsti, par valsts uzplaukumu, attīstību, valsts interešu aizstāvību!
Kļūstiet no “Jaunā laika” par politiķiem, un no politiķiem, Kariņa kungs, vismaz daži mēģiniet kļūt par valstsvīriem!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit Saeimas deputātu – Jaundžeikara, Kastēna, Simsona, Stalidzānes, Šleseres un citu deputātu – priekšlikumu turpināt šodienas Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad turpinām sēdi.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Boriss Cilevičs. Lūdzu.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Ārpolitika ir viena no tām jomām, kurā jebkurš politiķis, jebkurš deputāts sevi uzskata par lielu ekspertu. Šodien mums nebija debates par ārpolitiku, kaut gan mēs it kā apspriežam jaunā ārlietu ministra kandidatūru. Notiek diezgan dīvainas lietas. Faktiski gan pozīcijas, gan opozīcijas partijas aicina šo kandidātu uz vienu un to pašu: pēc iespējas būt nacionālistiskākam, aizmirst par politisko korektumu, kā jūsu partijas biedrs, Pabrika kungs, Aleksandrs Kiršteins jūs aicina. Un mani interesē, vai jūs taisāties sekot šim aicinājumam. Vai to var uzskatīt par Tautas partijas oficiālo nostāju? Es... man ir varbūt lielāks pamatojums, lai uzskatītu sevi par kaut ko saprotošu ārpolitikā, tomēr zināma pieredze man ir. Un es varu iedomāties, kas notiks, ja jūs patiešām tā uzvedīsities, tā kā jūs aicina Kiršteina kungs. Es domāju, ka tas būs vienkārši kaitīgi Latvijai, Latvijas politikai, jo ir absolūti skaidrs, ka tas ir tiešs ceļš uz Latvijas ārpolitikas marginalizāciju. Bet mani ļoti uztrauc, ka tieši uz to jūs aicina un varbūt dod zināmas instrukcijas arī jūsu partijas biedri un partijas vadība.
Diemžēl opozīcija, “Jaunais laiks”, aicina uz to pašu. Klausoties Kļaviņa kungu, man patiešām gribas vienkārši atgādināt Kļaviņa kungam, ka Latvijā dzīvo ne tikai latvieši. Un, ja jūs visu laiku jaucat Latvijas intereses ar latviešu interesēm, piedodiet, tas ir pretrunā ar Satversmi. Un, ja Saeimā ir deputāti, kuri nav etniskie latvieši, kurus ievēlēja pie minoritātēm piederošie pilsoņi, tas ir pilnīgi normāli. Un faktiski tas, ko jūs teicāt, tas ir tīrā veida rasisms un aicināšana uz diskrimināciju, vadīties tikai no latviešu interesēm un diskriminēt tādējādi citu tautību Latvijas pilsoņu intereses. Un mani interesē: Pabrika kungs, jūs kā ārlietu ministrs, ja jūs apstiprinās šodien, protams, jūs arī sekosiet šīm instrukcijām? Piedodiet, ārlietu ministrs nevar pārāk daudz. Lai ārlietu ministrs varētu patiešām īstenot kaut kādu politiku un veidot savu politiku, viņam jābūt ļoti spilgtai personībai. Ar visu cieņu pret Pabrika kungu es nedomāju, ka viņš šodien sasniedzis tādu politisko svaru un tādu līmeni, ka varētu ietekmēt tādus pozīcijas biedrus kā Kiršteina kungs vai tādus opozīcijas biedrus kā Kļaviņa kungs. Man patiešām negribētos, lai neapšaubāmi labā Pabrika kunga izglītība tiktu izmantota partiju savstarpējās ķildās un kašķēšanās, un savstarpējo rēķinu kārtošanā. Jo cietīs Latvija! Cietīs tā valsts, kur mēs dzīvojam un kuras pilsoņu intereses mēs šeit pārstāvam. Diemžēl te nav laba risinājuma, protams, un galvenā problēma, manā skatījumā, ir, ka gan pozīcijai, gan opozīcijai Ārlietu ministrija ir pirmām kārtām propagandas ministrija. Diemžēl es ne vārda šodien nedzirdēju debatēs par kaut ko citu. Jā, jebkura Ārlietu ministrija zināmā mērā ir propagandas ministrija. Diemžēl Latvijā pēdējos gados Ārlietu ministrija strādā vienīgi kā propagandas ministrija. Mūsu faktiski galvenais, varbūt neizsludinātais, te tiek artikulēti, bet pilnīgi acīm redzams politiskais mērķis ir kaut kādā veidā tomēr iegriezt Krievijai. Nu tas tā ir, kolēģi! Varbūt neizliksimies, ka tā tas nav. Ja mūs kritizē un pamatoti kritizē, mēs šo kritiku noraidām, un mēs regulāri dezinformējam savus pilsoņus un iedzīvotājus, jo tā informācija, ko sniedz politiķi, ko bieži sniedz Ārlietu ministrija, diezgan būtiski atšķiras no tā, ko saka tā pati Eiropas Savienība vai Eiropas Padome un tā tālāk. Šajā situācijā es nedomāju, ka patiešām labs vai slikts ārlietu ministrs varētu šeit kaut ko mainīt. Tā ir slimība, kas piemīt nevis konkrētai personai, bet mūsu Saeimai un politiskajiem spēkiem.
Tāpēc es neredzu nekādu vajadzību balsot par Pabrika kungu. Ar visu cieņu pret viņu personiski, jo mūsu frakcijas vadītājs jau teica, ka Tautas saskaņas partijai ir brīvs balsojums. Viņš izteica to partijas biedru nostāju, kas sliecas atbalstīt šo kandidatūru, es runāju to cilvēku vārdā, kas neredz nekādu vajadzību atbalstīt šo kandidatūru. Neatkarīgi no valdības stabilitātes un tā tālāk. Es domāju, ka mums patiešām ārlietas ir ļoti nopietnas lietas, un līdz šim mūsu ārpolitika ir ārkārtīgi vāja. Un visu šīsdienas debašu laikā es uzmanīgi klausījos ar cerību, ka varbūt kaut kas jauns parādīsies. Diemžēl ne.
Mēs patiešām runājam tikai par to, kā mums kļūt vēl nacionālistiskākiem, kā mums stiprināt šo propagandas funkciju, nevis par to, kā patiešām aizstāvēt Latvijas pilsoņu un Latvijas iedzīvotāju intereses.
Paldies! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par uzticības izteikšanu ārlietu ministram Artim Pabrikam”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 31, atturas – 7. (Aplausi.) Artis Pabriks ir iecelts par ārlietu ministru.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Zvejniecības likumā”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Visvaldis Skujiņš.
V.Skujiņš (ZZS).
Likumprojektam “Grozījumi Zvejniecības likumā” trešajam lasījumam ir saņemti 35 labojumi, priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tiek atbalstīts daļēji, jo ietverts tiek nākamajā priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš.
2. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.
3. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.
4. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.
5. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, jo tiek ietverts nākamajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.
Pret 5. un 6. priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.
6. – priekšlikums. Atbalstīts.
7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, jo ietverts ir nākamajā priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 7. un 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.
8. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.
9. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji, ietverts nākamajā priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 9. un 10.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.
10. priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.
11. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.

12. – deputāta Zaķa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.
Nākamais – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 13.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.

14. – deputāta Zaķa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.
15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji ietverts nākamajā priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 15. un 16.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.
16.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.
17. – deputāta Zaķa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.
18. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.

19. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.
20. – deputāta Zaķa priekšlikums. Atbalstīts daļēji, jo ietverts 21.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 20. un 21.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.
22. – deputāta Zaķa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.

23. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš
24. – vides ministra priekšlikums. Neatbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.
25.priekšlikums atbalstīts daļēji, ieslēgts 26.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 25. un 26.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.
28. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji, jo ietverts nākamajā priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 28. un 29.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.
30.priekšlikums atbalstīts daļēji, jo ietverts 31.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 30. un 31.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.
32. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji, jo ietverts nākamajā priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 32. un 33.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.
34. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji, jo ietverts 35.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 34. un 35.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.

Līdz ar to ir lūgums šo likumprojektu “Grozījumi Zvejniecības likumā” pieņemt trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Zvejniecības likumā” pieņemts. Paldies.
Cienījamie kolēģi, visi darba kārtības jautājumi izskatīti. Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas locekļi! Pulksten 13.00 komisijas sēde komisijas telpās. Un pulksten 13.30 Latvijas Pirmās partijas frakcijas sēde.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Jaundžeikaram.
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Uzmanību Tautsaimniecības komisijai! Lūdzu pēc sēdes beigām sanākt Dzeltenajā zālē!
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Albertam Krūmiņam.

A.Krūmiņš (JL).
Uzmanību, Saimnieciskās komisijas deputāti! Lūdzu, Saimnieciskā komisija 415.auditorijā.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Ainaram Latkovskim.
A.Latkovskis (JL).
Pretkorupcijas komisija tūlīt pat šeit.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS).
Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju pulksten 13.00 uz sēdi.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu Saeimas sekretāra biedram nolasīt reģistrācijas rezultātus.
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Ina Druviete, Linda Mūrniece, Vitālijs Orlovs, Aigars Pētersons, Mihails Pietkevičs, Artis Pabriks, Juris Sokolovskis, Igors Solovjovs, Vjačeslavs Stepaņenko, Jānis Strazdiņš, Viesturs Šiliņš, Dainis Turlais, Ērika Zommere.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Līdz ar to Saeimas ārkārtas sesija ir slēgta.
Paldies!