Ikdiena

Vakardienas “Latvijas Vēstnesī” rakstā “Kurš zina – kāpēc?” aicinājām lasītājus uz diskusiju par satiksmes negadījumu cēloņiem un to novēršanas iespējām. Pirmais uz šo uzaicinājumu atsaucās Kaspars Čerjaks, “Gros Auto grupas” servisa tīklu vadītājs:

– Situācija uz Latvijas autoceļiem ir katastrofāla, bet diemžēl jāsecina, ka tā ir likumsakarīga. Tā nav radusies vienā dienā, mēnesī vai gadā, tāpat kā nav tikai viens iemesls, kuru novēršot varētu situāciju nekavējoties uzlabot. Var jau meklēt vainīgo gan nepilnīgajā jauno autovadītāju apmācības sistēmā, gan sodu sistēmā un Ceļu policijas darbā, gan arī vecajās, jaudīgajās automašīnās. Taču, manuprāt, problēma jāskata un jārisina kompleksi. Ugunsdzēsēju princips – dzēšam tur, kur deg, – neder.

Ja avārijās ar X markas automašīnu pēkšņi ies bojā vairāki cilvēki dienā, vai aizliegsim tieši šīs markas mašīnas? Un ko darīt ar kravas automašīnu vadītājiem vai motociklistiem (kā zināms pēdējie arī itin bieži cieš satiksmes negadījumos, taču neviens nav iedomājies aizliegt pārvietoties pa ielu ar motocikliem)? Arī aizliegsim? Iespējams, ja nevaram nodrošināt kvalitatīvu apmācību autoskolās, arī tās vajadzētu slēgt? Būs mazāk vadītāju uz autoceļiem. Absurds!
Piekrītu izskanējušajam viedoklim, ka, salīdzinot ar strauji pieaugušo transporta līdzekļu skaitu, ceļu policistu ir pārāk maz. Tāpat nepieciešams izanalizēt autoskolu apmācības sistēmu, daudz vairāk uzmanības veltot tieši praktiskām iemaņām, īpašu uzmanību pievēršot tā sauktajām drošas braukšanas iemaņām.
Šobrīd uz ceļa pat pieredzējis autovadītājs bieži ir nepārtraukta stresa situācijās auto braucēju un kājāmgājēju kultūras un arī ceļu stāvokļa dēļ.
Transporta līdzekļu skaits Latvijā pēdējos gados kļūst aizvien lielāks. Ar to ir jārēķinās. Bet tieši tāpēc, piemēram, bērniem jau bērnudārzā jāapgūst ceļu satiksmes noteikumi. Jāiemāca, kā jāšķērso iela, kāpēc nevar skriet pāri, kur ienāk prātā. Jāpaskaidro, kas ir automašīna un kā tā bremzē! Pēc cik metriem, pēc cik ilga laika tā vispār spēj apstāties! Kas notiek tumsā uz ceļa, ja gājējs nav pamanāms? Tās ir elementāras zināšanas, kuru trūkums bērniem var maksāt arī dzīvību. Tomēr, kā zinām, šāda apmācīšana nenotiek ne vien bērnudārzos, bet pat skolās. Par ko tad mēs brīnāmies?
Ja tiešām vēlamies uzlabot situāciju uz autoceļiem, ir jāizvairās no kampaņveidīgu akciju rīkošanas, bet, izstrādājot vienotu satiksmes drošības stratēģiju un mainot pirmām kārtām cilvēku attieksmi pret sevi un apkārtējiem, pakāpeniski jāuzlabo vispārējā situācija. Aizliegt, atņemt, sodīt vai ierobežot – tas vienmēr ir vienkāršākais ceļš. Bet arī mazefektīvākais, ilgstošā perspektīvā skatoties.
Protams, vienmēr kā argumentu var minēt naudas trūkumu. Bet, ja patiesi vēlamies kaut ko mainīt, tad nauda ir jāatrod. Braucot pa Latvijas ceļiem, pietiek pavērot tos krustus ceļmalās. To kļūst aizvien vairāk. Kā kapsētā...

Ikdiena 29.jūnijs, Rīga. Policijas darbinieki apskata avārijas izraisītāju – automašīnu “Mitsubishi Galant” Lāčplēša un Brīvības ielas krustojumā. Luksoforā, degot sarkanajam signālam, tā milzīgā ātrumā šķērsoja Brīvības ielu brīdī, kad krustojumā atradās mašīna “Subaru Outback”. “Mitsubishi” taranēja “Subaru”, kas pēc trieciena ielidoja blakus esošās Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcas sienā, smagi traumējot vienu no atbalstu lūdzošajām sirmgalvēm Foto: Aigars Jansons, A.F.I.