Gadsimtu laika zobs dažkārt saudzīgāks par cilvēku
Četri suņi, kaķis, pāris lāpstas, vairāki tīkli, ugunsdzēsības aparāti, riepas, vatēta sega – tie ir tikai daži neparastākie atradumi no atkritumiem, ko akcijā “Par tīru Gauju!” savākuši tās dalībnieki. Kopš jūlija sākuma tīrot gleznaino upi un tās krastus, Gaujas kopēji tikuši jau līdz Siguldai.
“Smilšakmens ieži radušies miljoniem gadu tālā pagātnē, senajā devona jūrā, nogulsnējoties smilšu graudiņiem un sīkām māla daļiņām. Gaujai bija nepieciešami vēl daudzi gadu tūkstoši, lai izveidotu savu gultni. Arī ledāji veidojuši Gaujas ieleju, pārklājot to ar ledus segu un atkal atkāpjoties. Gaujas nacionālajā parkā ir atklātas divas trešdaļas no Latvijā zināmajām alām (..) Katra ala ir vesela ekosistēma un patvērums augiem, kukaiņiem, dzīvniekiem. Aicinām neiejaukties dabas noteiktajā kārtībā, rokot, padziļinot, kurinot ugunskurus vai atstājot atkritumus,” savā aicinājumā parka apmeklētājiem saudzēt dabu raksta Gaujas nacionālā parka speciālisti Foto: Aigars Jansons, A.F.I. |
Akcija kļuvusi par tradīciju. Jau trešo gadu ar Latvijas Valsts vides aizsardzības fonda atbalstu Gaujas nacionālajā parkā talcinieki 93,5 kilometru garā posmā attīra upi un krastus no sadzīves atkritumiem. Kā skaidro Gaujas nacionālā parka preses sekretāre Līga Eglīte, darbus – Vidzemes skaistākās upes un tās pieteku krastu sakopšanu – iecerēts pabeigt līdz augusta vidum. Tiesa, diemžēl sakoptās vietas ilgi tādas nepaliek.
Ik dienu talcinieki apkopo
statistiku par atkritumu daudzumu un saturu. Salīdzinājumā ar
situāciju pērn atstāto drazu kalni mazinājušies. Iespējams, sava
loma bijusi ne īpaši pievilcīgajiem laika apstākļiem šovasar.
Tomēr, tiem uzlabojoties un aktivizējoties atpūtniekiem, vērojama
tendence atkritumiem no jauna uzkrāties gan upes krastos, gan
ūdenī. Piemēram, Gaujas krastos lejpus Valmieras, kur nesen viss
tika sakopts, no jauna uzradušās drazas.
Talcinieku ikdienas vākums ir 7 līdz 8 maisi dienā. Visvairāk ir
plastmasas pudeļu. Gaujas kopēji secinājuši, ka lielākais
piesārņojums no sadzīves atkritumiem koncentrējas lejpus
apdzīvotām vietām.
Līdz 27.jūlijam kopumā talkās bija pavadītas 16 dienas. Pa upi
nobraukti 76 kilometri, savākti 126 maisi (200 litru tilpumā) ar
dažādām drazām. 60 procenti atkritumu ir jau minētās plastmasas
pudeles, 30 procenti – stikla pudeles, 10 procenti – citi
priekšmeti. Šie pudeļu kalni pārsvarā ir uz atpūtnieku
sirdsapziņas. Laivojot pa Gauju, ierasts skats – daļa dabas
cienītāju plostos vai laivās bruņojušies ar ievērojamiem
krājumiem, ne tikai ar bezalkoholiskajiem. Runa, protams, nav par
to, kurš ko lieto, bet par daudzu jo daudzu vienojošu iezīmi – kā
pudele tukša, tā to aizlidina pāri bortam vai arī, atpūšoties
krastā, nomet, kur pagadās.
Nule Gaujas nacionālā parka speciālisti uzrakstījuši vēstuli
tūristiem, kuri ceļo pa upi ar laivām un plostiem vai iet pa
takām gar Gaujas vai pieteku krastiem. Tā adresēta arī tiem, kas
parku apceļo ar automašīnu vai autobusu. Sadzīves atkritumu kalni
aug augumā, vēlēšanās atstāt liecības par sevi iežos, ieskrāpējot
“viedus” vēstījumus vai vārdu un gadskaitļus, nemazinās, un
kopumā daudzi no mums ir nevīžīgi attieksmē pret Latvijas dabas
zelta fondu. Tas arī pamudinājis Gaujas nacionālo parku vērsties
pie visiem ar lūgumu saudzēt to, kas mums dots, īpaši smilšakmens
iežus, kas glabā zemes veidošanās vēsturi. Lūk, fragments no
vēstules: “Slīdot laivā pa Gauju, seno smilšakmens klinšu
veidošanās vēsture un aizsardzība reti ienāk prātā. Aicinām Jūs
saudzēt trauslos smilšakmens atsegumus, nedeldējot tos ar
autogrāfiem un gadskaitļiem. Visi Gaujas un tās pieteku ieži ar
alām un avotiem ir aizsargājami dabas pieminekļi, lielākā daļa
atrodas valsts aizsardzībā. Aicinām saglabāt dabas skaistumu arī
tiem, kuri brauks laivās un dosies pa takām pēc Jums. Atstāsim
dabas pieminekļus turpmāko gadsimtu laika zoba un pašas dabas
procesu ziņā. Neiejauksimies, apbrīnosim, saudzēsim!”
Ilze Apine, “LV”