Ārzemju presē

Vācu “Die Welt” publikācijā “Vācijas–Francijas motors ir noslāpis” vēsta, ka ES, kurā vairs nav 15, bet 25 dalībvalstis, uz Vācijas un Francijas saitēm raugās citādi nekā pirms tam. Taču abu valstu sadarbība ir tikpat svarīga kā agrāk, iespējams, pat svarīgāka. Parīzes un Berlīnes alianse var izrādīties garants pret briesmām, ka līdz ar paplašināšanos ES varētu sašķelties politiski un zaudēt virzienu. Lai Vācijas un Francijas duets arī turpmāk varētu izpildīt galveno uzdevumu, tam ir jāmainās – vienlaikus jākļūst atvērtam kā uz austrumiem (iepretī Polijai), tā rietumiem (iepretī Lielbritānijai). Veimāras trīsstūris, kura virsotnes veido Parīze, Berlīne un Varšava, nekad nav funkcionējis – acīmredzot tāpēc, ka franči un, iespējams, arī vācieši pret to nekad nav izturējušies īpaši nopietni. Tomēr Veimāras trīsstūris Vācijas un Francijas tandēma nākotnei un leģitimitātei citu valstu acīs ir svarīgāks par atgriešanos pie trijotnes – Parīze, Berlīne un Maskava.

•

Vācu “Berliner Zeitung” publikācijā “Tautas tribūni un plebeji“ raksta, ka ES konstitūcijas teksts, vienkārši izsakoties, ir nesaprotams vismaz visiem tiem, kuri nav spēcīgi konstitucionālajās tiesībās. Autors pauž, ka pamatlikums 450 miljoniem cilvēku 25 dalībvalstīs tomēr ir viens no svarīgākajiem dokumentiem, kādu Eiropas Savienība jebkad ir uzrakstījusi. Dokuments nosaka attiecības starp Briseli un galvaspilsētām, starp centrālo birokrātiju tur un indivīdiem šeit. Ja vāciešu lielākā daļa nobalsošot pret Eiropas Savienības konstitūciju, nenovēršami radīsies jautājums, vai Vācija arī turpmāk varēs būt Eiropas Savienības dalībvalsts.

•

Austriešu “Der Standard” rakstā “Sašķelta Ukraina ir nonākusi krustcelēs” vēsta, ka Ukraina ir pārāk sašķelta un pārāk pretrunīgi ir priekšstati par tās turpmāko kursu. Tāpēc liela ir interese par gaidāmajām prezidenta vēlēšanām un attiecīgi asa priekšvēlēšanu cīņa starp valdības nometni un opozīciju. Valsts līderis Leonīds Kučma jau esot sagatavojis sev pēcteci – pašreizējo premjerministru Viktoru Jakuboviču. Tā kā viņa uzvara vēlēšanās nav droša, L.Kučma parūpējies par prezidenta administrācijas pilnvaru ierobežošanu un premjerministra statusa paaugstināšanu, par ko viņš pats varētu kļūt rudenī. Opozīcijas līderis Viktors Juščenko esot spēcīgs pretinieks, kurš atbalstot prorietumniecisku kursu, un viņam ir zināmas izredzes īstenot izmaiņas demokrātijas, tirgus ekonomikas un preses brīvības virzienā.

•

Amerikāņu “The Washington Times” rakstā “Klusējošie sargsuņi… Neveiklā struktūra” norāda, ka citu pienākumu starpā brīvai presei būtu jābrīdina sabiedrība par draudošām briesmām. Tā lieliski pildot šo funkciju, runājot par slimībām un diētām, taču absolūti nedarbojoties attiecībā uz terorisma briesmām, kas īpaši spilgti izpaudušās pirms 11. septembra notikumiem. Turpretim islāmiskā prese izprotot savas balss nozīmi “civilizāciju sadursmē”, tāpat kā pārējie, kuri necieš amerikāņus.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem