Latvijas deputāti Eiroparlamentā ieņem atbildīgus amatus

Kā jau tika ziņots iepriekš, 23.jūlijā Latvijas deputāts Georgs Andrejevs (LC) tika apstiprināts par Vides, veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas viceprezidentu. Komiteja Eiroparlamentā (EP) pazīstama kā viena no likumdošanas darba ziņā sarežģītākajām komitejām, jo daudzi tajā pieņemtie lēmumi attiecas uz koplēmumu procedūru un obligāti jāievieš visās ES dalībvalstīs. Vides, veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā bez G.Andrejeva darbosies arī Aldis Kušķis (JL). Bet Tatjana Ždanoka (PCTVL) ieguva vietu pieprasītajā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā, kurai arī ir intensīva likumdošanas dienaskārtība. Vienlaikus viņa ir aizvietotāja Cilvēktiesību apakškomitejā. Minētajā apakškomitejā paralēli darbam prestižajā Ārlietu komitejā darbojas arī Inese Vaidere (TB/LNNK). Valdis Dombrovskis iekļuva Budžeta komitejā, kas koncentrē savās rokās EP pilnvaras – pieņemt ES budžetu – un tādējādi var norādīt uz EP prioritātēm. Rihards Pīks (TP) pagaidām darbojas kā aizvietotājs Ārlietu komitejā.
Savukārt vakar, 28.jūlijā, EP Ekonomikas un monetārā komiteja apstiprināja Guntaru Krastu (TB/LNNK) par tās viceprezidentu, bet viņa partijas biedrs Ģirts Valdis Kristovskis kļuvis par Drošības un aizsardzības apakškomitejas viceprezidentu.
Ņemot vērā, ka 49 deputātu lielās parlamentārās komitejas darbu vada prezidents un trīs viceprezidenti, Guntars Krasts strādās kopā ar komitejas prezidenti no Sociālistu grupas un diviem viceprezidentiem, kuri abi pārstāv Eiropas Tautas partiju grupu.
Savukārt Ģ.V.Kristovskis darbu Drošības un aizsardzības apakškomitejā redz kā loģisku turpinājumu savā politiķa karjerā. “Drošības un aizsardzības jautājumi Eiropas Savienībā kļūst arvien svarīgāki. Bieži vien Eiropas Parlamenta dienaskārtībā nonāk ļoti tehniski un specifiski šīs nozares jautājumi, tāpēc apakškomiteja būs īstā vieta manām zināšanām un pieredzei,” aģentūrai LETA norādījis bijušais aizsardzības ministrs.
Drošības un aizsardzības apakškomitejā darbosies 35 deputāti. Paredzams, ka tuvākajā laikā komiteja nodarbosies ar Eiropas Drošības stratēģijas veidošanu, kā arī izskatīs jautājumus par drošības situāciju Bosnijā un Hercegovinā.
Latvijas pārstāvji, tāpat kā citas amatpersonas, ievēlēti uz divarpus gadiem.

Pēc aģentūras LETA un “LV” informācijas