Par Ekonomikas ministrijas Ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību

Ekonomikas ministrija izdevusi kārtējo Ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību, kas ir informatīvi analītisks biļetens, kurā Ekonomikas ministrijas speciālisti vērtē valsts ekonomisko stāvokli un reformu gaitu, kā arī prognozē tautsaimniecības attīstības perspektīvas.
“Esmu gandarīts, ka Latvijā veiktās reformas un integrācija ES ir pozitīvi ietekmējušas ekonomisko attīstību un Latvija ir kļuvusi par vienu no Eiropas visstraujāk augošajām valstīm. IKP 2001.gadā pieauga par 8%, 2002.gadā – par 6,4%, bet 2003.gadā – par 7,5 procentiem. Arī 2004. gads ir iesācies cerīgi. IKP š.g. 1. ceturksnī ir palielinājies par 8,8%. Esmu pārliecināts, ka kopumā 2004. gadā IKP pieaugs par 7,5 procentiem” – tā Latvijas ekonomisko attīstību Ziņojuma uzrunā komentē LR ekonomikas ministrs Juris Lujāns.
Ziņojumā ir dota informācija gan par ekonomisko un sociālo attīstību un tautsaimniecības nozaru struktūru un dinamiku un ārējo ekonomisko vidi, gan arī par valsts ilgtermiņa ekonomisko politiku, Eiropas Savienības fondu izmantošanu, privatizāciju, kā arī rūpniecības, uzņēmējdarbības, konkurences un citām ekonomiskajām politikām.
Kā viens no būtiskākajiem veikumiem pēdējā pusgada laikā jāmin Ekonomikas ministrijas sadarbībā ar citām institūcijām izstrādātais Tautsaimniecības vienotās stratēģijas projekts.
Ekonomiskās izaugsmes potenci vislabāk raksturo investīciju pieaugums. Investīciju pieauguma temps un tā īpatsvars IKP Latvijā ir viens no augstākajiem ES. Investīcijas sekmē vairāki faktori: stabilā makroekonomiskā vide, ārvalstu investīciju ieplūdums, kredīta procentu likmju pazemināšanās un banku sektora nostiprināšanās, kopējo ekonomisko aktivitāšu pieaugums un pozitīvo nākotnes paredzējumu veidošanās u.c. Laikā no 1996.gada līdz 2003.gadam kopējā pamatkapitāla veidošana katru gadu pieauga vidēji par aptuveni 17%.
Rūpniecības ražošanas apjomi pēdējos 5 gados ik gadu auguši vidēji par 5,6%. Pēdējos trīs gados rūpniecībā ir vērojama stabila izaugsme, un ikgadējie vidējie pieauguma tempi sasniedz 9,4%, kas krietni pārsniedz tautsaimniecības vidējos pieauguma tempus. 2003.gadā rūpniecības izaugsmi galvenokārt veicināja eksporta paplašināšanās, ko savukārt pozitīvi iespaidoja Latvijai labvēlīgais eiro kursa palielinājums.
2004.gada četros mēnešos rūpniecības ražošanas apjomi par 10,4% pārsniedza iepriekšējā gada janvāra–aprīļa līmeni. Gandrīz visās nozarēs ir bijusi strauja izaugsme. Vislielākie pieauguma tempi bija ķīmiskajā rūpniecībā (kopā ar plastmasas un gumijas ražošanas nozarēm) – par 30,3%, metālu ražošanā un metālapstrādē par 26%, kokapstrādē par 13,3%.
Eiropā un visā pasaulē tūrisms ir viena no nozīmīgākajām un visstraujāk augošajām nozarēm un tiek uzskatīts par stratēģisku ekonomiskās attīstības un nodarbinātības prioritāti. Latvijas maksājumu bilances dati rāda, ka 2003.gadā tūrisma pakalpojumu eksporta īpatsvars IKP Latvijā ir 2%, nozares tiešais ieguldījums – 1,7% no IKP. Latvijā 2003.gadā ienākošais tūrisms salīdzinājumā ar 2002.gadu ir pieaudzis par 8,7% un ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā pieauguši par 29,6% salīdzinājumā ar 2002.gadu. Šāds stabils ienākošā tūrisma pieaugums – vidēji 10% gadā – pēdējos gados liecina par nozares veiksmīgu attīstību kopumā un spēju turpmāk sasniegt vēl labākus rezultātus.
2003.gadā vērojama vēl viena pozitīva tendence – no Latvijas izbraukušo iedzīvotāju un valstī iebraukušo ārzemnieku attiecības izlīdzināšanās un uzlabošanās par labu pēdējiem.
Ekonomikas ministrijas speciālisti uzsver, ka turpmākā Latvijas ekonomisko interešu realizācija ir saistīta ar visu to priekšrocību izmantošanu, ko sniedz brīva preču, pakalpojumu, kapitāla un darbaspēka kustība, iekļaujoties pasaulē lielākajā vienotajā tirgū, kā arī iespējām, kuras sadarbībai ar trešajām valstīm paver ES kopējā tirdzniecības politika.

EM Sabiedrisko attiecību nodaļa