Nosūtot vēstuli Saeimas priekšsēdētājai un lūdzot otrreiz caurlūkot 2004.gada 21.jūlijā Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi Zvejniecības likumā”

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga otrdien, 27.jūlijā, no Horvātijas nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdrei, lūdzot otrreiz caurlūkot 2004.gada 21.jūlijā Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi Zvejniecības likumā”. Vēstulē prezidente raksta:

“2004.gada 21.jūlijā Saeima pieņēma likumu “Grozījumi Zvejniecības likumā”.
Kā Latvijas Valsts prezidente es atzinīgi vērtēju to, ka minētie grozījumi turpmāk saskaņo Latvijas likumu prasības zvejniecības jomā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, kā arī to, ka tie piešķir Vides valsts inspekcijas pilnvarotajām personām plašas tiesības zivju resursu aizsardzības un uzraudzības nodrošināšanā, tai skaitā tiesības iznīcināt nelikumīgi izmantotos zvejas rīkus un līdzekļus, nemarķētos zvejas tīklus, kā arī pieprasīt, lai tiek atlīdzināti zivju resursiem nodarītie zaudējumi.
Manuprāt, apsveicamas ir arī pašvaldībām dotās tiesības ierosināt aizliegt rūpniecisko zveju publiskajos ūdeņos, lai saglabātu zivju resursus vai attīstītu zivju rekreāciju. Tāpat cīņā ar nelegālo zvejniecību un mūsu valsts zivju resursu noplicināšanu būtiskas ir pašvaldībām piešķirtās tiesības savā administratīvajā teritorijā pārbaudīt lomus un zvejā izmantotos rīkus un pārkāpumu gadījumos sastādīt administratīvos protokolus. Taču, lai šī norma veiksmīgi darbotos, jau tuvākajā laikā būtu nepieciešami arī attiecīgi papildinājumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
Taču, izvērtējot minētā šā gada 21.jūlijā pieņemtā likuma “Grozījumi Zvejniecības likumā” 13.pantu, kurš paredz jaunu Zvejniecības likuma 16.panta redakciju, kā arī Latvijas Zvejnieku federācijas Valsts prezidentei iesniegtos iebildumus, ir jāatzīst, ka rūpnieciskās zvejas papildu ierobežojumu pieņemšanai nav zinātniska un ekonomiska pamatojuma. Iepazīstoties ar jautājumā iesaistīto un atbildīgo institūciju sniegto informāciju, man ir jāsecina, ka nav izvērtēta šo ierobežojumu ietekme uz zivju resursu līdzsvarotu attīstību, lai labvēlīgi tiktu ietekmēta zivju produktivitāte Latvijas ūdenstilpēs.
Vēl svarīgāk man šķiet tas, ka nav izvērtēta norādīto zvejas aizliegumu ieviešana uz to gandrīz tūkstoti pagastu un lauku teritoriju iedzīvotāju nodarbinātību un ienākumu līmeni, kuru būtisks iztikas avots ir rūpnieciskā zveja. Turklāt šo grozījumu rezultātā, samazinoties rūpnieciskās zvejas apjomiem, varētu samazināties arī valsts budžeta ieņēmumi, kurus savukārt vajadzētu izmantot makšķerēšanas un zvejniecības kontroles pastiprināšanai.
Jāatzīst, ka tieši nepietiekamā kontrole pār iekšējo ūdeņu un to zivju resursu izmantošanu, nevis rūpnieciskā zveja ir maluzvejniecības pieauguma galvenais cēlonis.
Ja likumdevējs bija iecerējis ar jauniem rūpnieciskās zvejas ierobežojumiem un aizliegumiem panākt nelegālās zvejniecības samazināšanu un izskaušanu un nodrošināt labāku kontroli pār izmantoto zvejas tīklu garumu, kā to norāda vides ministrs R.Vējoņa kungs, tad minēto ierobežojumu noteikšana nav tas piemērotākais veids, lai šos mērķus sasniegtu. Papildu aizliegumi rūpnieciskajai zvejai nenodrošinās kontroles funkciju pār iekšējo ūdeņu ilgtspējīgu izmantošanu.
Es kā Valsts prezidente vēlētos izmantot šo izdevību un vērst īpašu Saeimas un Ministru kabineta uzmanību uz nepietiekamo kontroles un uzraudzības nodrošināšanu, lai novērstu nelegālo zveju Latvijas ūdeņos. Šajā situācijā acīmredzami pietrūkst resursu un kompetenta personāla, lai cīnītos ar neatļautu zvejas rīku izmantošanu un citām ne mazāk kaitīgām maluzvejniecības izpausmēm.
Līdz ar to es lūdzu Saeimu izvērtēt šā gada 21.jūlijā noteikto rūpnieciskās zvejas ierobežojumu ieguvumu samērojamību ar to iespējami radītajiem zaudējumiem Latvijas tautsaimniecībai un reģionālajai attīstībai.
Nobeigumā vēlētos vērst likumdevēju uzmanību uz to, ka, izskatot likumprojektu “Grozījumi Zvejniecības likumā” un pieņemot to galīgajā lasījumā, netika ņemtas vērā galvenās profesionālās grupas, proti, Latvijas Zvejnieku federācijas, intereses, kuru vistiešāk skars minētie grozījumi. Turklāt saskaņā ar Valsts prezidenta kancelejai sniegto valsts pārvaldes institūciju un pašvaldību pārstāvju informāciju šā gada 21.jūlijā pieņemtie grozījumi Zvejniecības likumā attiecībā uz zvejas ierobežojumiem netika saskaņoti ar atbildīgo nozares iestādi – Valsts zivsaimniecības pārvaldi, kā arī Latvijas Pašvaldību savienību. Lai gan, pamatojot norādīto zvejas ierobežojumu nepieciešamību, atsevišķi Saeimas pārstāvji bija izteikuši viedokli, ka grozījumu mērķis ir “sargāt zivju populāciju”, man ir jāatzīst, ka zivju resursu stāvokli Latvijas iekšējos ūdeņos ietekmē ne tikai zvejnieki, bet arī liels nekontrolētu makšķernieku skaits.
Ievērojot minēto un pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71.pantu, nosūtu 2004.gada 21.jūlijā Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi Zvejniecības likumā” otrreizējai caurlūkošanai.”