Ministru kabineta noteikumi Nr.628

Rīgā 2004.gada 27.jūlijā (prot. Nr.45 38.§)

Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs

Izdoti saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” 24.² panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs.

2. Noteikumi attiecas uz C kategorijas piesārņojošām darbībām, ja tās veic dzīvnieku novietnēs, kurās audzē:

2.1. 10 un vairāk dzīvnieku;

2.2. piecus dzīvniekus un vairāk, ja novietne atrodas īpaši jutīgā teritorijā, uz kuru attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem.

3. Noteikumos lietoti šādi termini:

3.1. kūtsmēsli:

3.1.1. pakaišu kūtsmēsli — cietie ekskrementi vai cieto ekskrementu un pakaišu sajaukums, kur ir vismaz 15% sausnas;

3.1.2. šķidrmēsli — jebkurš cieto ekskrementu un urīna vai ūdens maisījums, kura sausnas saturs ir no 3 līdz 15%;

3.1.3. virca — šķidrums, kas izplūst no pakaišu kūtsmēsliem, kā arī nokrišņu ūdens, kas nonāk kūtsmēslu stirpas atrašanās vietā un sajaucas ar mēsliem;

3.2. skābbarības sula — šķidrums, kas izplūst no skābbarības tās sagatavošanas un uzglabāšanas laikā;

3.3. dzīvnieku novietne — dzīvnieku mītne, arī krātuves pakaišu kūtsmēslu, šķidrmēslu, vircas un skābbarības sulas uzglabāšanai jebkurā veidā.

II. Prasības piesārņojuma ierobežošanai un kontrolei

4. Lai nepieļautu gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu piesārņošanu, kūtsmēslu un skābbarības sulas novadīšanai un uzglabāšanai ir noteiktas šādas prasības:

4.1. savākšanas un novadīšanas sistēmas dzīvnieku mītnē (izņemot dziļās kūtis, kurās audzē līdz 20 dzīvniekiem) izbūvē no ūdensnecaurlaidīga materiāla, kas ir noturīgs pret dzīvnieku mītnē izmantojamās tehnikas ietekmi;

4.2. krātuves pamatni un sienas izbūvē no ūdensnecaurlaidīga materiāla, kas ir izturīgs pret tehnikas ietekmi;

4.3. dzīvnieku mītnē izveido piemērotu sistēmu šķidrmēslu vai vircas savākšanai un novadīšanai uz attiecīgajām krātuvēm;

4.4. uzglabājot pakaišu kūtsmēslus kaudzē, ievēro šādas prasības:

4.4.1. pieļaujama pakaišu kūtsmēslu pagaidu uzglabāšana uz lauka kaudzēs. Kaudzes aizliegts turēt uz lauka vienā un tajā pašā vietā ilgāk par 18 mēnešiem;

4.4.2. veidojot uz lauka pakaišu kūtsmēslu kaudzes pamatni, izmanto materiālu, kas pasargā no kūtsmēslu šķidrās frakcijas noteces. Kūtsmēslu kaudzes virsmu un pamatni noklāj ar aizsargslāni, kas aizkavē noteci vai izgarošanu;

4.4.3. kūtsmēslu kaudzi veido vietās, kur lauka reljefs nesekmē virszemes noteces veidošanos. Kūtsmēslu kaudzi novieto atbilstoši vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu prasībām, bet ne tuvāk par 30 m no upes, strauta, grāvja, meliorācijas sistēmu akām vai akas, kurā tiek ņemts ūdens mājsaimniecībai;

4.4.4. kūtsmēslus neizkliedē laikposmā no 15.decembra līdz 1.martam.

5. Šo noteikumu 4.4.apakšpunktā minētās prasības neattiecas uz piesārņojošām darbībām īpaši jutīgās teritorijās.

6. Pakaišu kūtsmēslu, šķidrmēslu, vircas un skābbarības sulas krātuvju ietilpībai ir noteiktas šādas prasības:

6.1. dzīvnieku novietnēs radīto pakaišu kūtsmēslu krātuvju tilpums nodrošina pakaišu kūtsmēslu uzkrāšanu vismaz sešus mēnešus. Šķidrmēslu krātuvju tilpums nodrošina šķidrmēslu uzkrāšanu vismaz septiņus mēnešus. Ja pakaišu kūtsmēslu vai šķidrmēslu krātuvju tilpums neatbilst minētajām prasībām, dzīvnieku novietnes operators slēdz ar citu fizisko vai juridisko personu līgumu par pakaišu kūtsmēslu vai šķidrmēslu glabāšanu vai izmantošanu ārpus dzīvnieku novietnes;

6.2. vircu no vaļējām un slēgtām pakaišu kūtsmēslu krātuvēm savāc atsevišķā krātuvē, kuras tilpums nodrošina septiņos mēnešos savāktā vircas apjoma uzkrāšanu;

6.3. ir pieļaujama skābbarības sulas uzglabāšana vircas vai šķidrmēslu krātuvē, ja skābbarības sulas apjoms nepārsniedz 5% no šķidrmēslu apjoma. Nav pieļaujama skābbarības sulas noplūde vidē.

7. Skābbarības glabāšanai tranšejā un kaudzēs un izmantošanai ir noteiktas šādas prasības:

7.1. skābbarības tranšejas pamatni izveido no ūdensnecaurlaidīga materiāla un izturīgu pret skābbarības ietekmi un iespējamiem mehāniskiem bojājumiem pildīšanas vai iztukšošanas laikā;

7.2. tranšejas pamatni ierīko ar slīpumu skābbarības izkraušanas virzienā. Tranšejas zemākajā galā ierīko slīpumā šķērskanālu skābbarības sulas novadīšanai uzkrāšanas tilpnē;

7.3. uzglabājot skābbarību kaudzēs uz lauka, zem kaudzes ieklāj plēvi. Ieklāto plēvi savieno ar kaudzei pārklāto plēvi;

7.4. skābbarības kaudzi veido vietās, kur lauka reljefs nesekmē virszemes noteces veidošanos un skābbarības sulas noteci. Skābbarības kaudzi novieto atbilstoši vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu prasībām, bet ne tuvāk par 30 m no upes, strauta, grāvja, meliorācijas sistēmu akām vai akas, kurā tiek ņemts ūdens mājsaimniecībai;

7.5. ja skābbarības kaudzi ierīko katru gadu vienā un tajā pašā vietā, kaudzes pamatni izbetonē. Pamatni laukumam veido ar slīpumu uz skābbarības sulas savākšanas tilpnes pusi. Apkārt kaudzes laukumam izveido skābbarības sulas uztveršanas grāvīti vai 0,2–0,3 m augstu apmali;

7.6. skābbarības sulu neizkliedē laikposmā no 1.decembra līdz 1.martam;

7.7. kūtsmēslus un skābbarības sulu izmanto par organisko mēslojumu saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumiem Nr.531 “Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem”.

8. Šo noteikumu 7.6.apakšpunktā minētā prasība neattiecas uz darbībām īpaši jutīgās teritorijās.

9. Šķidrmēslu glabāšanai ir noteiktas šādas prasības:

9.1. šķidrmēslu krātuves var būt slēgta tipa vai nosegtas ar pastāvīgu dabisku vai mākslīgu peldošu segslāni, kas samazina iztvaikošanu. Peldošais segslānis vai pārsegs nosedz krātuves virsmu nepārtraukti un, ja nepieciešams, tiek papildināts ar jaunu materiālu;

9.2. šķidrmēslus ievada krātuvēs zem krātuvē esošo mēslu līmeņa, lai nepieļautu pretplūsmas iespēju. Uzpildes sistēmu veido tā, lai neizjauktu peldošo segslāni.

III. Operatora veiktais monitorings un kontrole

10. Operators saskaņā ar šo noteikumu 11.punktu datus norāda uzskaites žurnālā (uz papīra vai elektroniski). Uzskaites žurnālu pēc vides valsts inspektora pieprasījuma uzrāda pārbaudei. Operators saglabā attiecīgo informāciju vismaz piecus gadus. Ja uzskaiti veic elektroniski, reizi sešos mēnešos žurnāla datus izdrukā.

11. Uzskaites žurnālā norāda šādus datus:

11.1. datums, kad papildināts peldošā segslāņa klājums (ja tāds ir);

11.2. datums, kad kūtsmēsli vai skābbarības sula izkliedēta uz lauka vai nodota citai fiziskajai vai juridiskajai personai, un izkliedēto vai nodoto kūtsmēslu vai skābbarības sulas daudzums.

12. Ja operators noslēdzis ar citu privātpersonu līgumu par atkritumu savākšanu, notekūdeņu attīrīšanu, pakaišu kūtsmēslu vai šķidrmēslu uzglabāšanu vai izmantošanu ārpus novietnes, pēc vides valsts inspektora pieprasījuma operators uzrāda attiecīgo līgumu.

13. Noteikumu prasību ievērošanu kontrolē vides valsts inspektori.

IV. Noslēguma jautājumi

14. Ja dzīvnieku novietne nodota ekspluatācijā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un neatbilst šo noteikumu prasībām, operators 12 mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās iesniedz reģionālajā vides pārvaldē pasākumu plānu, lai nodrošinātu atbilstību šo noteikumu prasībām (turpmāk — uzlabojumu plāns). Ja dzīvnieku novietnei saskaņā ar uzlabojumu plānu nepieciešama rekonstrukcija, tā jāveic ne ilgāk kā 10 gadu laikā pēc noteikumu spēkā stāšanās.

15. Reģionālā vides pārvalde mēneša laikā pēc uzlabojumu plāna saņemšanas pieņem lēmumu par uzlabojumu plāna akceptēšanu un par to rakstiski informē dzīvnieku novietnes operatoru. Ja uzlabojumu plāns nenodrošina šajos noteikumos noteikto prasību izpildi, reģionālā vides pārvalde pieņem pamatotu lēmumu par atteikumu apstiprināt plānu. Minēto lēmumu mēneša laikā var apstrīdēt Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā.

16. Projektējot jaunas dzīvnieku novietnes, būvprojektā paredz izbūvēt kūtsmēslu krātuvi.

Ministru prezidents I.Emsis

Vides ministrs R.Vējonis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 31.jūliju.