Ministru kabineta noteikumi Nr.629

Rīgā 2004.gada 27.jūlijā (prot. Nr.45, 41.§)

Meliorācijas kadastra noteikumi

Izdoti saskaņā ar Meliorācijas likuma 13.panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka meliorācijas kadastra saturu un izveides kārtību, kā arī valsts nozīmes meliorācijas sistēmas, koplietošanas meliorācijas sistēmas un viena īpašuma meliorācijas sistēmas statusu.

2. Meliorācijas kadastrs ir datu bāze, kas satur sistematizētu informāciju par meliorētās zemes izvietojumu, meliorācijas sistēmu kvantitatīvo un kvalitatīvo stāvokli, kā arī norāda šīs zemes īpašniekus vai tiesiskos valdītājus un nodrošina valsts un pašvaldību funkciju izpildei un citu fizisko un juridisko personu darbībai nepieciešamo informāciju.

3. Lauku atbalsta dienests (turpmāk — dienests) veido meliorācijas kadastru — iegūst, sistematizē, precizē, glabā datus un veic to apmaiņu (turpmāk — datu aprite), kā arī nosaka meliorācijas sistēmas statusu.

4. Dienests piešķir meliorācijas sistēmu ūdensnoteku sateces baseiniem (turpmāk — sateces baseins) ūdens saimniecisko kodu saskaņā ar Vides ministrijas apstiprināto ūdens saimniecisko iecirkņu un ūdenstilpju klasifikatoru.

II. Meliorācijas kadastra saturs un izveide

5. Meliorācijas kadastrs sastāv no:

5.1. teksta daļas, kurā apkopoti dati par meliorācijas sistēmu kvantitatīvo un kvalitatīvo stāvokli, statusu, meliorētās zemes izvietojumu, zemes lietošanas veidu un platību, melioratīvo hidrometriju, kā arī par zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, norādot personas adresi, vārdu, uzvārdu un personas kodu — fiziskai personai, nosaukumu un reģistrācijas numuru — juridiskai personai;

5.2. grafiskās daļas, kurā ietilpst attiecīga mēroga meliorācijas kadastra plāni un digitālās kartes, kurās attēlo ūdensnotekas, sateces baseinu un meliorēto zemju robežas, meliorācijas sistēmu būves un ierīces, hidrometrijas posteņus, meliorācijas kadastra apzīmējumus, kā arī zemes vienību, lauku bloku robežas un zemes vienību kadastra apzīmējumus.

6. Meliorācijas sistēmu kvantitatīvo stāvokli nosaka, aizpildot meliorācijas sistēmu galveno rādītāju kopsavilkumu (1.pielikums).

7. Meliorācijas kadastra plānos lieto apzīmējumus atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam.

8. Meliorācijas kadastra izveidošanai un uzturēšanai izmanto:

8.1. meliorācijas sistēmu būvdarbu izpildes dokumentāciju;

8.2. būvprojektus;

8.3. inventarizācijas un tehnisko noteikumu dokumentāciju par meliorācijas sistēmu pārbūvi;

8.4. melioratīvās hidrometrijas datus;

8.5. nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra datus par zemes vienību robežām un zemes vienību kadastra apzīmējumiem, nekustamā īpašuma kadastra numuru, nosaukumu vai adresi un zemes vienības kopplatības sadalījumu pa zemes lietošanas veidiem.

9. Dienests 8.punktā minēto dokumentāciju un datus kārto trīs līmeņu meliorācijas kadastra lietās:

9.1. attiecīgā reģiona dienesta teritoriālās struktūrvienības meliorācijas kadastra lieta:

9.1.1. melioratīvās hidrometrijas dati;

9.1.2. reģiona administratīvo teritoriju meliorācijas sistēmu galveno rādītāju kopsavilkums;

9.1.3. meliorācijas kadastra grafiskā daļa mērogā 1 : 50000;

9.2. attiecīgās administratīvās teritorijas meliorācijas kadastra lieta:

9.2.1. meliorācijas sistēmu būvdarbu izpildes dokumentācija un būvprojekti;

9.2.2. meliorācijas sistēmu inventarizācijas un tehnisko noteikumu dokumentācija par meliorācijas sistēmu pārbūvi;

9.2.3. administratīvās teritorijas meliorācijas sistēmu galveno rādītāju kopsavilkums;

9.2.4. meliorācijas kadastra grafiskā daļa mērogā 1 : 25000 un 1 : 10000;

9.2.5. meliorācijas sistēmu nosprauduma plāni mērogā 1 : 5000 un 1 : 2000;

9.3. zemes īpašuma meliorācijas kadastra lieta:

9.3.1. meliorācijas sistēmu nodošanas–pieņemšanas akts;

9.3.2. zemes īpašuma meliorācijas pase;

9.3.3. meliorācijas kadastra grafiskā daļa mērogā 1 : 10000 un meliorācijas sistēmu nosprauduma plāns mērogā 1 : 5000 vai 1 : 2000;

9.3.4. zemes vienību meliorācijas sistēmu galveno rādītāju kopsavilkumi.

10. Zemes īpašuma meliorācijas pasi izgatavo dienests, un viens tās eksemplārs atrodas attiecīgajā dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, bet otrs — pie zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja.

11. Informāciju dienests precizē un meliorācijas kadastrā ievieto, pamatojoties uz dokumentiem par meliorācijas sistēmu būvniecību, norakstīšanu, inventarizāciju un nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra datiematbilstoši normatīvajiem aktiem par apmaiņu ar meliorācijas kadastra informāciju.

12. Meliorācijas kadastra informācijas un tajā veikto izmaiņu pareizību dienesta amatpersona apliecina ar parakstu, norādot izdarītā ieraksta datumu (arī elektroniskajā datu bāzē, ja tas iespējams).

13. Dienests izveido un ievieš elektronisko meliorācijas kadastra datu bāzi, izstrādājot teksta un grafiskās daļas struktūru, saturu un datu apmaiņas kārtību, kā arī nodrošina vienotas reģistra programmatūras lietojumu (izstrādi), ievērojot prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos par valsts informācijas sistēmām.

14. Elektronisko meliorācijas kadastra datu bāzi uztur dienests. Dokumentus, uz kuru pamata izveido un uztur meliorācijas kadastru, glabā pastāvīgi papīra un/vai elektroniskā veidā.

III. Meliorācijas sistēmu inventarizācija

15. Meliorācijas sistēmas inventarizē saskaņā ar Meliorācijas likuma 15.pantu, lai nodrošinātu meliorācijas kadastra datu bāzes atjaunošanu un meliorācijas sistēmu valsts pārvaldi konkrētā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošajā zemē.

16. Meliorācijas sistēmu inventarizācijas uzdevums ir precizēt meliorācijas sistēmu kvantitatīvo un kvalitatīvo stāvokli un meliorētās zemes izvietojumu un platību.

17. Dienests inventarizē meliorācijas sistēmas un ir atbildīgs par inventarizācijas datu patiesumu.

IV. Meliorācijas sistēmas statusa noteikšana un meliorācijas sistēmas reģistrēšana

18. Dienests nosaka šādus meliorācijas sistēmu statusus:

18.1. valsts nozīmes meliorācijas sistēma. Statusu nosaka:

18.1.1. ūdensnotekai, kuras sateces baseins ir 10 km2 un lielāks, garums 5 km un lielāks (arī starpvalstu ūdensnotekām);

18.1.2. hidrotehniskām būvēm un ierīcēm (tajā skaitā polderu nosusināšanas sistēmām), kuru avārijas gadījumā pali vai plūdi apdraudētu 100 ha un lielāku platību vai apdzīvotu vietu;

18.2. koplietošanas meliorācijas sistēma. Statusu nosaka:

18.2.1. ūdensnotekai (tajā skaitā liela diametra kolektoram), kas nodrošina divu vai vairāku zemes īpašumu vai tiesiskajā valdījumā esošas zemes ūdens režīma regulēšanu, izņemot norobežojošā un regulējošā tīkla būvēm;

18.2.2. hidrotehniskām būvēm un ierīcēm, kas nav citu fizisko vai juridisko personu valdījumā, bet atrodas uz koplietošanas ūdensnotekas;

18.3. viena īpašuma meliorācijas sistēma. Statusu nosaka:

18.3.1. ūdensnotekai, kas atrodas viena īpašuma vai tiesiskajā valdījumā esošās zemes robežās;

18.3.2. regulējošā un norobežojošā tīkla būvēm (drenu sistēmām, nosusināšanas grāvjiem un kontūrgrāvjiem), kas atrodas viena īpašuma vai tiesiskajā valdījumā esošās zemes robežās neatkarīgi no tā, cik daudzu īpašumu vai tiesiskajā valdījumā esošās zemes platības ūdens režīma regulēšanu tās ietekmē;

18.3.3. hidrotehniskām būvēm un ierīcēm, kas nav citu fizisko vai juridisko personu valdījumā, bet atrodas uz viena īpašuma ūdensnotekas.

19. Dienests pēc informācijas precizēšanas vai izmaiņu izdarīšanas tajā reizi gadā sagatavo datu kopsavilkumu par valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmām un iesniedz to apstiprināšanai zemkopības ministram.

20. Meliorācijas sistēmas, kas ir valsts, pašvaldību un citu fizisko vai juridisko personu īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošajās zemēs, neatkarīgi no to īpašuma piederības un statusa dienests reģistrē meliorācijas kadastrā, piešķirot tām meliorācijas kadastra numuru. Reģistrētā meliorācijas sistēma, kurai piešķirts konkrēts meliorācijas kadastra numurs, veido meliorācijas kadastra vienību.

21. Meliorācijas kadastra numurs sastāv no trīs līmeņu apzīmējumiem:

21.1. pirmais līmenis (sešas decimālās zīmes) apzīmē administratīvo teritoriju saskaņā ar administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikatoru;

21.2. otrais līmenis (trīs decimālās zīmes) apzīmē meliorācijas objekta numuru saskaņā ar piešķirto numuru meliorācijas kadastrā;

21.3. trešais līmenis (trīs decimālās zīmes) apzīmē meliorācijas sistēmas numuru saskaņā ar meliorācijas sistēmas nosprauduma plānu.

V. Noslēguma jautājumi

22. Dienests līdz 2005.gada 1.novembrim:

22.1. piešķir noteikumu 4.punktā minēto ūdens saimniecisko kodu sateces baseiniem;

22.2. noteikumu 18.punktā noteiktajā kārtībā precizē meliorācijas sistēmu statusu un izmaiņas reģistrē meliorācijas kadastrā.

23. Noteikumu 13.punktā minēto elektronisko meliorācijas kadastra datu bāzi dienests izveido un ievieš līdz 2006.gada 31.decembrim.

24. Noteikumu 2.pielikuma apzīmējumus Nr.1, Nr.3 un Nr.5 grafiskajā materiālā piemēro līdz 2006.gada 31.decembrim.

Ministru prezidents I.Emsis

Zemkopības ministrs M.Roze

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 31.jūliju.