• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ir skaidrs, ka pašu audzētās labības pietiks. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.07.2000., Nr. 266/268 https://www.vestnesis.lv/ta/id/9178

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Likumdošana mainās. Darbs mežā tomēr turpinās

Vēl šajā numurā

21.07.2000., Nr. 266/268

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Ir skaidrs, ka pašu audzētās labības pietiks

Trešdien, 19. jūlijā, zemkopības ministrs Atis Slakteris informēja žurnālistus par būtiskākajām norisēm lauksaimniecībā.

Ministrs atzīmēja, ka šogad graudu intervence labības tirgū sāksies agrāk nekā citus gadus — 1. augustā. Agrais pavasaris ļāva domāt, ka graudaugu pļauja varētu sākties jau jūlijā, taču laika apstākļi un lietus mākoņi liecina, ka labākajā gadījumā tīrumos kombaini izbrauks tikai augustā. Turklāt pārliekais mitrums veicinājis labības sagulšanu veldrē.

Ministru kabinetā akceptētie noteikumi par tirgus intervenci labības tirgū paredz, ka no 1. augusta līdz 30. septembrim par kviešu un rudzu graudu tonnu zemnieki saņems 64 latus, no 1. oktobra līdz 31. oktobrim — 67 latus, bet no 1. novembra līdz 30. novembrim — 70 latus. Savukārt par katru nākamo mēnesi līdz 2001. gada 30. aprīlim cena pieaugs par 0,60 latiem.

Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra" ģenerāldirektors Juris Spručs informēja, ka valsts ir gatava iepirkt labas kvalitātes graudus. Šim mērķim plānots izmantot aptuveni 4 miljonus latu. Tādējādi iespējams iegādāties ap 25 procentiem no visu pārtikas graudu apjoma. Līdz šim valsts tādu graudu daudzumu nav iepirkusi. Turklāt finansiāli norēķināties ar zemniekiem varēs bez bažām. Par nodotajiem graudiem zemnieki saņems atlīdzību 50 procentu apmērā desmit dienu laikā, bet atlikušos 50 procentus izmaksās trīs mēnešu laikā.

Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra panākusi vienošanos, ka zemnieki graudus varēs vest uz "Jelgavas dzirnavām", Rīgas ostas elevatoru, SIA "Agro", "Bauskas klēti". Šajās dienās notiks sarunas, lai graudus pieņemtu arī "Dobeles dzirnavniekā" un "Jēkabpils labībā".

"Izvēloties graudu glabāšanas notiktavas, ņēmām vērā iepriekšējo gadu sadarbību — gan graudu glabāšanas, gan graudu pieņemšanas izmaksas," sacīja J.Spručs. Šogad zināmas neērtības iespējamas vidzemniekiem, jo šajā reģionā vairs nav uzņēmumu, kas veiktu šīs procedūras. Bija it kā "Vidzemes labība", taču uzņēmumā notikušas vairākkārtējas īpašnieku maiņas. "Mēs neiespēsim ievietot valsts graudus vietās, par kurām neesam droši," uzsvēra J.Spručs.

Pēc 2000. gada jūnija valsts labības ražošanas un patēriņa pārtikas graudu bilances datiem, 1. jūlijā atlikumā bija 14 651 tonna rudzu, 33 428 tonnas kviešu, 69 tonnas miežu, 1063 tonnas auzu, 246 tonnas griķu. Prognozē, ka 1. augustā atlikumā būs 11 251 tonna rudzu, 20 428 tonnas kviešu, 563 tonnas auzu, 46 tonnas griķu. Paredzams, ka pietrūks 81 tonna miežu.

Zemkopības ministrijā izveidotā darba grupa pašreiz izstrādā hektārsubsīdiju maksāšanas kārtību par 1999. gadā iesētajiem ziemājiem un 2000. gadā sētajiem vasarājiem. Šim nolūkam, veicot valsts budžeta grozījumus, paredzēti 2,4 miljoni latu. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome izteikusi priekšlikumu hektāru subsīdijas maksāt, sākot no 5 hektāriem. Ja šis priekšlikums tiks akceptēts, zemkopji saņems apmēram 7,3 latus par sējuma hektāru. A.Slakteris pauda pārliecību, ka šis nav veiksmīgākais kompensācijas modelis. Pēc ministra domām, hektāru subsīdijas būtu jāmaksā, sākot ar lielākām platībām, jo piecu hektāru platība nenozīmē komerciālu graudu ražošanu. Lielākie graudaugu ražotāji jau izteikuši neapmierinātību par sadarbības padomes ieteikumu.

"Bet es nevaru nerēķināties ar sadarbības padomes veidokli. Šajā jautājumā būs vēl plašas diskusijas," sacīja A.Slakteris.

Otrdien, 18. jūlijā, Ministru kabinetā akceptēta valsts cukura ražošanas un patēriņa bilance 2000. gadam. Šajā sezonā paredzēts saražot ap 64 700 tonnu cukura. 1. janvārī cukura atlikums bija 56 400 tonnu, pārstrādei ievestā cukura atlikums — 4600 tonnu. Cukura atlikums noliktavās šā gada 1. jūlijā bija 39 690 tonnas. Cukura bilance liecina, ka septembrī valstī paredzami uzkrājumi 19 000 tonnu cukura.

A.Slakteris atzina, ka līdz šim veiktie cukura tirgus sakārtošanas pasākumi devuši zināmu efektu, taču tie nav novērsuši problēmas, kas bijušas iepriekšējos gados.

Ministrs sacīja, ka valdība izprot nopietno situāciju cukura tirgū. Tādējādi ir nepieciešams iesniegt Ministru kabinetā cukura intervences noteikumus. Likumdošana paredz, ja iespējamais cukura atlikums pārsniedz 10 procentus no kvotas, tad jāpieņem intervences noteikumi. Tas, pēc ministra domām, jādara nekavējoties. Arī valdība apzinās, ka iejaukšanās cukura tirgū ir neizbēgama. A.Slakteris paredzējis augusta sākumā iesniegt Ministru kabinetā projektu par cukura intervenci. No 19 000 tonnām cukura, kas būs atlikumā uz 1. septembri, ap 13 000 tonnu izņems, veicot intervenci, bet ap 6000 tonnu paliks rezervē. Zemkopības ministrija izstrādājusi divus iespējamos variantus, lai sakārtotu cukura tirgu. Viens no tiem paredz, ka visu cukuru intervencē iepērk Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra. Otrs piedāvājums nosaka, ka tirgus intervences aģentūra kompensē tos zaudējumus, kas rodas no šiem cukura uzkrājumiem, bet cukura realizācijas iespējas meklē pašas cukurfabrikas.

A.Slakteris valdībā iesniegs cukura akcīzes nodokļa koncepciju. Projekts paredz, ka cukura akcīzes nodoklis tiks ieviests 2001. gadā. Tā likme — 0,03 lati par 1 kilogramu. Ar nodokli paredzēts aplikt Latvijā saražoto A kvotas un importēto cukuru, kā arī tos produktus, kuru sastāvā cukura ir vairāk par 45 procentiem. Pārstrādei plānots ap 15 000 tonnu cukura, realizēs par aptuveni 200 latiem tonnā. Ar ieņēmumiem paredzēts kompensēt to cenas starpību, kas nepieciešama saldumu ražotājiem, lai konkurētu gan iekšējā, gan ārējā tirgū.

"Uzskatu, ka daudzas lietas spēj atrisināt tirgus, taču cukura jautājumā ir nepieciešama valdības atbildība," sacīja A.Slakteris. Cukura tirgus pasaulē ir visregulētākais. Latvija šajā ziņā nav izņēmums. Integrējoties Eiropas Savienībā, mums jāizmanto tie attīstības modeļi, kurus tā piedāvā. Ir skaidrs — arī tad, kad Latvija būs ES dalībvalsts, cukuru lietos tāpat kā līdz šim. Vienīgi jautājums — vai tas būs ražots Vācijā, Francijā vai Latvijā. Esmu atbildīgs, lai mēs izmantotu pašmāju ražojumu, un nav nekāda iemesla ieņēmumus atdot citu valstu lauksaimniekiem."

— Kā izskaidrojams fakts, ka daudzviet nopērkams lēts cukurs — par 30 santīmiem kilogramā agrāko — 50 santīmu vietā?

A.Slakteris: — Cukurfabrikas ir samazinājušas cukura cenas. Ja vairumtirdzniecības cena ir 27 santīmi kilogramā, tad iespējams cukuru nopirkt tik lēti — par 30 santīmiem. Taču, ja kādam ir informācija par nelegālu cukura tirdzniecību, lūgums informēt attiecīgās valsts iestādes. Kontrabandas apkarošanas jautājumus esmu pārrunājis ar iekšlietu ministru Mareku Segliņu.

— Vai turpmāk cukura ražošana Latvijā būs rentabla?

A.Slakteris: — Mēs virzāmies uz ES. Tiekoties ar Zviedrijas lauksaimniecības ministri Margarētu Vīnbergu, pārrunājām arī cukura problēmas. Pēc iestāšanās ES Zviedrijas cukurbiešu audzētāju ienākumi palielinājās vairāk nekā par 40 procentiem. Tas nozīmē, ka ES tirgus ir aizsargāts. Latvijai noteikti ir jānosargā cukurbiešu ražošanas kvota, vēlams to pat palielināt. Tādējādi palielinātos mūsu zemnieku ienākumi. Un ne tikai zemnieku, bet arī to, kas saistīti ar cukura nozari. Pašreizējā situācija liecina, ka cukurbiešu ražošanas apjomi nesamazinās. Uzskatu, ka Latvijas lauksaimnieki ir konkurētspējīgi. Cukurbiešu audzētāji salīdzinājumā ar sociālisma laikiem ir ievērojami progresējuši. Arī zemnieku zināšanas par nozari kļuvušas kvalitatīvākas. Manuprāt, straujāk vajadzētu modernizēties pārstrādes uzņēmumiem, lai tie spētu konkurēt ES tirgū.

— Kā vērtējat divu sabiedrību — "Baltic Sugar Company" un "LEX–U" cīņu par Jelgavas cukurfabrikas akcijām?

A.Slakteris: — Būtībā tas ir pozitīvi, ka par Jelgavas cukurfabrikas akcijām cīnās vairākas firmas. Tas nozīmē, ka fabrika ir to vērta ne tikai šodien, bet arī rīt. Tas, ka ir vēlme iegādāties šīs akcijas, liecina — nav vajadzīgs ministra komentārs, vai turpmāk cukura ražošana Latvijā būs rentabla vai ne. Pašlaik notiek smaga finansiāla cīņa par šo uzņēmumu. Slikti ir tas, ka, iespējams, zemnieki zaudēs kontroli pār uzņēmumu. Līdz šim ražotnē noteicošais vārds piederēja zemniekiem, kuru rīcībā atradās vairāk nekā puse akciju.

Izvērtējot Austrumeiropas valstu pieredzi, rodas secinājums, ka visvairāk investīciju piesaista tās nozares, kuras ir regulētas un sakārtotas. Cukura nozare ir viena no tām. Uzņēmumi, kuri vēlas pārņemt grožus, ļoti labi apzinās, ka, iestājoties ES, būs lielāka peļņa.

— Cik nepieciešami Latvijā ir cukurbiešu pārstrādes uzņēmumi?

A.Slakteris: — Pirms iestāšanās ES Somijā bija vairāk nekās pieci cukurbiešu pārstrādes uzņēmumi. Pēc tam to kļuva mazāk. Zemniekiem nav nepieciešamas daudzas fabrikas. Svarīgi, lai tā viena būtu moderna, ar jaunākajām tehnoloģijām aprīkota, konkurētspējīga ES tirgū. Arī Latvijai ir svarīgi, lai viena ražotne būtu mūsdienīga, nevis vairākas — mazas un vājas. Tad, ieejot ES, Latvija paliktu bez savām pārstrādes rūpnīcām.

— Kā zemniekiem turpmāk rīkoties, lemjot par tehnoloģijas modernizāciju?

A.Slakteris: — Jebkurā gadījumā tehnikas modernizācija ir saistāma ar "Sapard" programmas finansējumu. Šopavasar tika atvērta jauna programma lauksaimniecības tehniskajai modernizācijai miljons latu apmērā. To darīja tāpēc, ka aizkavējās "Sapard" līdzekļi. Šī subsīdiju programma darbojās līdz 1. jūlijam. Interesanti, ka šajā periodā pieteicās krietni vairāk zemnieku nekā līdz šim, kas vēlējās saņemt valsts atbalstu. Šim nolūkam izlietoja 1,7 miljonus latu. Plānots, ka 0,7 miljonus latu kompensāciju saņems zemnieki, kuri veikuši tehnoloģisko modernizāciju.

Skaidrs, ka "Sapard" finansējums pirms nākamā gada nebūs pieejams. Būtībā lauksaimniekiem ir izvēle — vai saņemt hektārmaksājumus, vai pēc budžeta grozījumiem rudenī piešķirtos līdzekļus atvēlēt tehnoloģiskās modernizācijas veikšanai.

— Kāda gaidāma raža?

A.Slakteris: — Pašreizējie laika apstākļi jau kļūst bīstami sējumiem. Ziemāju raža, šķiet, būs laba. Protams, ja to veiksmīgi varēs novākt. Vasarāju ražas būs zemākas. Lai gan rekordražas šogad nebūs, graudu tirgus tomēr būs aktīvs. Iespējams, ka rosība graudu tirgū sāksies jau no pļaujas pirmās dienas. Graudu iepircēji noteikti atceras iepriekšējo gadu pieredzi — pavasarī graudu pietrūka un tie maksāja daudz dārgāk.

— Vai ir zināms, kas gaidāms kaimiņvalstu sējumos?

A.Slakteris: — Pasaules tirgus atstāj iepaidu arī uz Latviju, tāpēc ir būtiski, ka Latvijas graudu tirgus tiek aizsargāts ar ievedmuitu. Piemēram, Lietuvā graudu intervence arī sāksies jau ar ražas novākšanas pirmajām dienām. Graudu cena tur svārstās 60–65 latu robežās. Tādējādi nav pamata uztraukumam, ka no Lietuvas Latvijā ieplūdīs graudi. Tāpēc arī izlēmām maksāt hektārsubsīdijas, nevis paaugstināt intervences cenu. Ja intervences cena Latvijā no 1.augusta būtu noteikta Ls 70 par tonnu, tad būtu gaidāms reāls graudu pieplūdums no Lietuvas.

— Ministri parasti sola, ka netiks pieļauts labības imports graudu kulšanas laikā...

A.Slakteris: — Ne tikai kulšanas laikā, bet tik ilgi, kamēr nebūs uzpirkti visi vietējie graudi. Graudus varēs ievest vienīgi tad, ja to trūks. Un situācija tiek kontrolēta.

Zemkopības ministrs informēja, ka noslēgts sadarbības līgums starp Zemkopības ministriju un Lauksaimnieku organizāciju sadabības padomi. Tas paredz, ka ministrija saskaņos viedokļus ar lauksaimniekiem par aktuāliem un stratēģiski svarīgiem jautājumiem. Ministrija informēs sadarbības padomi par izstrādātajiem likumdošanas aktiem pirms to izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē. Līgumā noteikts, ka abas puses apņemas ciešā sadarbībā veidot lauksaimniecības politiku un uzņemas atbildību jautājumos par lauksaimniecības sakārtošanu.

"Sabiedrībai ir japiedalās dažādu lēmumu pieņemšanā un apspriešanā," teica A.Slakteris. "Ne vienmēr ministrijas speciālisti spēj izvērtēt situāciju un faktus, kas zināmi ražotājiem. Līdz ar to pieaug arī sabiedrības informētības līmenis."

A.Slakteris pauda nopietnu satraukumu par Valkas rajonā konstatēto gadījumu — 19 cilvēki saslimuši ar trihinelozi, lietojot uzturā nepārbaudītu cūkgaļu. Tā ir slimība, ar kuru var inficēties gan cilvēki, gan mājdzīvnieki un meža zvēri. Cilvēki parasti inficējas, lietojot uzturā gaļu, kas satur trihīnas. Ministrs uzsvēra, ka iedzīvotājiem pašiem jābūt uzmanīgiem, iegādājoties gaļu. Ja tā ir pirkta legālās tirdzniecības vietās, tad var būt drošs, ka slimība nav iespējama. Minētajā gadījumā cilvēki lietojuši nezināmas izcelsmes produkciju, kas nav pārbaudīta veterinārajā laboratorijā. Pašlaik konkrētās lietas izpēti veic policija.

Dagnija Muciniece — "Latvijas Vēstnesim"

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!