Ārzemju presē

Franču “Le Figaro” publicēta intervija ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru Ati Lejiņu. Viņš skaidro, vai latvieši ir sevī sajutuši robežu sargātāju garu, kāpēc mūs drīz pazīs kā latviešus un ne tikai kā baltiešus, kādas ir latviešu perspektīvas ekonomiskajā tirgū, kāpēc latvieši labāk par eiropiešiem varētu pazīt savu lielo kaimiņu Krieviju, un, protams, par krievvalodīgo integrācijas procesu.

•

Krievu “Rossijskaja gazeta” nākusi klajā ar rakstu “”Waffen SS” no jauna dodas uz Strasbūru”. Autore apgalvo, ka, atbildot uz krievu skolēnu piketu Strasbūrā pie Eiropas Parlamenta ēkas, protesta akciju gatavojas rīkot Latvijas Otrā pasaules kara veterāni, konkretizējot, tie būs latvieši, kas dienējuši “Waffen SS”. Provokatīvs un strīdīgs raksts.

•

Šveices “Neue Zürcher Zeitung” raksta, ka ES uzņemtās Baltijas valstis arī turpmāk varētu izcelties ar strauju ekonomiskās attīstības tempu. Ar iekšzemes kopprodukta pieaugumu (IKP) gandrīz 8% 2004.gada pirmajā kvartālā Igaunija, Latvija un Lietuva apsteidzot pārējās ES dalībvalstis. Visu trīs valstu Ahilleja papēdis esot lielais maksājumu bilances deficīts. Lietuva un Igaunija, kuras 2007.gadā grib ieviest eiro, jau tagad izpildot Māstrihtas kritērijus. Latvijā, kur latu eiro aizstās 2008.gadā, problēmas varot radīt pieaugošā inflācija.

•

Vācu “Tageszeitung” raksta, ka, neraugoties uz finansiālo palīdzību Krievijas cilvēktiesību grupām, politiskām apvienībām un palīdzības organizācijām, tās šodien šķietot vājākas nekā transformācijas procesa sākumā. Tiktāl varot teikt, ka demokrātijas veicināšana esot bijusi nevajadzīga naudas izšķērdēšana. Taču naudas pārskaitījumi neesot lielākā problēma. Daudz svarīgāk esot tas, ka nav piepildījušās ar tiem saistītās cerības. Tomēr demokrātijas veicināšana neesot jāpārtrauc.

•

Britu “The Guardian” vēsta, ka lords Batlers, kura iznīcinošais ziņojums joprojām nav pilnībā novērtēts, ir nodevis stafetes nūjiņu tālāk citiem, kas uzņemtos atbildību. Autors atzīmē, ka skandalozais ziņojums nedrīkst tikt aizmirsts un Tonijam Blēram vēl par daudz ko būs jāatbild pēc atgriešanās no atvaļinājuma. Atbildības problēma ir centrālā šī raksta tēma.

•

Zviedru “Svenska Dagbladet” rakstā “ASV dominance turpināsies” pauž: Eiropas valstīm nāksies samierināties ar domu, ka starptautiskajā politikā tām ilgstošā nākotnē vajadzēs dzīvot ASV ēnā. Par to liecinot attīstības tendences divās sfērās, kam ir izšķirīga nozīme valstu spējā izmantot varu un ietekmi ārpus savām robežām, – ekonomikā un demogrāfijā.

•

Krievu “Gazeta.Ru” vēsta, ka miera uzturēšanas kontingenti spēj apturēt liela mēroga sadursmes, tomēr nevar pārtraukt naidu un de facto kļūst par konflikta konservācijas mehānismu. Šonedēļ, vairākus mēnešus pēc 17., 18. marta vardarbības uzliesmojuma Kosovā, starptautiskā organizācija “Human Rights Watch” ir publiskojusi jaunu ziņojumu par krīzes cēloņiem.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem