Latvijas finašu ministrs, tiekoties ar Vācijas federālo finanšu ministru
Ceturtdien, 29.jūlijā, finanšu ministrs Oskars Spurdziņš tikās ar Vācijas federālo finanšu ministru Hansu Eihelu, lai pārrunātu abu valstu pozīcijas par Eiropas Savienības budžeta veidošanas principiem 2007.–2013.gadā un uzņēmumu ienākuma nodokļa politiku Eiropas Savienībā.
Vācijas finanšu ministrs H.Eihels
uzsvēra, ka Vācija līdz ar citām ES donorvalstīm arī nākamajā
programmēšanas periodā 2007.–2013.gadā vēlas atbalstīt jauno ES
dalībvalstu attīstību ar ES budžeta līdzekļiem, tomēr tās vēlas
pārskatīt šo līdzekļu piešķiršanas kārtību. Ministrs uzsvēra, ka
Vācija vēlas, lai tādas valstis kā Spānija, Īrija un Portugāle,
kas pašas pēc iestājas ES ar savienības fondu atbalstu ir būtiski
veicinājušas savu attīstību, arī vairāk piedalās ES budžeta
veidošanā ar saviem līdzekļiem.
Latvijas finanšu ministrs O.Spurdziņš uzsvēra, ka Latvijai, kas
vairāk līdzekļu no ES budžeta saņem nekā iemaksā, ir būtiska ES
kohēzijas fonda darbības turpināšana un struktūrfondu sistēmas
tālāka pastāvēšana, jo šie instrumenti tieši veicina Latvijas un
visu jauno ES dalībvalstu ekonomikas izaugsmi, lai tiktu
sasniegts vismaz ES vidējais līmenis. H.Eihels vēlreiz uzsvēra,
ka Vācija atbalstīs arī turpmāku ES finansiāla atbalsta būtiskas
daļas piešķiršanu jaunajām ES dalībvalstīm.
Ministri pārrunāja arī Vācijas un Latvijas nostāju jautājumā par
uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes un likmes harmonizāciju Eiropas
Savienībā. Kā zināms, Latvija stingri atbalsta uzskatu, ka mūsu
valsts nodoklis (15%) ir būtisks stimuls investīciju piesaistei,
lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un valsts labklājības
pieaugumu. Turklāt Latvijā ir aizsākta diskusija par to, vai
vidējā termiņā nav efektīvāk atcelt visas pašlaik esošās UIN
atlaides un izņēmumus un vēl nedaudz pazemināt vispārējo UIN
likmi līdz 12,5%.
Savukārt Vācijas finanšu ministrs pauda Vācijas viedokli par to,
ka uzņēmējiem būtu daudz vieglāk strādāt vienotā Eiropas
Savienībā, 25 valstīs, ja tajās būtu vienāda pieeja šim nodoklim
– pirmkārt, būtu harmonizēta nodokļa bāze, otrkārt, būtu ieviesta
vai nu ES minimālā likme, vai likmes amplitūda. Pēc Vācijas
ministra atzinuma, sava nodokļu sistēma būtu jāmaina ne tikai
jaunajām dalībvalstīm, kas turklāt to nesen ir darījušas,
stājoties ES, bet galvenokārt vecajām dalībvalstīm. Piemēram,
Vācijā pastāvot augsta UIN pamatlikme, bet daudzie izņēmumi un
atvieglojumi padarot šo sistēmu nepārskatāmu.
Kaut arī Latvija neatbalsta Vācijas, Francijas un vairāku citu ES
valstu nostāju par UIN harmonizācijas nepieciešamību, Latvijas
nodokļu politikas speciālisti piedalīsies pie Eiropas Komisijas
izveidotajā pastiprinātas sadarbības darba grupā, kas spriedīs
par UIN tālāko likteni ES, lai būtu klāt diskusijās,
nepastarpināti iegūtu pilnīgu informāciju un paustu Latvijas
nostāju. Kā zināms, ES nodokļu sistēmas izmaiņām nepieciešams
visu dalībvalstu konsenss.
Finanšu ministrijas preses centrs