Vācijas ministrs norāda uz nodokļu harmonizācijas vēlamību
Vakar vienas dienas darba vizītē Rīgā bija ieradies Vācijas Federatīvās Republikas federālais finanšu ministrs Hanss Eihels. Viņa darba plānā bija tikšanās ar Latvijas Republikas finanšu ministru Oskaru Spurdziņu, kuras gaitā tika pārrunāti aktuāli Latvijas, Vācijas un ES finanšu politikas jautājumi – nodokļu harmonizācija, ES budžets, valstu attīstības finansiālie aspekti.
Hanss Eihels Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I. |
H. Eihels, kas mūsu valstī
viesojas jau otro reizi, izteica gandarījumu par abu valstu ciešo
sadarbību un norādīja, ka pēc Latvijas pievienošanās eiro zonai
kontakti kļūs vēl ciešāki. Viņš uzsvēra – Latvijas, kuras
iekšzemes kopprodukts uz iedzīvotāju ir vismazākais jauno
dalībvalstu vidū, straujā ekonomiskā attīstība ir iepriecinoša
arī Eiropas kontekstā, jo ES politikas mērķis ir dalībvalstu
labklājības līmeņa atšķirību izlīdzināšana. Kā pozitīvus piemērus
šīs politikas realizācijai Vācijas finanšu ministrs minēja
Spāniju un Grieķiju. H. Eihels arī atzīmēja, ka Vācija ir
Latvijas lielākā tirdzniecības partnervalsts un otrs lielākais
investors. Viņš uzsvēra, ka Vācijā ir zināma tās ietekme uz
Baltijas vēsturi, un tāpēc Vācija ir līdzatbildīga, lai jaunās ES
dalībvalstis atrastu savu ceļu Eiropā. H. Eihels apliecināja, ka
Vācija, slēdzot darījumus un veidojot ekonomiskas attiecības,
piemēram, ar Krieviju, nekad neaizskars Baltijas intereses.
H. Eihels atzina, ka nodokļu harmonizācija ir tēma, kas aizvien
izraisa karstas diskusijas, taču norādīja: Vācijas mērķis nav
konkurences samazināšana, paaugstinot nodokļu likmes, gluži
otrādi – konkurence jāveicina. Taču 25 ES dalībvalstis veido
kopīgu tirgu, kurā nākotnē būs arī kopīga valūta, bet 25 dažādas
nodokļu sistēmas neļaus optimāli izmantot ES ekonomiskos
resursus, sacīja H. Eihels. Viņš arī izteica prieku, ka Latvija,
neraugoties uz tās atšķirīgo viedokli, piedalās diskusijās par
nodokļu harmonizāciju.
Savukārt O. Spurdziņš apgalvoja, ka nekādu spiedienu, kura mērķis
būtu Latvijas finanšu politikas ietekmēšana, Vācijas ministrs nav
izdarījis. Arī Latvijas finanšu ministrs atzina, ka ir lietderīgi
piedalīties sarunās par nodokļu harmonizāciju, jo tā iespējams
paust savu viedokli.
H. Eihels paskaidroja, ka saprot Latvijas intereses, taču viņa
pienākums ir Vācijas iedzīvotājiem spēt izskaidrot valsts
politiku ES līmenī. Vācija ir lielākā ES nodokļu maksātāja, taču
tās iedzīvotājus uztrauc uzņēmumu ražotņu pārcelšana uz valstīm,
kurās ir zemāks uzņēmumu ienākuma nodoklis. Jāņem vērā arī
augstais bezdarba līmenis Vācijā. Taču ES paplašināšanās vēl nav
beigusies, un var pienākt brīdis, kad ražotāji atstās arī
Latviju, lai dotos uz “lētākām” valstīm, norādīja H. Eihels.
Vācijas finanšu ministrs uzsvēra: tāpēc būtu vēlams veicināt
savstarpējo investīciju politiku, nevis vienkārši ražotņu
pārcelšanu.
Juris Bārtulis, “LV”