"Es nevēlos dzīvot Otrā pasaules kara putekļos"

"Izvestija"

— 2000.07.17.

Daudzi Latvijā šim Jāņa Jurkāna viedoklim nepiekrīt.

Šajās dienās Latvija un Austrālija noslēdza līgumu par noziedznieku izdošanu. Tagad eksistē viss nepieciešamais juridiskais pamatojums, lai Latvijas varas iestādēm tiktu izdots bijušais nacists Konrāds Kalējs. Bijušais Arāja zonderkomandas loceklis un Salaspils koncentrācijas nometnes uzraugs ir līdzvainīgs 30 tūkstošu ebreju iznīcināšanā Otrā pasaules kara laikā.

Austrālija ir gatava Kalēju Latvijai izdot vēl pirms tam, kad parakstītais līgums tiks ratificēts abu valstu parlamentos. Sidnejā jau ir likuši noprast, ka viņi "varot iejusties" partnera situācijā. Bet rodas jautājums, vai Latvijai patiešām Kalējs ir vajadzīgs, turklāt vēl tik ātri?

Latvijas parlaments šodien sanāk uz savu ārkārtas sēdi. Taču dienaskārtībā nebūs jautājuma par līguma ratifikāciju. Valsts tieslietu ministre Ingrīda Labucka jau ir paziņojusi, ka valdība nepieprasīs parlamenta ārkārtas sēdi līguma ratifikācijai. "Rudenī parlamentārieši to izdarīs darba kārtībā."

Krievija tradicionāli pārmet Latvijai to, ka tā, labprāt ierosinot arvien jaunas lietas pret sarkanajiem partizāniem un VDK pensionāriem, aizver acis pret nacistiskajiem noziedzniekiem. Latviešiem ir savas atrunas — "padomju okupācijas" gados visus nacistiskos noziedzniekus pamatīgi iztīrījusi PSRS. Bijušie SS leģionāri savā laikā nosūtīti uz padomju nometnēm. Tad kādēļ gan Latvija nesteidzas paātrināt Kalēja lietas izskatīšanu? Vēl nav zināms, kā šis process atsauksies uz situāciju sabiedrībā, kas jau tā ir sadalīta pēc pases krāsas. Pēc Latvijas Saeimas frakcijas "Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā" priekšsēdētāja Jāņa Jurkāna domām, Latvija būs spiesta pieprasīt Kalēja izdošanu: "Mums nav citas izvēles, jo starptautiskā sabiedrība pieprasa šīs lietas izmeklēšanu."

Jurkāns laikrakstam "Izvestija" pastāstīja arī par savu personīgo vērtējumu šajā lietā: "Kalēja process, ja tāds notiks, Latvijā izraisīs plašu antisemītisma vilni. Es saprotu starptautisko kontekstu — visi holokausta vaininieki ir jānotiesā, — taču, kā rāda prāvas pret krievu partizāniem, kurš gan šodien, pēc piecdesmit gadiem, ir spējīgs pierādīt kaut ko konkrētu? Tajās ir vairāk politikas nekā tiesiskuma. Es esmu par to, lai cilvēki, kuri toreiz karoja dažādās barikāžu pusēs, sēstos pie viena galda, par to, lai Latvijā būtu likums par amnestiju."

Viktorija Sokolova