Ko ES lauksaimniecības politikas reforma nozīmē Latvijai

Foto: Ints Kalniņš, A.F.I.

Vajadzīgā reforma

Pirms referenduma par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) tika solīts, ka lauksaimnieki pozitīvi izjutīs dalību šajā starptautiskajā organizācijā. Tā kā teju vai puse ES budžeta tiek tērēta lauksaimniecības politikai, šķiet, ka mūsu zemniekiem zaudētājiem nevajadzētu būt. Tomēr jau vairākus gadus ES un pasaulē ir daudz neapmierināto ar lielajiem izdevumiem lauksaimniecībai. Arī sākotnējie mērķi, kāpēc tika radīta kopējā lauksaimniecības politika (KLP), nu sasniegti.

Reformēta jau iepriekš

Šī nav vienīgā lauksaimniecības politikas reforma ES vēsturē. KLP reformēta jau 80. gados un 90. gadu sākumā. Tomēr situācija īpaši neuzlabojās. Joprojām tika stimulēta ražošana un bija lauksaimniecības pārprodukcija, esošais cenu līmenis pārāk augsts pasaules tirgum. Lauksaimniecības atbalsts sadalīts nevienlīdzīgi – neatbilstoši reģionu nelabvēlības statusam. Arvien aktuālāks kļuva jautājums arī par ES paplašināšanos. Aprēķini liecināja, ka, attiecinot esošo atbalsta līmeni arī uz topošajām dalībvalstīm, radīsies milzīgas budžeta izmaksas un produkcijas uzkrājumi. Turklāt arī Pasaules tirdzniecības organizācija izdarīja spiedienu, lai ES tiktu samazinātas atbalsta cenas un tiktu ierobežotas eksporta subsīdijas.

No ražošanas uz ražotāja atbalstu

Tāpēc tika izstrādāts KLP reformas nākamais posms, kas paredzēja intervences cenu samazināšanu, eksporta subsīdiju samazināšanu un ražošanas atbalsta samazināšanu. Tomēr, lai mazinātu zaudējumus lauksaimniekiem, tika nolemts pārstrukturizēt tiešos maksājumus, lai kompensētu cenu un atbalsta maksājumu samazinājumu. Tāpat KLP reformā tika domāts arī par lauku attīstības veicināšanu. Zemkopības ministrijas KLP departamenta Politikas plānošanas nodaļas vecākā referente Ilona Rodina skaidro, ka KLP reforma paredz “pāreju no ražošanas atbalsta uz ražotāju atbalstu. Proti, lauksaimniekam vairs netiks maksāts par saražoto produkciju”. Zemkopības ministrijas KLP departamenta direktora vietniece Ginta Uzuliņa stāsta: “Maksājums tiks piesaistīts zemes platībai, nevis saražotās produkcijas daudzumam. Pats uzņēmējs varēs domāt, kam naudu tērēt, ko ražot.” Tādējādi lauksaimniekam būs jādomā, kā padarīt saimniekošanu efektīvāku. Pats uzņēmējs varēs elastīgāk piemēroties tirgus pieprasījumam – skatīties, ko vairāk pērk, ko izdevīgāk ražot. “Uzņēmējs vairs nesaņems naudu no ES par to, ka viņš ražo konkrētu produktu. ES vairs nestimulēs ražošanu, bet gan dzīvošanu un strādāšanu laukos,” piebilst I. Rodina.

Nākamgad izmaiņas Latviju neskars

Zemkopības ministrijas speciālistes skaidro, ka reformēto KLP ES valstis var sākt ieviest ar 2005. gadu. “ES dalībvalstis var izvēlēties, kad sākt maksāt tiešos maksājumus saskaņā ar KLP reformas piedāvāto variantu. Vecajās ES dalībvalstīs vienotais maksājums ir jāievieš, vēlākais, ar 2007. gadu,” teic G. Uzuliņa. Jaunajām dalībvalstīm vispār ir iespējams reformu vienotā maksājuma shēmu ieviest pat ar 2009. gadu. I. Rodina skaidro, ka jaunajām valstīm noteikts ieviešanas termiņš līdz 2006. gada beigām, bet ir iespēja ieviešanas termiņu par gadu pagarināt divas reizes. Līdz ar to 2009. gads ir pēdējais, kad arī Latvijā var tikt ieviests vienotais maksājums. “Pagaidām nav zināms, kad Latvija to ieviesīs. Par šo jautājumu vēl jālemj,” piebilst I. Rodina. Ierēdnes norāda, ka pagaidām ir skaidrs tikai viens – nākamgad jaunā kārtība netiks ieviesta. “Šajā nedēļā Ministru kabinets apstiprināja, ka 2005. gadā turpinām tādu pašu shēmu kā šogad. Tātad par nākamo gadu esam droši – nekas nemainīsies. Nākamgad skatīsimies, varbūt 2006. gadā ir izdevīgi pāriet uz jauno sistēmu,” uzsver G. Uzuliņa.

Nebūs svarīgi, cik saņemts pirms tam

G. Uzuliņa uz jautājumu, vai KLP reforma neradīs zaudējumus Latvijas lauksaimniekiem, atbild: “Manuprāt, reforma radikāli neietekmēs sarunās panākto. Sarunās panāktais tiešo maksājumu pieaugums saglabāsies arī reformas rezultātā. Turklāt atšķirībā no vecajām dalībvalstīm jaunajās nav svarīgs tā atbalsta apjoms, kas saņemts laikā no 2000. līdz 2002. gadam.” I. Rodina skaidro, ka Latvijas zemniekiem svarīgi būs norādīt, cik lielu platību viņš apsaimnieko. “Par katru deklarēto hektāru lauksaimnieks iegūs “tiesības”, kas ļaus viņam saņemt atbalstu. Kopējais atbalsts, kas konkrētajā gadā paredzēts Latvijai, tiks izdalīts ar pieteikto “tiesību” vai hektāru skaitu. Tā arī iegūsim likmi, kas tiks maksāta par vienām “tiesībām.” Nebūs svarīgi, cik lauksaimnieks saņēmis iepriek-šējā gadā.” Ierēdnes skaidro, ka “tiesības” tiks piešķirtas tikai tiem lauksaimniekiem, kuri pieteiksies vienotam maksājumam tā pirmajā ieviešanas gadā.

Mūsu zemnieki reformu jutīs mazāk

Jau pirms iestāšanās Eiropas Savienībā lauksaimnieku organizācijas bija neapmierinātas, ka ES atbalstu saņems tie laukos dzīvojošie, kuri nenodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu. Zemnieku saeimas valdes loceklis Valters Bruss šā gada februārī teica, ka ES nauda būtu jāsaņem tikai tiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecību. “Nevar būt tā, ka naudu saņem cilvēki, kuriem nav nekāda sakara ar lauksaimniecību, bet kuriem ir vienkārši zeme.” (Skat. “Latvijas Vēstnesis”, 12.02.2004, Nr. 23 (2971).) I. Rodina atzīst: “Jā, tiešām, KLP reforma ir vērsta uz to, lai mazinātu lauksaimniecisko ražošanu un sekmētu lauku vides saglabāšanu.” Tomēr, papildinot kolēģes teikto, G. Uzuliņa piebilst, ka Latvijas lauksaimniekiem KLP reformu nevajadzētu īpaši just. “Jau 2004. gada tiešo maksājumu shēmā mēs centāmies ietvert tādus maksājumus, kas reformas rezultātā varētu saglabāties. Tāpēc mūsu zemniekiem pāreja varētu būt mazāk radikāla nekā veco dalībvalstu lauksaimniekiem.”

Reģionalizācijas dēļ daži reģioni var zaudēt

Saistībā ar KLP reformu tiek minēts vēl kāds svešvārds – “reģionalizācija”. Tas nozīmē, ka piemaksas par hektāru tiek noteiktas atkarībā no reģiona. Proti, vienā reģionā var būt augstāka likme par vienām “tiesībām”, citā – zemāka. Tomēr Latviju ir iespējams arī nedalīt sīkāk reģionos. “Latvija var būt arī viens reģions. Tā ir mūsu pašu izvēle,” saka I. Rodina. Tomēr Latvija var tikt arī sadalīta, piemēram, piecos reģionos (Rīga, Kurzeme, Zemgale, Vidzeme, Latgale) vai pat deviņos reģionos (Lauku atbalsta dienesta reģioni). “Pagaidām sarunas ar Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomi liecina, ka labāk būtu, ja Latvija tiktu atbalstīta kā viens reģions. Protams, vēl varam diskutēt,” norāda G. Uzuliņa. I. Rodina piebilstot saka: “Aprēķini liecina, ka starpība likmēs, ja Latviju sadala piecos reģionos, nav nemaz tik liela. Tie ir tikai pāris eiro. Tomēr viens ir skaidrs, daži reģioni šādā situācijā iegūtu, daži – zaudētu.”
KLP reforma un ar to saistītie jautājumi ir sarežģīti, un neskaidrību Latvijā vēl daudz. Nav zināms, kurā gadā tiks ieviesta vienotā maksājuma shēma, nav skaidrs, vai Latvija tiks skatīta kā vienots reģions u.c. Protams, zemniekiem viegli nebūs. Tikko būs pieraduši pie vienas sistēmas, tā atkal gaidāmas izmaiņas. Lai KLP reforma Latvijas lauku uzņēmējus nepārsteigtu nesagatavotus, par šo jautājumu “Latvijas Vēstnesis” rakstīs arī turpmāk.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv

Uzziņai

KLP reformas mērķi:

– paaugstināt ES lauksaimniecības konkurētspēju un pārtikas kvalitāti;
– dot iespēju lauksaimniekam izvēlēties, ko audzēt uz savas zemes;
– tiešo ienākumu atbalstu novirzīt no ražošanas uz ražotāju;
– nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem;
– veicināt vairāk uz tirgu orientētu un ilgtspējīgāku lauksaimniecību;
– nodrošināt labāku līdzsvaru starp tiešajiem maksājumiem un lauku attīstību.

Vienotā maksājuma shēmas ieviešanas grafiks “vecajās” ES dalībvalstīs:

– 2005. gadā Austrija, Beļģija, Dānija, Īrija, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, Luksemburga, Portugāle, Vācija, Zviedrija, Itālija;
– 2006. gadā Somija, Francija, Nīderlande, Spānija;
– 2007. gadā Grieķija.

Reģionalizācijas iespējas Latvijā:

– Latvija kā viens reģions;
– Latvija tiek sadalīta piecos reģionos (Rīga, Kurzeme, Zemgale, Vidzeme un Latgale);
– Latvija tiek sadalīta deviņos reģionos (saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta dalījumu).

Tiesības uz maksājumu ir tiesības saņemt tiešos maksājumus par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī atkarībā no lauksaimniecībā izmantojamo hektāru skaita. Tiesības uz maksājumu saņems tikai tie lauksaimnieki, kuri pieteikumu uz vienoto maksājumu iesniegs pirmajā ieviešanas gadā.
Tiesību skaits = Attaisnoto hektāru skaits