"Krievijas ārpolitikas koncepcija"

"Ņezavisimaja gazeta"

— 2000.07.11.

Izraksti no dokumenta.

II. Mūsdienu pasaule un Krievijas Federācijas ārpolitika

… Kā pastāvīgs ANO Drošības padomes loceklis ar ievērojamiem resursiem un potenciālu visās dzīves sfērās, uzturot intensīvas attiecības ar pasaules vadošajām valstīm, Krievija nozīmīgi ietekmē jaunās pasaules struktūras formēšanu.

KF nacionālās varenības galveno sastāvdaļu priekšplānā tiek izvirzītas tās intelektuālās, informācijas un komunikāciju iespējas, sabiedrības labklājības un izglītības līmenis, zinātnisko un ražošanas resursu sasaistīšanas līmenis, finansu kapitāla koncentrācija un ekonomisko sakaru diversifikācija. Tiek veidoti priekšnosacījumi daudz stabilākas un izturīgākas pasaules formēšanai krīzes situācijās.

Tajā pašā laikā starptautiskajā sfērā rodas arvien jauni izaicinājumi un draudi Krievijas nacionālajām interesēm. Spēka metožu lietošana, apejot starptautisko tiesību mehānismu, nespēj novērst dziļās sociāli ekonomiskās, starpetniskās un citas domstarpības, kas ir pamatā konfliktiem un grauj likumdošanas pamatus.

XXI gadsimta pasaules uzbūvei jābalstās uz kolektīvu galveno problēmu risināšanas mehānismu, uz tiesību prioritāti un plašu starptautisko attiecību demokratizēšanu.

Krievijas interesēs ir pilnformāta un līdztiesīga piedalīšanās pasaules finansiāli ekonomiskās sistēmas pamatprincipu izstrādē mūsdienīgos apstākļos.

Mēģinājumi mazināt suverēnas valsts kā starptautisko attiecību pamatelementa lomu rada patvaļīgas iejaukšanās draudus iekšējās lietās. KF ir reāls potenciāls, lai nodrošinātu cienīgu vietu pasaulē. Vadošā loma šajā jomā ir Krievijas valstiskuma tālākai nostiprināšanai, pilsoniskas sabiedrības konsolidācijai un ātrākai pārejai uz ekonomikas izaugsmi.

KF realizē patstāvīgu un konstruktīvu ārpolitiku. Tā balstās uz secību un paredzamību un savstarpēji izdevīgu pragmatismu. Krievija — uzticams partneris starptautiskajās attiecībās. Tās konstruktīvā loma asu starptautisku problēmu risināšanā ir vispārēji atzīta.

Atšķirīga Krievijas ārpolitikas īpašība ir sabalansētība.

III. Krievijas Federācijas prioritātes globālu problēmu risināšanā

Galvenajam XXI gadsimta starptautisko attiecību regulēšanas centram ir jāpaliek Apvienoto Nāciju Organizācijai. KF nozīmīgi pretosies ANO un tās Drošības padomes lomas mazināšanai pasaules jautājumu risināšanā.

Krievija uzskata, ka tikai ANO Drošības padomei ir tiesības sankcionēt spēka lietošanu, lai panāktu mieru; balstoties uz to, ka spēka lietošana, pārkāpjot ANO nolikumu, ir neleģitīma un apdraud visas starptautisko attiecību sistēmas stabilizēšanu.

Krievijai ir jābūt gatavai izmantot visas tās rīcībā esošās ekonomiskās sviras un resursus, lai aizstāvētu savas nacionālās intereses.

Krievijas ārpolitikas galvenais uzdevums Eiropas virzienā ir stabilas un demokrātiskas sabiedriskās drošības un sadarbības sistēmas izveidošana. Krievija ir ieinteresēta EDSO daudzfunkciju rakstura tālākā sabalansētā attīstībā un ieguldīs spēkus šajā virzienā.

Svarīgi ir maksimāli izmantot normatīvo potenciālu, ko tā uzkrājusi pēc 1975. gadā Helsinku Noslēguma akta pieņemšanas, kurš pilnībā ir saglabājis aktualitāti. Krievija ievērojami pretosies EDSO funkciju samazināšanai, sevišķi mēģinājumiem pārprofilēt tās darbību uz postpadomju teritoriju un Balkāniem. Pēc savām vajadzībām Krievija turpinās darboties EP.

Nozīmīgas ir attiecības ar ES. Procesi, kas norisinās ES, arvien vairāk ietekmē Eiropas dinamikas situāciju. Konkrētas problēmas, vispirms Krievijas viedokļa aktīva vērā ņemšana paplašināšanas procesos un ES reformēšanā, tiks risinātas, balstoties uz 1999. gadā pieņemto KF un ES Attiecību attīstīšanas stratēģiju.

Piesātināta un konstruktīva sadarbība starp KF un NATO būs iespējama tikai tad, ja tā tiks veidota, ievērojot abu pušu intereses un bezierunu abpusējās saistības. Krievija saglabā negatīvu nostāju NATO paplašināšanās jautājumā.

Labas perspektīvas ir Krievijas attiecību attīstīšanai ar Lietuvu, Latviju un Igauniju. Krievija ir par to, lai šīs attiecības ievirzītu apzinīgas un abpusēji izdevīgas sadarbības gultnē. Obligāts nosacījums ir, lai šīs valstis ievērotu Krievijas intereses, tai skaitā arī galvenajā jautājumā — krievvalodīgo tiesību ievērošanā.

Nosakot savas ārpolitikas reģionālās prioritātes, KF ņems vērā pasaules pamatcentru formēšanas intensitāti un virzienu, to dalībnieku gatavības līmeni divpusēju attiecību veidošanā ar Krieviju.