"Krievijas militārā vadība ir uztraukusies"

"Neue Zūricher Zeitung"

— 2000.07.14.

Stāvoklis armijā ir kritisks. Tomēr ir ieplānotas armijas reformas.

Pirmo reiz pēc Vladimira Putina stāšanās prezidenta amatā Krievijas militārā vadība asi kritizē armijas stāvokli un finansējumu. Pēc ģenerālštāba vērtējuma, sauszemes karaspēka un flotes kaujas gatavība vairs neatbilst modernas armijas prasībām. "Mēs esam nonākuši līdz kritiskajai robežai, pēc kuras pārkāpšanas var sākties procesi ar neparedzamām sekām," teikts bruņoto spēku stāvokļa analīzē.

Tajā norādīts, ka tāda armija, kāda tā ir pašreiz, nav spējīga garantēt Krievijas drošību. Ģenerālštāba vadītājs Anatolijs Kvašņins Aizsardzības ministrijas Militārajā kolēģijā teica, ka pilnībā apgādāts ir tikai raķešu karaspēks un krievu miera uzturēšanas vienības. Kvašņins pieprasīja, lai armijas finansējums tiktu palielināts līdz 3,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas atbilst 5,7 miljardiem dolāru gadā.

Nākošajos piecos līdz desmit gados tomēr nevar rēķināties ar armijas budžeta paaugstināšanu, tāpēc pārējās militārajās vienībās uzlabošanās nav gaidāma. Pašreiz Krievijas armijā ir 1,2 miljoni vīru. Militārā vadība izmaksu dēļ ir atteikusies no bijušā prezidenta Borisa Jeļcina plāna obligātās karaklausības vietā izveidot profesionālu armiju. Prezidents Putins par savu galveno uzdevumu uzskata bruņoto spēku un militāri industriālā kompleksa, Krievijas bruņojuma industrijas, stāvokļa uzlabošanu.

Par spīti finansu trūkumam militāristi grib turpnāt armijas reformas. Līdz 2003. gadam Krievijas dienvidrietumos, kā arī pie Vidusāzijas republiku robežām ir paredzēts izvietot līdz pat 50.000 karavīru. Čečenijā ilgstoši uzturēsies 40.000 karavīru. Krievijas bruņotajos spēkos jau mēnešiem diskutē par to, kā stāties pretī radikālo islāmistu iebrukumam Krievijā.

Līdz 2006. gadam karavīru skaitu sauszemes karaspēkā ir paredzēts samazināt līdz 380.000 obligātā karadienesta karavīriem, gaisa spēkos — līdz 217.000, bet jūras spēkos līdz 185.000. Armijas reformas ir ieplānots pabeigt līdz 2016. gadam. Ņemot vērā ierobežotās finanses, ir izraisījusies sāncensība starp ģenerālštāba vadītāju Kvašņinu un aizsardzības ministru Igoru Sergejevu. Kamēr Kvašņins raķešu vienības grib pakļaut gaisa spēkiem, Sergejevs armijas iekšienē grib nostiprināt atomkomponenti. Viņš vēlas izveidot kopējas komandstruktūras atomzemūdenēm, raķešu spēkiem un stratēģiskajiem gaisa ieročiem, kopumā 140.000 karavīru.

Tagad augstākajam komandierim Putinam ir jāizšķir ģenerāļu strīds. Acīmredzot lielākajā pēdējo gadu konfliktā militārajā vadībā liela loma ir personiskajām ambīcijām. Runā, ka Kvašņins grib ieņemt pašrreizējā aizsardzības ministra vietu, kurš jau ir pensijas vecumā. Turpretī Sergejevs šim amatam ir izvēlējies pašreizējo stratēģisko bruņoto spēku komandieri Vladimiru Jakovļevu.

Jens Hartmans