"Putins liek saviem sponsoriem vilties"

"Der Standard"

— 2000.07.14.

Svarīgas varas grupas jūtas tā, it kā jaunais prezidents būtu tās aizvainojis.

Pēc veiklās uzstāšanās Putins Rietumos joprojām tiek uzskatīts par cerību nesēju. Taču Krievijā jaunais vīrs Kremlī pēc pirmajām 100 dienām amatā jau ir zaudējis kredītu, lai gan vēlētāju vidū provincē Putins joprojām ir ļoti populārs. Nedrošību tagad izjūt tieši tie ietekmīgie sponsori, kuri palīdzēja Putinam nokļūt pie varas.

Zemestrīcei līdzīgu iespaidu atstāja finansu un masu mediju magnāta Vladimira Gusinska arests un viņa neilgā ievietošana apcietinājumā. Kremļa uzbrukumi bija vērsti pret vienīgā neatkarīgā un pret valdību kritiski noskaņotā televīzijas kanāla īpašnieku. Taču pārējie oligarhi baidās, ka viņi varētu būt nākamie.

Un ne bez pamata. Nedēļu pēc Gusinska apcietināšanas spiedīgos apstākļos nonāca vēl viens oligarhs. Finansu holdinga "Interros" prezidentam Vladimiram Potaņinam Kremlis draud atņemt viņa impērijas pērli koncernu "Noriļsk – nikeļ". Kremlis ir aprēķinājis, ka Potaņins par uzņēmuma kontrolpaketi ir samaksājis 618 miljonus dolāru, bet patiesībā viņam bija vajadzējis samaksāt vismaz divas reizes vairāk.

Līdz šim Putinu visasāk ir kritizējis viņa galvenais sponsors Boriss Berezovskis, kas kopā ar bijušā prezidenta Borisa Jeļcina "ģimeni" izstrādāja Putina "politisko projektu" un viņa karjeras scenāriju. Tagad Berezoskim pēkšņi ir radušās šaubas, vai Putins patiesi ir īstais vīrs, kurš ir vajadzīgs Krievijai. Viņš Putinam pārmet stratēģiskās un demokrātiskās domāšanas trūkumu. Viņš pauž šaubas arī par prezidenta rīcības pareizību. Ir iespējams, ka tā Berezovskis, kas tāpēc, ka vairs nevar tā kā agrāk ienākt Kremlī un no tā iziet, ir vīlies savās cerībās un vienkārši izkrata sirdi.

Taču Berezovska kritikai pievienojas arī vairums Krievijas Federācijas 89 subjektu (republiku un autnomo reģionu) prezidentu un gubernatoru. Daudzos reģionos vietējie kņazi ar to rīcībā esošajiem plašajiem administratīvajiem līdzekļiem prezidenta vēlēšanu procesā rūpējas, lai Putinu ievēlētu jau pirmajā vēlēšanu kārtā. Taču tagad jaunais prezidents provinču vadītājus, kuri Jeļcina laikā ir kļuvuši pārāk vareni, grib atkal pakļaut savām pavēlēm. Viņiem būs jāzaudē savas vietas parlamenta augšpalātā. Bez parlamentārās imunitātes viņus būs viegli saukt tiesas priekšā un atbrīvot no amata. Arī gubernatori, kuri saprot Putina centienus Federācijas haosā atkal ieviest kārtību, uzskata, ka Kremļa autoritārā rīcība pret viņiem ir pārāk skarba.

Savukārt Krievijas militāristiem nebūtu nekas pretī, ja Putins iebāztu cietumā ne tikai Gusinski, bet arī visus pārējos "krāpniekus oligarhus". Viņi priecājas arī par to, ka Krievijas prezidents atkal valsti pārvalda centrālistiski un grib turēt stingri grožos korumpētos reģionālos bosus.

Taču šajās dienās Putins ir sadusmojis arī ģenerāļus. Viņš ieslēgtu televīzijas kameru priekšā kritizēja dažus ministrus. Gan aizsardzības ministram Sergejevam, gan arī iekšlietu ministram Rušailo, kā skolas puikām, kuri nav paveikuši uzdoto, bija jādzird, ka prezidents saka, ka viņi nav darījuši pietiekami daudz, lai novērstu lielos zaudējumus Čečenijā.

Taču ģenerāļi jau pirms vairākām nedēļām paziņoja, ka viņi Čečenijā militāri ir darījuši visu, ko spēj. Politiskais atrisinājums, ko prezidents sola jau sen un kam ir jāizbeidz karš, tomēr vēl nav manāms. Putins bija tas, kurš sāka šo karu un kurš šādā ceļā kļuva par prezidentu. Taču tagad viņš nezina, kā to beigt. Par šo strupceļu vaina tagad tiek uzvelta ģenerāļiem.

Putins pārvalda valsti tāpat kā viņa priekšgājējs Jeļcins, kas bieži nekontrolēja stāvokli. Laikraksts "Novaja gazeta" raksta, ka "Putina izredzes pārvaldīt valsti samazinās". "Reāli prezidenta krēsls (kurš gan ir ievēlēts, bet tā arī nav kļuvis par prezidentu) ir brīvs. Kamēr viņam ticēs vairākums, Putinam būs resursi. Taču tad, kad šis vairākums no viņa novērsīsies, tie beigsies."

Romans Bergers