Valsts sekretāru 2004.gada 29.jūlija sanāksmē

Aizsardzības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā Saeimas paziņojuma “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības piedalīšanos NATO vadītajos daudznacionālajos stabilizācijas spēkos bijušās Dienvidslāvijas teritorijā” projektu.
Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienības kopš 1998.gada ir aktīvi piedalījušās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes pieņemto rezolūciju, kas attiecas uz situāciju Bosnijā un Hercegovinā, izpildē.
ANO Drošības padome, izvērtējot sniegtos ziņojumus, ir lēmusi par daudznacionālo stabilizācijas spēku (SFOR) klātbūtnes nepieciešamību vēl vismaz uz 12 mēnešiem. Šādi ANO Drošības padome ir lēmusi līdz šim gadam, kad 9.jūlijā tika pieņemta rezolūcija Nr.1551, kurā tiek pausts mērķis misiju pabeigt līdz 2004.gada beigām. Līdz ar to šī ir pēdējā rezolūcija attiecībā uz SFOR, un tās darbības laiks ir 6 mēneši.
Saskaņā ar likumu “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” lēmumu par Latvijas NBS līdzdalību miera uzturēšanas un miera nodrošināšanas operācijās pieņem Saeima.
Līdz ar to, lai turpinātu Latvijas NBS vienības līdzdalību SFOR, ir nepieciešams jauns Saeimas paziņojums, kas pagarinātu Latvijas NBS vienības pilnvaras uz ANO Drošības padomes 09.07.2004. rezolūcijā Nr.1551 noteikto laiku.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu ministrijā, saskaņojumi jāsniedz līdz 10.augustam;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 1.jūlija noteikumos Nr.351 “Noteikumi par Zemessardzes dienesta uzdevumu izpildes vai mācību dienu kompensācijas apmēru zemessargiem un izmaksas kārtību””.
Grozījumi ir nepieciešami, jo 2004.gada 1.jūlijā spēkā stājās Ministru kabineta 2004.gada 8.marta noteikumi Nr.131 “Noteikumi par karavīru dienesta atalgojumu”, kuros tika mainīta atalgojuma apmēru noteikšanas sistēma aktīvā dienesta karavīriem. Jaunā atalgojumu noteikšanas sistēma paredz, ka karavīra alga tiek noteikta, pamatojoties uz karavīra dienesta pakāpi, un no izdienas. Zemessargi pilda dienesta uzdevumus no pamatdarba brīvajā laikā, tādēļ viņiem nevar aprēķināt izdienu gados.
Ņemot vērā iepriekš minēto, pašreiz Ministru kabineta 2003.gada 1.jūlija noteikumi Nr.351 “Noteikumi par Zemessardzes dienesta uzdevumu izpildes vai mācību dienu kompensācijas apmēru zemessargiem un izmaksas kārtību” nenosaka, no kādas karavīra mēneša algas aprēķināms kompensācijas apmērs par vienu dienu. Tādējādi, piemērojot noteikumus par karavīru dienesta atalgojumu, kuros ir noteikta karavīra mēneša alga atkarībā no dienesta pakāpes un izdienas, kompensācijas apmērs par vienu dienu zemessargiem ir paredzēts, piemērojot karavīra mēneša bāzes algu.
Grozījums noteikumos paredz noteikt, ka kompensācijas apmērs par vienu dienu ir 5% no noteiktās karavīra mēneša bāzes algas, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē karavīru dienesta atalgojumu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu ministrijā, saskaņojumi jāsniedz līdz 9.augustam.

Ārlietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumos Nr.764 “Pabalstu un kompensāciju izmaksas noteikumi diplomātiskajā un konsulārajā dienestā””.
Grozījumi noteikumos paredz algas un dzīvokļu pabalstu palielināšanu, atsevišķu valstu dārdzības koeficientu palielināšanu, maina algas pabalsta par dzīvesbiedra uzturēšanos ārvalstīs lielumu, nosakot to 35% apmērā no darbinieka pabalsta, ievieš jaunus darbinieku amatus pārstāvniecībās, precizē pabalstu izmaksas kārtību.
Grozījumi kompensēs Latvijas diplomātiem un specializētajiem atašejiem pabalstu pirktspējas samazinājumu, kas radies inflācijas un valūtas kursu svārstības rezultātā.
Projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, Ministru prezidenta biedra birojā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā.

Iekšlietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Latvijas nepilsoņa statusa noteikšanas kārtība”.
Ar 2004.gada 20.maijā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” Ministru kabinetam deleģētas tiesības noteikt nepieciešamos dokumentus un kārtību, kādā personu atzīst par Latvijas nepilsoni.
Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā persona tiek atzīta par Latvijas nepilsoni. Dokumentus, kas saistīti ar nepilsoņa statusa piešķiršanu, pieņem un izskata Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Nepilsoņa statusa noteikšanas procedūru Pārvalde uzsāk pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz valsts vai pašvaldības institūciju, kā arī fizisko vai juridisko personu iesniegumu.
Lai personu atzītu par nepilsoni, tā Pārvaldei iesniedz: iesniegumu par nepilsoņa statusa piešķiršanu; dzīves aprakstu; dzimšanas apliecību vai izrakstu no dzimšanas reģistra; personu apliecinošu dokumentu; dokumentus, kas apliecina personas tiesības uz nepilsoņa statusu; Pārvaldes noteiktas ārvalsts kompetentas institūcijas izsniegtu dokumentu, kas apliecina, ka persona nav un nav bijusi attiecīgas valsts pilsonis, nav šajā valstī saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju un nav pēc 1992.gada 1.jūlija bez termiņa ierobežojuma reģistrēta (pierakstīta) Neatkarīgo Valstu Sadraudzības dalībvalstī vai dokumentāru apliecinājumu tam, ka šādu dokumentu nav iespējams iegūt; kā arī deklarāciju Latvijas nepilsoņa statusa iegūšanai.
Lēmumu atzīt vai atteikt atzīt personu par nepilsoni pieņem Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona triju mēnešu laikā pēc visu noteikumos norādīto dokumentu iesniegšanas. Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarotā amatpersona pamatotu iemeslu dēļ šo termiņu var pagarināt uz vienu mēnesi, par to paziņojot personai.
Projekts nosaka, ka Pārvaldes priekšnieka pilnvarotās amatpersonas lēmumu personai ir tiesības apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Pārvaldes priekšniekam. Personai ir tiesības Pārvaldes priekšnieka lēmumu pārsūdzēt tiesā.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu ministrijā.
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.216 “Kārtība, kādā izmanto, uztur un aktualizē sarakstu par ārzemniekiem, kuriem aizliegta ieceļošana Latvijas Republikā””.
Spēkā esošie noteikumi “Kārtība, kādā izmanto, uztur un aktualizē sarakstu par ārzemniekiem, kuriem aizliegta ieceļošana Latvijas Republikā” neparedz operatīvās informācijas iekļaušanas sarakstā kārtību, kaut gan bieži informācija, kuras iniciators ir Satversmes aizsardzības biroja direktors, Valsts policijas, Drošības policijas vai Valsts robežsardzes priekšnieks, ir svarīga, un ir nepieciešama tūlītēja rīcība valsts drošības, sabiedriskās kārtības un drošības interešu aizsardzībai.
Izstrādātais noteikumu projekts paredz, ka gadījumos, ja valsts drošības vai sabiedriskās kārtības un drošības interesēs nepieciešama tūlītēja rīcība, operatīvās informācijas turētājs sniedz nepieciešamo informāciju tieši iekšlietu ministram. Tādējādi iekšlietu ministrs var nekavējoties pieņemt lēmumu, kura kopiju nosūta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ziņu aktualizēšanai Ieceļošanas aizliegumu reģistrā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu ministrijā.

Izglītības un zinātnes ministrija

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Izglītības iestāžu reģistrācijas kārtība”.
Lai izglītības iestāžu reģistrācija notiktu atbilstoši Izglītības likuma un Augstskolu likuma noteiktajām normām, ir izstrādāts jauns noteikumu projekts.
Saskaņā ar Izglītības likumu 1999. gada 9.novembrī tika izdoti noteikumi Nr.377 “Izglītības iestāžu reģistrācijas kārtība”, kas noteica izglītības iestāžu reģistrācijas kārtību Izglītības iestāžu reģistrā.
Saskaņā ar Augstskolu likumu 2004.gada 3.februārī tika izdoti noteikumi Nr.66 “Augstākās izglītības iestāžu reģistrācijas un reģistrācijas atlikšanas vai atteikšanas kārtība, kā arī kārtība, kādā augstākās izglītības iestādi svītro no Izglītības iestāžu reģistra”, kas noteica augstākās izglītības iestāžu reģistrāciju.
Ar 2004.gada 3.jūnija grozījumiem Augstskolu likumā likuma pārejas noteikumos noteikts, ka ar likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.1 “Grozījumi Augstskolu likumā”. Līdz ar to spēku zaudēja noteikumi Nr.66 “Augstākās izglītības iestāžu reģistrācijas un reģistrācijas atlikšanas vai atteikšanas kārtība, kā arī kārtība, kādā augstākās izglītības iestādi svītro no Izglītības iestāžu reģistra”.
Ar grozījumiem Augstskolu likumā ir iekļauts deleģējums Ministru kabinetam apstiprināt iesnieguma veidlapu paraugus. Iesnieguma veidlapu paraugi ir iestrādāti noteikumu projekta 1.pielikumā un 2.pielikumā, jo Izglītības likums nosaka, ka ikvienas izglītības iestādes dibinātājs iesniedz iesniegumu par izglītības iestādes reģistrāciju Izglītības iestāžu reģistrā.
Noteikumu projekts nosaka ikvienas izglītības iestādes dibinātājam noteiktu iesniedzamo reģistrācijas iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un kārtību par dibinātās iestādes ziņu izmaiņu sniegšanu Izglītības iestāžu reģistram.
Noteikumu projekts nosaka nosacījumus un kārtību, kādā atbildīgā amatpersona pieņem lēmumu par izglītības iestādes reģistrāciju, reģistrācijas atlikšanu, reģistrācijas atteikšanu vai izglītības iestādes izslēgšanu no reģistra. Noteikumu projekts nosaka, ka izglītības iestādes reģistrācijas gadījumā izglītības iestādei tiek izsniegta reģistrācijas apliecība un reģistrā tiek ierakstītas ziņas par izglītības iestādi.
Noteikumu projekts nosaka noteiktā laikā veikt ziņu aktualizāciju Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētajām izglītības iestādēm.
Noteikumu projekts paredz atbilstoši labas pārvaldības principam un tiesiskās paļāvības principam pārejas periodu, kas nosaka, ka Izglītības iestādes dibinātājiem, kuri ir iesnieguši reģistrācijas iesniegumu un dokumentus Izglītības iestāžu reģistrā pirms šo noteikumu spēkā stāšanās brīža, iesniegumu un dokumentus izskata, izglītības iestādi reģistrē un izsniedz reģistrācijas apliecību atbilstoši iesnieguma iesniegšanas dienā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Kultūras ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Bibliotēku likumā”.
Bibliotēku likuma pašreizējā redakcijā ir noteikts, ka valsts un pašvaldību dibinātās (izņemot valsts vai pašvaldības iestāžu dibinātās) bibliotēkas ir patstāvīgas juridiskās personas un ka tām ir savs zīmogs ar pilnu bibliotēkas nosaukumu, kā arī konti kredītiestādēs.
Saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprināto “Koncepciju par izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sociālās aprūpes nozares valsts institūciju (izņemot augstskolas) juridisko statusu” ministriju padotībā esošās valsts bibliotēkas tiek pārveidotas par valsts aģentūrām.
Tā kā valsts bibliotēkas tiek pārveidotas par valsts aģentūrām, tiek izdarīti grozījumi, lai Bibliotēku likumu saskaņotu ar Publisko aģentūru likumu un Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumos Nr.117 “Noteikumi par elektronisko dokumentu izvērtēšanas veidu un nodošanu valsts arhīvam glabāšanā””.
Izdarot grozījumu Elektronisko dokumentu likumā, tika dots uzdevums Ministru kabinetam reglamentēt elektronisko dokumentu saglabāšanas kārtību.
Noteikumi par elektronisko dokumentu izvērtēšanas veidu un nodošanu valsts arhīvam glabāšanā nosaka elektronisko dokumentu izvērtēšanas veidu un termiņu, kādā tie nododami valsts arhīvam glabāšanā, nereglamentējot elektronisko dokumentu saglabāšanas kārtību.
Ņemot vērā izdarīto grozījumu Elektronisko dokumentu likumā, lai izpildītu Ministru kabinetam doto uzdevumu, ir izstrādāts noteikumu projekts, kas paredz papildināt Noteikumus ar nodaļu par elektronisko dokumentu saglabāšanas kārtību institūcijas glabātavā.
Projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, Ministru prezidenta biedra birojā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Valsts kancelejā.

Satiksmes ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Prasības mācību iestādēm un speciālistiem, kā arī transportlīdzekļu vadītāju sagatavošanas programmas”.
Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Ceļu satiksmes likuma deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kvalifikācijas prasības speciālistiem un prasības mācību iestādēm, kas sagatavo transportlīdzekļu vadītājus, kā arī apstiprināt transportlīdzekļu vadītāju sagatavošanas programmas.
Noteikumu projekts izstrādāts atbilstoši deleģējuma apjomam. Noteikumi neattiecas uz traktortehnikas vadītāju, tramvaju un trolejbusu vadītāju apmācību.
Noteikumu projekta mērķis ir uzlabot transportlīdzekļu vadītāju apmācības procesa kvalitāti, tādējādi paaugstinot profesionālo līmeni personām, kas pēc transportlīdzekļu vadītāja kvalifikācijas iegūšanas piedalās ceļu satiksmē. Salīdzinot ar prasībām, kas bija spēkā līdz šo noteikumu izstrādei, ir paaugstinātas prasības arī mācību iestādēm, kas sagatavo transportlīdzekļu vadītājus, piemēram, paaugstinātas prasības mācību iestāžu personāla izglītībai, prasības mācību transportlīdzekļiem, noteikts, ka visām mācību iestādēm ir jābūt ar noteiktu aprīkojumu nodrošinātam braukšanas mācību laukumam utt. Turpmāk mācību iestādes tiks vērtētas arī pēc statistikas datiem par apmācāmo personu pārbaudījumu kārtošanas sekmību un sagatavoto transportlīdzekļu vadītāju praktisko vadīšanu pēc mācību iestādes beigšanas divu gadu periodā. Transportlīdzekļu vadītāju apmācības programmās ir paaugstinātas prasības apmācībai par satiksmes drošības jautājumiem.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības un Vides ministrijā, Valsts kancelejā;

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 21.jūnija noteikumos Nr.551 “Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumi””.
Atbilstoši Ceļu satiksmes likumā un Pārkāpumu uzskaites punktu piemērošanas noteikumos noteiktajai kārtībai transportlīdzekļu vadītājiem, kas sasnieguši noteiktu uzskaites punktu skaitu, piemēro ietekmēšanas līdzekļus. Noteikumu projekta mērķis ir precīzi noteikt kārtību, kādā pārkāpumu uzskaites punktu sistēmā tiek pieņemts eksāmens ceļu satiksmes drošības jautājumos, kā arī precizēt jautājumu par vadītāja apliecības nodošanu, sasniedzot maksimāli pieļaujamo pārkāpumu uzskaites punktu skaitu.
Šāds regulējums ārējā normatīvajā aktā (Ministru kabineta noteikumos) nepieciešams, lai būtu iespējams precīzi piemērot Administratīvā procesa likumā noteiktos principus administratīvā akta izdošanas gadījumā.
Grozījumi pielikumā nepieciešami, jo jau sākotnējā statistika liecina, ka liels skaits personu transportlīdzekļus vada laikā, kad viņām ir stājies spēkā tiesību izmantošanas aizliegums vai vispār nav attiecīgo kategoriju transportlīdzekļu vadīšanas tiesību.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu un Iekšlietu ministrijā.

Tieslietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”.
Likumprojekts paredz izdarīt grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā. Grozījumi paredz pārejas modeli piespiedu darba izpildē, nosakot, ka 2005.gadā notiesātos piespiedu darbos varēs norīkot gan pašvaldība, gan Valsts probācijas dienests. Likuma pārejas noteikumos tiek noteikta teritorija, kurā piespiedu darba izpildes institūcija ir Valsts probācijas dienests. Pārējā teritorijā piespiedu darbu turpina izpildīt pašvaldības. Tiek noteikts, ka finanšu līdzekļus šī soda izpildei 2005.gadā administrē Valsts probācijas dienests, kas ir atbilstoši Finanšu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības sarunās nolemtajam.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 5.augustam.
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā”.
Šobrīd kriminālsoda – piespiedu darbs – izpildi veic pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā notiesātais dzīvo. Pašvaldība arī nosaka darbus, kuri notiesātajam ir jāveic, un norīko notiesāto konkrēta darba veikšanai. Ar 2005.gada 1.janvāri piespiedu darba izpildes organizāciju veiks gan pašvaldības, gan Valsts probācijas dienests, līdz ar to darbus, kuros notiesātajam jāstrādā, noteiks arī Valsts probācijas dienests. Līdztekus šim likumprojektam ir izstrādāti grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā, kuros precīzi noteikta piespiedu darba izpildes kārtība un iestrādāta norma, kas nosaka, ka piespiedu darbos var norīkot pašvaldības vai Valsts probācijas dienests.
Tā kā 2005.gadā notiesātos piespiedu darbos varēs norīkot gan pašvaldība, gan Valsts probācijas dienests, ir nepieciešams veikt izmaiņas Krimināllikumā. Normatīvā akta projekts paredz izdarīt grozījumu Krimināllikuma 40.pantā, izslēdzot norādi, ka darbus, kuros notiesātajam ir jāstrādā, norāda pašvaldība.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 5.augustam;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Uzziņas sagatavošanā iesaistīto institūciju sadarbības kārtība”.
Administratīvā procesa likums paredz, ka, “sagatavojot uzziņu, iestāde var lūgt augstākas iestādes, Tieslietu ministrijas, kā arī citu institūciju palīdzību”. Savukārt Administratīvā procesa likums paredz, ka “pirms uzziņas paziņošanas tās adresātam iestāde uzziņas kopiju laikus nosūta augstākai iestādei. Pēc uzziņas paziņošanas iestāde tās kopiju nosūta Tieslietu ministrijai, kā arī citām institūcijām, kuras šī uzziņa var interesēt vai arī kuras bija iesaistītas tās sagatavošanā”. Lai gan Administratīvā procesa likums paredz, ka valsts pārvaldes iestādēm ir jāsadarbojas uzziņas izstrādē, tomēr nekur nav aprakstīta sadarbības kārtība.
Tieslietu ministrija ir konstatējusi, ka vienotas valsts pārvaldes iestāžu sadarbības kārtības trūkums apgrūtina uzziņas izstrādes procesu. Turklāt ministrija ir konstatējusi arī to, ka vienotas valsts pārvaldes iestāžu sadarbības kārtības trūkums uzziņu izstrādē rada nepamatotas atšķirības Administratīvā procesa likuma piemērošanā. Lai novērstu minētos sarežģījumus, ir izstrādāts noteikumu projekts, kas rada vienotu kārtību sadarbībai starp valsts pārvaldes iestādēm uzziņu izstrādē.
Projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, Ministru prezidenta biedra birojā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā”, kurus paredzēts izdot Satversmes 81.panta kārtībā.
2004.gada 1.janvārī spēkā stājās Elektronisko dokumentu likums, kurā noteikts, ka elektronisko dokumentu apritē starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un juridiskajām personām elektroniskais dokuments uzskatāms par parakstītu, ja tam ir drošs elektroniskais paraksts un laika zīmogs. Savukārt drošs elektroniskais paraksts ir tāds, kurš apliecināts ar kvalificētu sertifikātu un kuru atbilstoši šim likumam var izsniegt tikai uzticams sertifikācijas pakalpojuma sniedzējs.
Ievērojot, ka šobrīd valstī vēl nav neviena uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja, elektroniskie dokumenti, ar kuriem šobrīd apmainās valsts iestādes, netiek apliecināti ar drošu elektronisko parakstu, līdz ar to tiem nav juridiska spēka un tos nav iespējams izmantot juridisku jautājumu risināšanai. Tādējādi likuma mērķis – vienkāršot dokumentu apriti un panākt elektronisko dokumentu juridisko atzīšanu – netiek sasniegts.
Turklāt Elektronisko dokumentu likuma 3.panta otrā daļa paredz, ka elektroniskais dokuments uzskatāms par pašrocīgi parakstītu, ja tam ir drošs elektroniskais paraksts. Tas nozīmē, ka arī privātpersonām, slēdzot savā starpā darījumus vai kā citādi risinot juridiskos jautājumus, jāizmanto tikai droši elektroniskie paraksti. Tas neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 13.decembra direktīvai 1999/93/EC par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu, saskaņā ar kuru elektroniskajam parakstam nevar liegt juridisko atzīšanu tikai tāpēc, ka tas nav apliecināts ar kvalificētu sertifikātu, ko izsniedzis akreditēts (uzticams – Elektronisko dokumentu likuma izpratnē) sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs.
Lai nodrošinātu elektroniskā paraksta izmantošanu atbilstoši Eiropas Savienības noteiktajām prasībām vienotas standartizācijas jomā, ir nepieciešams noteikt tehniskās un organizatoriskās prasības kvalificētiem sertifikātiem, sertifikācijas pakalpojumu sniedzējiem, droša elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļiem un droša elektroniskā paraksta verificēšanai.
Attiecībā uz uzticamo sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju apdrošināšanu, lai saskaņā ar Elektronisko dokumentu likuma prasībām uzticamais sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs varētu apdrošināt savu civiltiesisko atbildību, Ministru kabinets 2004.gada 6.janvārī ir pieņēmis noteikumus Nr.2 “Noteikumi par uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja civiltiesiskās atbildības minimālo apdrošināšanas summu”, jo izsniegt drošus elektroniskos parakstus ir tiesīgs vienīgi uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs, kurš ir apdrošinājis savu darbību. Tā kā noteikumos nebija iespējams iestrādāt konkrētu formulu vai mehānismu apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanai, tad saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu Tieslietu ministrijai ir jāiesniedz likumprojekts, kas grozītu Elektronisko dokumentu likuma 14.panta piekto daļu, precizējot Ministru kabineta dotā pilnvarojuma apjomu.
Pēc 2004.gada 1.maija saistībā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvas Nr. 1999/93/EC “Par Kopienas pamatnostādnēm elektroniskā paraksta jomā” 4.pantu ir aizliegts ierobežot citas Eiropas Savienības dalībvalsts sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja darbību un sertifikācijas pakalpojumu sniegšanu Latvijā, izvirzot Elektronisko dokumentu likuma 26.panta 5.punktā prasību, ka ārvalstī izsniegtam kvalificētam sertifikātam ir šajā likumā noteiktais juridiskais statuss un tiesiskās sekas, ja sertifikāta statusu un ar sertifikātu saistītos elektroniskā paraksta pārbaudes datus var pārbaudīt, atrodoties Latvijā, un to izsniedzis Eiropas Savienības dalībvalstī akreditēts sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs vai to garantē Eiropas Savienības dalībvalstī akreditēts sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs. Saskaņā ar minētās direktīvas 3.1.pantu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja akreditācija ir brīvprātīga, un tādējādi akreditācija nevar būt par nosacījumu, pēc kura tiek noteikts Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta kvalificētā sertifikāta statuss Latvijā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 2.augustam.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments