Ārzemju presē
Krievijas laikraksts “Sobesedņik” rakstā “Latvijas opozīciju sponsorē ES?” uzdod jautājumu: par kādiem līdzekļiem krievu (un arī latviešu) tautības skolēni ne tikai organizēja piketu pie Eiroparlamenta ēkas Strasbūrā, bet arī pabija citās Eiropas pilsētās? Raksts ir pietiekami tendenciozs un kļūdains faktos, runājot par krievu skolu “slēgšanu” un “cīņu par izdzīvošanu”.
•
Vācu “Berliner Zeitung” raksta, ka šīs valsts finanšu ministra Hansa Eihela (SPD) mēģinājums pamudināt jaunās ES dalībvalstis atteikties no nodokļu dempinga pagaidām ir piedzīvojis neveiksmi. Vizīšu laikā Igaunijā, Latvijā un Ungārijā valdības viņam skaidri darījušas zināmu, ka neatbalstīs Vācijas un Francijas priekšlikumu ES noteikt minimālo nodokļu likmi. Raksta nosaukums – “Austrumeiropieši iedod Eihelam kurvīti”.
•
Krievijas “The Moscow Times” publicējis rakstu “Kremlis parāda savu īsto seju”. Autore izsaka bažas par politisko kursu, ko Krievija realizē šobrīd, – vai ir iespējams, ka Krievija sāk izmantot dažās Latīņamerikas valstīs īstenoto praksi? Vienkārši nogalināt cilvēkus ielās vai liekot tiem pazust? Tas ne tik sen noticis Ukrainā, šobrīd notiek Baltkrievijā. Iespējams, tas sācies arī Krievijā – pirms mēneša pazudis Sanktpēterburgas žurnālists Maksims Maksimovs. Autore izklāsta savus argumentus, pamatojot viedokli.
•
Krievijas “Gazeta.Ru” publicējusi pretrunīgi traktējamu rakstu “Vardarbība – kā metode?”. Runa ir par Gruzijas un Osetijas konfliktu. Kā zināms, pēdējā laikā notiek konflikta saasinājums ar bruņotām sadursmēm. Rakstā, nenorādot autoru, pausts viedoklis, ka Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili ir ieinteresēts konflikta eskalācijā un asinsizliešanā, lai, apsūdzot Krievijas kontingentu nespējā rīkoties, iegūtu Rietumu atbalstu un atgūtu iniciatīvu.
•
Amerikāņu “The Washington Post” rakstā “Līdzsvarojot drošību un mieru” pievērsies pilsonisko brīvību problemātikai, kas saasinājusies pēc 11. septembra terora aktiem. Publikācijā minēts, ka ASV konstitūcija aizsargā pret nepamatotu pārmeklēšanu un mantas konfiskāciju, līdz ar to šobrīd lidostās notiekošās pārbaudes principā esot pretrunā pilsoniskajām brīvībām.
•
Britu “Telegraph” piedāvā publikāciju “Bušam jāzaudē, lai Blērs atgūtu vēlētāju labvēlību”. Raksts ir viens no daudzajiem pēdējā laika mēģinājumiem prognozēt ASV gaidāmo prezidenta vēlēšanu rezultātu ietekmi uz Eiropu un Lielbritāniju, arī Toniju Blēru, Džordža Buša ciešāko sabiedroto. Autore izsaka viedokli, ka Lielbritānijas politiskā elite vienprātīgi atzīst gaidāmās vēlēšanas par nozīmīgākajām vairākos gadu desmitos – kā Amerikai, tā pārējai pasaulei.
•
Poļu “Gazeta Wyborcza” rakstā “Rietumu prese par Varšavas sacelšanās 60. gadadienu” citē minēto valstu plašsaziņas līdzekļu kritiku, kas veltīta sabiedroto un kaimiņvalstu attieksmei pret Polijai tik nozīmīgo vēsturisko notikumu.
Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem