Vai bargas sankcijas novērsīs autoavārijas?

Turpinoties diskusijai par satiksmes negadījumu problemātiku, aizvadītajā nedēļā iezīmējušies gan būtiski autoavāriju iemesli, gan vairāki, arī pretrunīgi vērtēti, ieteikumi situācijas uzlabošanai.

Informācijā, kas plašsaziņas līdzekļos veltīta traģisko autoavāriju tēmai, parādījušies dažādu speciālistu un amatpersonu ieteikumi, sākot ar ceļu infrastruktūras uzlabošanu līdz stipri bargāku soda sankciju ieviešanai. Līdztekus atskārstas arī vairākas nepatīkamas patiesības.
Pirmkārt, trešdaļa no reibumā braucošajiem to darījuši vispār bez autovadīšanas tiesībām.
Otrkārt, no gandrīz 3300 vadītājiem, kas par dažādiem pārkāpumiem aizturēti mēneša laikā, kopš spēkā ir jaunā soda punktu uzskaites sistēma, 500 jeb 15 procenti bijuši jaunie braucēji, kuru stāžs nav lielāks par diviem gadiem.
Turklāt lēš, ka bez tiesībām valstī auto vada ap 20 000 cilvēku.
Šie pietiekami šokējošie fakti tūlīt guvuši rezonansi. Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) nākusi klajā ar iniciatīvu izdarīt grozījumus līdzšinējā sodīšanas kārtībā – soda punktus turpmāk piešķirt arī par transportlīdzekļa vadīšanu bez tiesībām, kad tas ir iespējams – ja cilvēks pie stūres sēdies, kad tiesības jau atņemtas vai to izmantošanas lieguma laikā. Par sevišķi rupjiem pārkāpumiem, to skaitā par braukšanu reibumā un bez tiesībām, CSDD vēlas ieviest sankciju – automašīnas konfiskāciju. Kā, atsaucoties uz saviem juristiem, skaidro direkcija, šādus pārkāpumus varētu pielīdzināt noziedzīgam nodarījumam, kura īstenošanas rīks ir transportlīdzeklis.
Savukārt, reaģējot uz biežo pārkāpumu skaitu jauno autovadītāju vidū, CSDD jau sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz stingrākas prasības autoskolām. Arī šis jauninājums līdztekus tādām prasībām kā ētikas principu un braukšanas kultūras iekļaušana mācību programmā paredz krasi bargākas sankcijas – licences zaudēšanu autoskolām, kuru audzēkņi izcelsies ar nesekmību vai bieži izraisīs satiksmes negadījumus. Pie līdzīgiem priekšlikumiem pieskaitāms arī Ministru prezidenta Induļa Emša nedēļas sākumā izteiktais aicinājums: aizliegt vecu un jaudīgu transportlīdzekļu dalību satiksmē. Tiesa, ideju tūdaļ noraidīja autolietu speciālisti. Proti, nekādi dati neliecinot, ka šādi automobiļi, ja vien tie ir izturējuši tehnisko apskati, apdraudētu satiksmes drošību.
Visas minētās ierosmes satiksmes drošības uzlabošanai attiecināmas galvenokārt uz privātpersonu bargāku sodīšanu, bet citu iespēju ideju piedāvājumā bijis krietni mazāk. Norādījumi par ceļu neatbilstību labai satiksmes drošības praksei un negadījumu cēloņu analīzes nepieciešamība, kāda tiek īstenota attīstītajās valstīs, pagaidām atdūrusies pret valsts amatpersonu viedokļa trūkumu vai šauriem skaidrojumiem par naudas līdzekļu nepietiekamību.
Problēmjautājums ir viens: kā mazināt autoavāriju skaitu? Šobrīd piedāvātie risinājumi – ar bardzību, audzināšanu, ceļu infrastruktūras un likumdošanas bāzes pilnveidošanu – rāda, ka risinājumam jābūt kompleksam. Jāatzīst – šāda perspektīva pagaidām nav iezīmējusies.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv