Vērotājs, kas apsteidza laiku
Kārlis Lakše (1892 – 1949) ir viens no izcilākajiem sava laika latviešu fotogrāfiem. Kā atzīst fotogrāfs Andrejs Grants un Latvijas Fotogrāfijas muzeja direktors Vilnis Auziņš, Kārlis Lakše ir Latvijas Kartjē – Bresons.
Kārlis Lakše, “Pavēlniece”. 20.gadsimta 30.gadi. Lauksaimniecības izstādē Koknesē Foto no Latvijas Fotogrāfijas muzeja kolekcijas |
“Kalēja dēlam no Kokneses
vienkārši piemīt tāda skatiena izsmalcinātība, kuru var
salīdzināt ar absolūto dzirdi. Kartjē – Bresona šodien tik
pazīstamo rafinēto mirkļa izjūtu viņš intuitīvi nojauta kādus
divdesmit gadus agrāk,” izstādes anotācijā raksta Vilnis
Auziņš.
Izstādi, kas aplūkojama līdz 9.augustam, veido 18 fotogrāfijas no
Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājumiem. Atlasītajos darbos
vislabāk izpaužas Kārļa Lakšes īpašā attieksme pret notikumu,
pret cilvēku. Tomēr nevis konkrētais cilvēks ir viņa tābrīža
uzmanības vērts. Noteicošais ir mirklīgais uztvērums, bez kura
klātesamības neveidotos raksturīgais tēls. Trīsdesmitajiem gadiem
īpaši pārsteidzoši attēli ir, piemēram, “Aleja” un “Zaļumballe”,
kuros fiksētie momenti paši par sevi nav svarīgi, bet rada
lielisku iespaidu. Šāds domāšanas veids bija pazīstams
impresionistiem, bet fotogrāfijā, kā minēts iepriekš, 30. gados
tas vēl nebija pieņemami.
Galerija “Mākslas dārzs” ar šo izstādi turpina vienu no saviem
darbības virzieniem – popularizēt un nostiprināt fotogrāfijas
vietu mākslas laukā. Izstādes rīkošana ir mecenātisks pasākums,
un, mūsuprāt, tas ir tikai pirmais solis Kārļa Lakšes personības
un daiļrades apzināšanā. Nākotnē ir nepieciešami līdzekļi
kataloga izveidei.
Par Kārļa Lakšes nozīmi fotogrāfijas vēsturē liecina uzaicinājums
izstādīt viņa darbu kolekciju Bratislavas fotofestivālā.
Bratislavas festivāls ir vienīgais no pēcsociālisma valstīs
notiekošajiem pasākumiem, kurš iekļauts pašā respektablākajā
pasaules fotofestivālu sadarbības projektā „Gaismas festivāls”.
Tas apvieno 20 pasaules fotofestivālus. Iepriekšējo festivālu
programmās ir bijušas iekļautas Andreja Granta, Intas Rukas,
Gvido Kajona, Modra Rubeņa, Mārtiņa Zelmeņa, Aivja Šmuldera un
Aļņa Stakles personālizstādes.
“LV” informācija