"Krievija ir atcerējusies savu sētas pagalmu Āziju"

"Die Welt"

— 2000.07.18.

Putins apceļos Ķīnu, Ziemeļkoreju un Japānu.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins tagad ir vismaz ļāvis ieskatīties savā filozofijā. Viņš grib "Austrumu gudrību" apvienot ar "Eiropas pragmatismu", tā nesen kādā intervijā teica Kremļa šefs. Tas labi saderot ar tādas valsts ģeogrāfiju, kas iestiepjas gan Eiropas, gan Āzijas kontinentā. Pēc stāšanās prezidenta amatā pirmdien Putins devās pirmajā braucienā pa Āziju. Nav šaubu, ka viņam būs nepieciešami gan Austrumu, gan Rietumu tikumi, ja viņš grib apmeklēt Ķīnu, Ziemeļkoreju un piedalīties G—8 sanāksmē Japānas salā Okinavā.

Putins ar Ķīnas vadītāju Dzjanu Dzemiņu galvenokārt vēlas apspriest jautājumu, kā efektīvi izjaukt amerikāņu plānus izstāties no 1972. gadā noslēgtā ABM līguma un attīstīt nacionālo pretraķešu aizsardzības programmu (NMD).

Jau vizītes laikā Eiropā Putins izteica priekšlikumu attīstīt Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmu, un ir iespējams, ka viņš arī braucienā uz Āziju diplomātiskajā koferī ir paņēmis līdzi kādu globālu variantu. Tas ir labi, ka Krievija un Ķīna vairs nav "brāļi uz mūžu", bet abas puses iestājas par "stratēģisku sadarbību"

Tagad, piemēram, laikraksts "Vremja" par jauno realitāti raksta šādi: "Krievi un ķīnieši — brāļi aiz aprēķina".

Pirmām kārtām vairāk varētu vēlēties ekonomiskajās attiecībās. Krievijas un Ķīnas ārējās tirdzniecības apjoms, kas 1996. gadā bija 20 miljardi dolāru, pagājušajā gadā saruka līdz 5,72 miljardiem. Vēl neizmantotu potenciālu krievi saskata ieroču tirdzniecībā, atomelektrostaciju un enerģijas devēju piegādē. Ir paredzēts, ka 2010. gadā Ķīna no Krievijas importēs apmēram 40% visa nepieciešamā naftas daudzuma. Maskava jau ir piedāvājusi sūknēt uz Ķīnu Sibīrijas naftu un dabas gāzi. Tomēr "Gazprom" vadītājs Rems Vjahirevs brīdina no šādiem darījumiem. "Ķīnieši vēlas maksāt cenu, kas ir daudz zemāka par pasaules cenām."

Diplomātiski neapgūtā zemē Putins ieradīsies Phenjanā. Viņš būs pirmais Krievijas vadītājs, kurš ierodas vizītē komunistiskajā Ziemeļkorejā. Arī šeit uzmanības centrā atradīsies raķešu jautājums. Galu galā vēl nesen ASV Ziemeļkoreju sauca par "ļaunprātīgu valsti" un darbu pie strīdīgās NMD pamatoja ar Phenjanas centieniem strādāt pie raķetēm un atomprogrammas. Putins ASV norādi vērtē kā "nepamatotu". Ir jāpieliek visas pūles, lai instalētu globālu raķešu un raķešu tehnoloģijas neizplatīšanas sistēmu. Putins teica, ka arī "Ziemeļkorejai ir jāsaņem reālas drošības garantijas". Vēl viena no sarunu tēmām varētu būt ASV militāro vienību klātbūtne Korejā.

Īpaši aizskarta justos ASV, ja Maskava piedalītos konflikta atrisināšanā Korejas pussalā," domā Dmitrijs Treņins no Maskavas Karnegi centra. "Krievija atkal grib realizēt ietekmi teritorijā, ar kuru tā robežojas un kurai tā nav pievērsusies jau gadiem." To, ka Krievija pievēršas ne tikai Ziemeļkorejai vien, apliecina arī kontakti ar vadību Seulā. Vēl šogad ir paredzēta Putina vizīte Dienvidkorejā.

Jens Hartmans