Jelgavas senā mašīnbūves dziesma jaunās skaņās

Tāda pēc sešiem mēnešiem izskatīsies jaunā rūpnīca. Bet pašlaik uzņēmējsabiedrības AKG direktors Dirks Pickers ievieto pamatos vēstījumu nākamajām paaudzēm Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Drūmie un mēmie, reiz bijušās Jelgavas automobiļu rūpnīcas RAF betona sienu mūri lielceļa otrā pusē atgādina šodienai to, kā nevajag un nedrīkst strādāt. Tā ir lepnās Jelgavas skumjā pagātne. 15 gadus bija klusa cerība un vairāki mēģinājumi pagātnes slavu un amata prasmi atjaunot.

Ne bez sūra darba cerība sāk piepildīties. Šaipus ceļam 20 hektāru platībā plešas Jelgavas industriālais parks, kurā saskaņā ar pilsētas teritoriālo plānojumu tuvāko gadu laikā durvis vērs vairākas ražotnes. Viena no tām – rūpnīca, ko būvēs Vācijas kompānija AKG, kas nodarbojas ar automobiļu dzesēšanas sistēmu ražošanu. Jaunceltnes pamatos vakar, 2.augustā, svinīgi tika iemūrēta vēstījuma kapsula nākamajām paaudzēm. Šo Jelgavas ekonomiskajai attīstībai cerīgo notikumu kuplināja Ministru prezidents Indulis Emsis, kompānijas AKG direktors Dirks Pickers, Vācijas vēstnieks Latvijā Ekards Herolds, Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, Vācijas – Baltijas tirdzniecības kameras prezidents Tomass Šuce un rūpnīcas būvnieki – būvfirmas “Velve” un “Moduls Rīga” atbildīgās amatpersonas.

Jelgava atgriežas mašīnbūves rūpnieku saimē

Vācu kompānijas ienākšanu Jelgavā Vācijas – Baltijas tirdzniecības kameras prezidents Tomass Šuce nodēvēja par izcilu, augsti profesionālu un pamācošu piemēru pārējām Latvijas pilsētām darbā ar investoru piesaisti. Tikai ar to, ka tiek apsolīti labvēlīgi apstākļi uzņēmējdarbības videi un investori aicināti sākt līdzekļus ieguldīt klajā laukā, izrādās, Eiropā dzīvojot, nepietiek.
Lai ārvalstu investoru ieinteresētu, jelgavnieki ne tikai solīja, bet arī ieguldīja savu daļu. Proti, par pašvaldības līdzekļiem tika sakārtots pievedceļš un nodrošināta visu nozīmīgo komunikāciju – elektrības, ūdens un kanalizācijas – pieslēgšana. Tas, pēc Jelgavas domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa “Latvijas Vēstnesim” stāstītā, izmaksāja apmēram 250 tūkstošus latu. “Tā bija smaga, bet laba skola, kā strādāt ar investoru. Mācījāmies paši, un investors mācīja mūs. Izrēķinājām, ka šo naudu ir vērts ieguldīt, jo tā pie mums piecu gadu laikā atgriezīsies. Tās būs darba vietas mūsu cilvēkiem. Turklāt pienācīgas vides sagatavošana pieder pie investīciju piesaistes tradīcijām Eiropas Savienībā. Tur tā ir norma, un mēs to nedrīkstam ignorēt.”

Vēstījumu nākamībai paraksta Ministru prezidents Indulis Emsis Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Aizvadītās nedēļas nogalē Jelgavas industriālā parka teritorijā svinīgi tika atklāts simboliskais pamatakmens topošajam Krievijas – Latvijas kopuzņēmumam, ko pārstāv AMO ZIL un Latvijas kompānija a/s “Ferrus”. Jelgavā taps smago automobiļu ražošanas komplekss, kas darbu paredz sākt pēc 18 mēnešiem.

Vāciešu apdomīgais solis

Vācijas vēstnieks Latvijas Republikā Ekards Herolds neslēpa, ka izvēle būvēt rūpnīcu Jelgavā tika rūpīgi pārdomāta. Vērā ņemtas arī vācu investoru tradīcijas mūsu valstī. Latvijā Vācijas investīciju ieguldījuma apjomi ir otrajā vietā. “Piebiedrojoties ES, Latvijā ir labvēlīga politika ārvalstu uzņēmumu veidošanai,” teica vēstnieks.
Lai vācu kompānija AKG, kas jau vairākus gadu desmitus veiksmīgi ar automašīnu dzesēšanas sistēmu ražošanu nodarbojas sešās pasaules valstīs – Vācijā, ASV, Ķīnā, Francijā, Lielbritānijā un Turcijā – no visiem Baltijas valstu pretendentiem izvēlētos Latviju un konkrēti Jelgavu, bija jāpiedalās konkursā. A.Rāviņš nenoliedz, ka pilsētas mašīnbūves rūpniecības tradīcijas, kā arī Rīgas tuvums bija viena no Jelgavas priekšrocībām. Tāpēc, piemēram, izvēle starp Rēzekni un Jelgavu nosliecās par labu senajai Kurzemes hercogistes galvaspilsētai.
Ir iecerēts, ka rūpnīca Jelgavā darbu sāks jau 2005.gada ziemā. Tās būvniecībā un attīstībā nākamo piecu gadu laikā tiks ieguldīti aptuveni astoņi miljoni latu. Rūpnīca atradīsies 46 000 kvadrātmetru plašā teritorijā, un sākotnēji domāts dot darbu 20 jelgavniekiem. AKG direktors D.Pickers piesardzīgi un lēnām strādājošo skaitu domā palielināt līdz 100 darbiniekiem.
Ministru prezidents Indulis Emsis vācu kompānijai vēlēja veiksmi, norādot, ka no AKG veiksmes daļēji atkarīga citu investoru izvēle, kas varētu sekmēt Latvijas atgriešanos pasaules ražojošo valstu sarakstā. Valdības vadītājs solīja arī turpmāk veicināt uzņēmējdarbības vides uzlabošanos.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv