"Berezovska aiziešana no Domes. Amerikāņu komentārs"

"Radio Svoboda"

— 2000.07.17.

Ziņa par to, ka Berezovskis ir gatavs nolikt savas Domes deputāta pilnvaras, iespējams, ir pirmais reālais apstiprinājums jauno Krievijas varas iestāžu nopietnajai vēlmei ķerties pie ekonomiskām reformām.

Tāds ir ievērojamā amerikāņu Krievijas speciālista profesora Māršala Goldmena viedoklis. Viņu intervē mūsu Ņujorkas korespondents Jurijs Žigalkins.

JŽ: Jūs jau sen apgalvojat, ka pēc varas iestāžu attieksmes pret Borisu Berezovski varēs spriest par reālajiem Vladimira Putina nodomiem, tas ir, kamēr Berezovskis būtu neskarams, Kremļa runas par reformu nodomiem jūsu uzskatā bija tīrais blefs. Kā jūs vērtējat pēdējā laika uzbrukumus Berezovskim tuvu stāvošiem uzņēmumiem un viņa paziņojumu par aiziešanu no Domes?

MG: Berezovska vajāšana, ja tā patiešām ir sākusies, no Putina puses ir drosmīgs solis, ja ņem vērā, ka tieši Boriss Berezovskis veicināja viņa fantastisko karjeru Kremlī. Jāatzīmē, ka Putins jau ne sevišķi maigi ir izrīkojies ar kādu citu savas karjeras arhitektu — Borodinu, atbīdīdams viņu no reālās varas struktūrām. Es ceru, ka šīs Kremļa darbības un Berezovska reakcija uz tām nozīmē, ka Krievijas valdība ir sākusi to, ko vajadzēja izdarīt jau sen: jaunu, godīgu attiecību iedibināšanu Krievijas ekonomikā. Privatizācijas rezultātā ir radies tas, ko var dēvēt par "ļaundabīgu ekonomiku", kurā dažiem gigantiem pieder viss un kuri nepieļauj konkurenci. Šo sistēmu bija nepieciešams sagraut, un Putins pelna uzslavu par to, ka viņš, šķiet, ir ķēries pie šī darba.

JŽ: Vai jūs ticat, ka Krievijas varas iestādes ir spējīgas veikt šo darbu tīrām rokām, ievērojot likuma burtu un neieslīgstot autoritārismā, no kā brīdina Berezovskis?

MG: Nē, neticu. Visticamāk, ka kāds oligarhs šīs kampaņas dēļ cietīs vairāk, cits mazāk. Taču Putinam ir jāsaprot, ka no šī procesa virzības ir atkarīga ne tikai ekonomikas, bet arī visas valsts nākotne. Viņš Krievijā var iedibināt demokrātiju, darbojoties likuma ietvaros un neatstājot neskartus dažus oligarhus favorītus, bet viņš var arī dot triecienu valsts nākotnei, ieslīgstot autoritārismā. Taču pagaidām oligarhu darbības izmeklēšana paplašinās. Tā ir laba pazīme, ar vienīgo piebildi, ka mēs nezinām, kas notiks tālāk, tomēr es nebūtu varējis paredzēt tādu notikumu attīstību, teiksim, vēl pirms mēneša.

JŽ: Bet kāds iespaids par notiekošo varētu rasties ārvalstu investoriem? Galu galā viņu acu priekšā Krievijas varas iestādes vajā viņu kolēģus krievu uzņēmējus.

MG: Viens otrs, protams, būs vīlies, uzskatot to par atslīdēšanu atpakaļ padomju laikos, jo nevienam biznesmenim nepatīk termins "deprivatizācija". Citi cerēs, ka tā rezultātā Krievijā uzvarēs likumība, ka Putinam izdosies piespiest korumpētos ierēdņus, liekot viņiem izpildīt likumu prasības. Ir vēl arī trešā kategorija. Tie ir tie, kuri uzskata, ka līdz tam laikam, kamēr Krievija vēl ir bagāta ar dabas resursiem, un līdz brīdim, kamēr vēl var izdevīgi tirgoties ārējos tirgos, viņi mierīgi var ignorēt visu Krievijā notiekošo.