Par kristīgo vērtību nedēļu Jelgavā

ANTONS JUSTS, Romas katoļu Baznīcas Jelgavas diecēzes bīskaps, Rīgas garīgā semināra rektors, profesors, — "Latvijas Vēstnesim"

No 2000.gada 18. līdz 25.janvārim notika Kristīgo vērtību nedēļa. To atklāja visu tradicionālo konfesiju pārstāvji Ģ.Eliasa muzejā Jelgavā ar Jelgavas domes priekšsēdētāja Ulda Ivana uzrunu. Izstādes mērķis bija tradicionālo konfesiju izklāsts ar Baznīcas pielūgsmes, mākslas objektu un garīgu grāmatu izstādi. 25.janvārī notika konference, kurā atklāšanas runu teica bīskaps Antons Justs. Konferencē ar referātiem piedalījās Saeimas deputāts Antons Seiksts par tematu "Cilvēktiesības šodienas skatījumā"; Latvijas baptistu draudžu savienības bīskapa vietnieks Mag.hist. Ainars Baštiks — "Baznīcu loma jaunajā tūkstošgadē — morāli ētisko kristīgo vērtību vairošana un izplatīšana"; Mag.theol. Artis Burovs — "Baznīcas un valsts attiecības vēsturē un mūsdienās"; Mag.art. Dace Babre — "Latvijas sakrālās mākslas pieminekļi un to aizsardzības problēmas". Bīskaps savā atklāšanas runā teica: "Man ir liels personīgs prieks, ka tradicionālās Baznīcas ir atradušas iespēju sanākt kopā, sākot šo lielo 2000. jubilejas gadu." Kristīgo vērtību nedēļa ar izstādi Ģ.Eliasa muzejā ir atklājusi, kādas garīgas bagātības ir mūsu vidū. Mēs varam ar tām iepazīties un tās apskatīt, lai meklētu dzīves jēgu un ceļu uz pilnīgāku dzīvesveidu.

Mēs sanākam kopā uz konferenci dienā, kad kristieši visā pasaulē atzīmē Sv. Pāvila atgriešanos. Viņš bija pārliecināts likuma aizstāvis, vajāja kristiešus, bet, kad Kristus viņu nometa no zirga un viņa acis aptumšojās uz laiku, viņš kļuva ar visu savu sirdi par Jaunā ceļa sludinātāju, proti, ka Kristus ir vienīgais Pasaules Pestītājs šodien, rīt, vakar un vienmēr.

Dēļ mums, katoļiem, 2000.gads ir jubilejas gads, kurā mēs atzīmējam Kristus divtūkstošo dzimšanas dienu. Protams, mēs nesvinam vienkārši dzimšanas dienu ar 2000 svecītēm. Jubileja kristiešiem nozīmē ieiešanu glābšanas notikuma realitātē, "žēlastības gadā". 2000. gada jubilejā mēs atzīmējam mūsu pašu apžēlošanu, grēku piedošanu, atgriešanos Tēva Mājās. 2000.gada jubileja aicina mūs visus atrast garīgās mājas.

Tradicionālās kristīgās konfesijas uzskata par savu uzdevumu palīdzēt cilvēkiem atrast garīgās mājas. Pēdējos 50 gados mūs mēģināja audzināt bez Dieva, bez garīgām mājām, bez Baznīcas. Tagad mēs esam brīvi, neatkarīgi, bet garīgās mājas mums pašiem jāmeklē. Nedzīvosim kā garīgi bezpajumtnieki.

Divdesmitais gadsimtenis ir pasaulei nesis visasiņainākos konfliktus cilvēku vēsturē, kurus izraisīja nacistu un komunistu konfrontācija Eiropā un citās pasaules malās. Šī konfrontācija izdzēsa miljoniem cilvēku dzīvību, sagrāva neskaitāmas pilsētas un valstis. Cilvēka prāts spēj izgudrot fantastiskas lietas, bet nespēj novērst cilvēka naida, dusmu un atriebības kāri, kas noved pie graujošas un nežēlīgas pašiznīcināšanās...

Divdesmitais gadsimtenis Latvijai ir nesis gan laimi, gan neizmērojamu postu. Mūsu tēvi, vectēvi un arī mēs paši esam bijuši liecinieki Latvijas tapšanai, iznīcināšanai un atdzimšanai. Mēs esam pārcietuši neizsakāmas sāpes un ciešanas, karojot svešu karogu kalpībā.

Šī konference ir pirmais tāds pasākums divdesmit pirmajā gadsimtenī Jelgavā, lai izvērtētu tradicionālo kristīgo Baznīcu lomu, iesākot trešo gadu tūkstoti.

Mūsu deputāta kungs Antons Seiksts pieskarsies jautājumam par starptautiskajām cilvēka tiesībām, kuru ievērošana ved pie reliģijas brīvības un cilvēku sirdsapziņas pārliecības cieņas.

Divdesmit pirmajā gadsimtenī mēs negribam celt jaunu morāli un ētiku. Divdesmitais gadsimtenis pierādīja, cik nežēlīgas, naida pilnas ir šīs ētikas. Celsim XXI gadsimteņa morāli un ētiku uz 2000 gados pārbaudītas kristīgās ētikas un morāles pamatiem, kur Dieva un cilvēka mīlestība ir pirmajā vietā.

Iesāksim XXI gadsimteni ar Baznīcas un valsts attiecību noslēgtiem līgumiem. Ticīgie cilvēki Baznīcā nedrīkst būt pakļauti varu kaprīzēm, kā tas bija XX gadsimtenī. Ir jābūt līgumam, kas nosaka valsts un Baznīcas attiecības.

Apzināt un saglabāt nākamām paaudzēm sakrālās mākslas pieminekļus ir liels valsts un tautas uzdevums, un kristīgās Baznīcas grib piedalīties šinī pasākumā.

No XX gadsimteņa uz XXI gadsimteni mēs gribētu pārmantot tautu un valstu pašnoteikšanās principu un demokrātijas vērtību ar brīvā tirgus iespējām.

Divdesmit pirmajam gadsimtenim vajadzēs risināt sasāpējušo jautājumu par cilvēku brīvību un sociālo taisnību. Nav pareizi, ka bagāti kļūst bagātāki un nabagi nabadzīgāki. Tas neved uz tautas solidaritāti.