"Zviedriju kā tūrisma valsti nepieciešams pārdot labāk"

"Aftonbladet"

— 2000.07.12.

Tūrisms ir viena no vislielākajām nozarēm pasaulē ar 4 līdz 5 procentu pieauguma tempu gadā. Tomēr pēdējos gados pakāpeniski ir samazinājusies Zviedrijas kā tūrisma valsts nozīme.

Tūrisms Zviedrijā katru gadu atbilst 2,8% iekšzemes kopprodukta, bet Eiropā vidēji 5,5% IKP. Tas nozīmē, ka tūrismam Zviedrijā, lai tas atbilstu Eiropas vidējam līmenim, vajadzētu būt par vairāk nekā 60% lielākam nekā šobrīd. Apgrozījumā tas atbilstu vēl papildus 70 miljardiem kronu. Tā kā 65% no katras tūristu iztērētās kronas ar nodokļiem un nodevām atgriežas valsts un pašvaldību kasē, pašreizējais niecīgais tūrisms nozīmē neiekasētus nodokļus apmēram 45 miljardu kronu apmērā.

Runājot par tūrismu, bieži vien par zemu tiek novērtēta pierobežas tirdzniecība, kongresu un gadatirgu nozare, lielpilsētu tūrisms, dažādu sarīkojumi un tranzīttūrisms, bet tiek pārvērtēta dabas un kultūras tūrisma nozīme. Daudz efektīvāk nekā šodien mums jāpievērš uzmanība starptautiskajām sanāksmēm, kongresiem un citādiem sarīkojumiem, jo tieši tur slēpjas lielie ienākumi. Turklāt tūrisma eksports — atšķirībā no pārējā eksporta — apgrozījuma nodokli maksā Zviedrijā.

Pats par sevi saprotams, ka ir nepieciešami starptautiskā mērogā konkurētspējīgi kompleksi, kas varētu profesionāli gādāt par dažādiem piedzīvojumiem — vairāk lielu ziemas sporta centru, pasākumu rīkošanas arēnu, gadatirgu un kongresu centru, atvaļinājuma pavadīšanas vietu, iepirkšanās centru un citu apmeklējumiem pievilcīgu vietu, kā, piemēram, tematisko parku, zinātnes centru un kultūras atrakciju. Turklāt nepieciešams nodrošināt nevainojamu visu tūristu transportēšanu. Nepieciešami labāki autoceļi, lidostas ar lētām lidmašīnu biļetēm un prāmju līnijas, kā arī vairāk pašmāju pārvadātāju un ceļojumu organizētāju.

Zviedru tūrisma problēma ir augstais cenu līmenis. Cenas Zviedrijā ir apmēram par 21% augstākas nekā vidēji ES dalībvalstīs. Centrālais Statistikas birojs paskaidro, ka 66% no cenu atšķirības veido nodokļi. Mazāki nodokļi pazeminātu cenas un palielinātu tūrismu. Jaunā tūrisma stratēģijā noteikti ir jāpazemina cenas.

Piecu līdz septiņu gadu laikā Zviedrijas starptautiskajam tūrismam vajadzētu divkāršoties. Svarīgākais jaunajā tūrisma stratēģijā ir

* visa tūrisma sektora iesaistīšana — pazemināti nodokļi rada zemākas cenas;

* informācijas tehnoloģiju izmantošana — Zviedrija šobrīd ir pasaules līdere IT sfērā, un tūrisma nozarei no tā ir jāgūst labums;

* lielāka uzsvara likšana uz starptautiskiem konkurētspējīgiem gadatirgiem un kongresu centriem;

* tranzīttūrisma uzlabošana.

Jaunajā ekonomikā pieaugumam nav svara. Piedzīvojumi bagāžā nesver neko, taču tieši tos tūristi atceras. Zviedrija kā tūrisma zeme varbūt ir mūsu vislabāk saglabātais noslēpums. Mums ir milzīgas iespējas pārdot Zviedriju.

Matss Hults, "Sveriges Hotell- och Restaurangföretagare" izpilddirektors un Karls Juhans Vestholms, "Svensk Handel" izpilddirektors