Bargāk apkaros nelegālo nodarbinātību

Ministru kabinets vakar atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ierosinātos pasākumus finanšu uzraudzības un nodokļu politikā, lai samazinātu nelegālo nodarbinātību.

Nelegālā nodarbinātība ir viena no sarežģītākajām problēmām, kas negatīvi ietekmē iedzīvotāju sociālo nodrošinājumu un valsts nodokļu ieņēmumus. Nelegāli strādājot un saņemot algu aploksnēs, cilvēki ir sociāli neaizsargāti darba zaudēšanas, darbā gūtās traumas, saslimšanas, arodslimības vai pensijas vecuma sasniegšanas gadījumā, jo par viņiem netiek maksāti ne sociālie maksājumi, ne iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tā savā informatīvajā ziņojumā norāda FM.
Kā galvenos faktorus, kas veicina nelegālo nodarbinātību, FM min strukturālo bezdarbu, ekonomiskās noziedzības pieaugumu, nepilnīgu kontroles mehānismu, kontrolējošo institūciju efektīvas sadarbības trūkumu un fiktīvo uzņēmumu reģistrācijas iespējamību.
Galvenās nozares, kurās ir paaugstināts nelegālās nodarbinātības risks, ir mežizstrāde un būvniecība, kā arī mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība un pakalpojumu sniegšana, piemēram, skaistumkopšana, veselības aprūpe, kā arī pasažieru pārvadājumi.
FM uzsver, ka nelegālā nodarbinātība negatīvi ietekmē godīgu konkurenci starp uzņēmumiem, jo darba devējiem, kas nodarbina darbiniekus saskaņā ar tiesību normām un nomaksā visus ar darbaspēku saistītos nodokļus, ir grūtāk pastāvēt darba tirgū, salīdzinot ar uzņēmumiem – nodokļu nemaksātājiem. Šādā situācijā ir problemātiski veikt pasākumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa sloga samazināšanai, skaidro ministrija.
Nodokļu likumos, kā arī citos darba tiesisko attiecību regulējošos normatīvajos aktos jau ir paredzēta atbildība par nelegālo nodarbinātību un ar nodokļiem apliekamā ienākuma samazināšanu. Tomēr, izvērtējot tiesisko bāzi, secināts, ka nav pietiekami bargu sankciju pret tiem, kas šādā veidā mēģina apiet nodokļu maksāšanu. Tādēļ FM valdībai piedāvāja vairākus priekšlikumus nelegālās nodarbinātības samazināšanai.
Proti, lai nodrošinātu darba devēju pienākumu izpildi laikā un atbilstoši normatīvajiem aktiem noformēt darba attiecības ar darbiniekiem, kā arī savlaicīgu ziņu sniegšanu par darba ņēmēja statusa izmaiņām, likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredzēts iestrādāt jaunu normu, kas noteiktu atbildību, ja darba devējs nav reģistrējis darba ņēmēju Valsts ieņēmumu dienestā likumā paredzētajā termiņā.
Tāpat tika atbalstīts ministrijas ierosinājums darba devējam uzlikt soda naudu 5 latu apmērā par katru personu, kura ieguvusi, mainījusi vai zaudējusi darba ņēmēja statusu.
Savukārt, lai nepārprotami norādītu, ka nodarbināšana, nenoslēdzot rakstisku darba līgumu atbilstoši Darba likumam, ir pārkāpums, kurš tiek uzskatīts par īpaši apkarojamu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ierosināts iestrādāt normu, kas noteiks pastiprinātu atbildību par personu nelikumīgu nodarbināšanu, paredzot gadījumos, kad darba devēji ir vairākkārt pārkāpuši darba tiesiskās attiecības, kā arī darba aizsardzību regulējošos normatīvos aktus, tādu administratīvā soda veidu kā tiesību atņemšana uz zināma veida vai visa veidu uzņēmējdarbību.
Finanšu ministrijai sadarbībā ar Labklājības ministriju līdz septembra vidum jāsagatavo un jāiesniedz Ministru kabinetā likumprojekti par grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

“LV” informācija

Lappusi sagatavojusi
Ilze Apine, “LV”
ilze.apine@vestnesis.lv