Teātris kā ilūzija par ilūziju

“Teātris ir domubiedru kolektīvs, vēl precīzāk – domubiedru sekretārijs. Teātris slēpj sevī vislielāko paradoksu, kāds vien var būt. Proti, radošais process pēc savas būtības ir individuāls, bet teātris ir kolektīva māksla. Šī jau pašos pamatos esošā konfliktsituācija plosa cilvēku, kurš bieži vien par atrašanos uz skatuves maksā ar izpostītu personisko dzīvi. Cena var būt uz farsa robežas,” uz teātra mākslu bez izpušķojumiem raugās režisors Valentīns Maculēvičs. Viņš iestudējis Nikolaja Kaļļadas lugu “Vista” jeb “Aktiera mūžs ir kā...”. Pirmizrāde bija 29. un 30. jūlijā klubā “Austrumu robeža”.
Režisors satiekas ar režisoru – tā varētu sacīt par šo iestudējumu, jo lugas autors divdesmit gadu darbojies režijā. Un, kā šķiet, gan vienam, gan otram ārkārtīgi nepatīk mīti, kas radīti par un ap teātri. Valentīns Maculēvičs saka – tās visas ir absolūtas blēņas, ko redzam un dzirdam, piemēram, aktieru jubilejas vakaros. Patiesība ir skarba un skaudra. Pēc režisora domām, jo talantīgāks aktieris, jo nenošķiramāka viņam kļūst loma – viņš dzīvo skatuves burvībā, kurā viss notiek atklātāk nekā reālajā dzīvē. Un plaisa starp šīm atšķirībām kļūst aizvien lielāka – nesamierināmāka. Tādējādi lieki jautāt, kāpēc notika tā, kā notika, piemēram, ar Valdemāru Zandbergu, Antru Liedskalniņu, Uldi Pūcīti un vēl citiem.

Valentīns Maculēvičs par izrādi saka: “Varbūt tā ir groteska, varbūt ciniska.” Pats lugas autors uz teātri skatījies no komēdijas viedokļa, kā to ir darījis Antons Čehovs “Kaijā”. Arī nosaukums “Vista” tāpēc nav nejaušs. “Vistā” daudz citēta “Kaija”.
Kas izspēlē aktiera mūžu? “Tie ir cilvēki, kas nebaidās no šīs lugas un zina, par ko viņi spēlē,” atbild režisors. “Viņi zina, kā skatuve “izrīkojas” ar aktieri. Lai atceramies kaut vai likvidēto Rīgas Operetes teātri, pēc tam Jaunatnes teātri. Pēkšņi mums visiem piemirsies, cik daudz “izmestu” cilvēku, sadragātu likteņu!? Tāpēc ļoti svarīgi bija, kāds aktieru sastāvs spēlēs šajā izrādē.” Lomas atveido: Enriko Avots (izbijušais Jaunatnes teātris), Zane Jančevska (Latvijas Nacionālais teātris), Inga Aizbalte (kā pati izteicās – spēlējusi dažnedažādos teātros), Bruno Libauers (izbijušais Rīgas Operetes teātris) un divas debitantes – Evita Ruža-Dembovska vai Arnita Jaunzeme.
Kas gan mudinājis režisoru Valentīnu Maculēviču vasarā nodoties teātrim? Viņš atbild: “Brīvs laiks starp iestudējumiem un iespējas rašanās.” Kas attiecas uz to, kur spēlēt izrādi, režisors domā – ļoti labi, ka šāda veida dramaturģija notiek visai neordinārā vietā. Sākotnēji gan viņš esot teicis – nē, mīlīši, te [klubā “Austrumu robeža”] neies cauri tā lieta! Bet secinājis, ka ar šo izrādi notiek dīvainas lietas – tā notiek tur, kur tai vajag notikt. Un tagad režisors pat iedomāties nevar, ka “Vistas” skatītāji nesēdētu pie galdiņiem un neēstu, teiksim, kotletes un kāpostus. Viņaprāt, tas viss savstarpēji lieliski harmonizē. Galu galā izrādē ir personāžs, kas uz skatuves neparādās – tas pats skatītājs, kurš finālā izrādās galvenā persona. ...Ja nebūtu skatītāja, nebūtu arī teātra. Ja nebūtu teātra, nebūtu... Tā varētu turpināt, bet vienkāršāk ir uzrakstīt – un tā tālāk (utt.). Lai neteiktu vēl vairāk. Starp citu, lugā ir daudz “biezu” vārdu. Teksta tulkošanas procesā režisors secinājis, ka tagad latviešu valodā parādīsies interesanta leksika. Lai neteiktu vēl vairāk. Vienam otram vārdam, piemēram, “režisors”, ir vismaz divi “sinonīmi” klāt – pežisors, prostators. “Domāju, par to man milzīgu paldies teiks visi režisori,” saka Valentīns Maculēvičs.
Iecerēts, ka izrāde tiks spēlēta vismaz vienreiz mēnesī, ļoti iespējams, tiks izvesta arī ārpus Rīgas. Priecē, ka aktierus satrauc situācija, ka Latvijā ir vietas, kur cilvēki nav redzējuši teātri vairāk nekā desmit un visus divdesmit gadus. Ar šādu mazgabarīta izrādi (tajā darbojas tikai pieci aktieri) viņi saredz kaut cik reālu iespēju pārvietoties. Jāatzīmē, ka saistībā ar šo izrādi aktrise Zane Jančevska debitē kā producente – ne vien atveidojamā loma, bet arī visi organizatoriskie jautājumi ir pilnīgā viņas pārziņā.

Ieva Jaunupe

Skats no 2.cēliena sākuma. Zane Jančevska un Enriko Avots; improvizētajā preses konferencē klubā “Austrumu robeža”: Bruno Libauers, Evita Ruža–Dembovska, Enriko Avots, Valentīns Maculēvičs, Zane Jančevska un Inga Aizbalte Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”