Ministru kabineta noteikumi Nr.626

Rīgā 2004.gada 27.jūlijā (prot. Nr.45, 36.§)

Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos

Izdoti saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” 11.panta otrās daļas 8.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodes;
1.2. kārtību, kādā ierobežo piesārņojošas darbības izraisīto smaku izplatīšanos.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. smakas vienība (ou_E) – smakojošas vielas daudzums, kas, iesmidzināts vienā kubikmetrā neitrālas gāzes, standartapstākļos izraisa fizioloģisku reakciju ožas orgānos vismaz pusei smakas vērtētāju grupas dalībnieku;
2.2. gāze standartapstākļos – gāze 293 ^oK temperatūrā, ja spiediens ir 101,3 kPa;
2.3. smakas vērtētāju grupa – personu grupa, kas izveidota saskaņā ar šo noteikumu 3.punktā minēto bāzes jeb etalonmetodi;
2.4. smakas koncentrācija – smakas vienību (ou_E) skaits vienā kubikmetrā gāzes standartapstākļos;
2.5. smakas mērķlielums – gaisa kvalitātes normatīvs smakām, kas rada vai var radīt pastāvīgus vai periodiskus smakas traucējumus un ko izsaka ar smakas koncentrāciju (ou_E/m³) standartapstākļos kā vidējo smakas koncentrāciju stundā, kas noteikta, izmantojot īslaicīgu koncentrāciju mērījumus stundas laikā;
2.6. smakas uztveres slieksnis – tāda smakojošas vielas koncentrācija, ja vismaz puse smakas vērtētāju grupas dalībnieku (saskaņā ar šo noteikumu 3.punktā minētās bāzes jeb etalonmetodes nosacījumiem) apstiprina smakas esamību un ja tā ir 1 ou_E/m³;
2.7. smakas traucējumi – smakas negatīva iedarbība uz cilvēka labsajūtu;
2.8. smakas traucējuma slieksnis – tāda smakojošas vielas koncentrācija, ja vismaz puse smakas vērtētāju grupas dalībnieku (saskaņā ar šo noteikumu 3.punktā minētās bāzes jeb etalonmetodes nosacījumiem) apstiprina smakas negatīvu iedarbību uz cilvēka labsajūtu. Smakas traucējuma slieksnis ir lielāks par smakas uztveres slieksni un var pārsniegt mērķlielumu vai būt mazāks par to atkarībā no smakas biežuma, intensitātes, ilguma, hedoniskā toņa (pretīguma) un vietas rakstura.

II. Smaku noteikšana

3. Smakas koncentrācijas mērījumiem par bāzes metodi (etalonmetodi) izmanto standartā LVS EN 13725 : 2003 “Gaisa kvalitāte. Smakas koncentrācijas noteikšana ar dinamisko olfaktometriju” minēto metodi vai citu līdzvērtīgu vai labāku metodi.

4. Smaku koncentrācijas mērījumus atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025 : 2001 L veic akreditētas laboratorijas, par kuru akreditāciju ir publicēti paziņojumi laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
5. Smakas koncentrācijas novērtēšanai atļauts izmantot piesārņojošo vielu izkliedes datorprogrammas, kas minētas Ministru kabineta 2003.gada 22.aprīļa noteikumos Nr.200 “Par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi”. Modelēšanas procesā iegūto smaku koncentrāciju salīdzina ar šo noteikumu 6., 7. un 8.punktā minēto smaku mērķlielumu.
6. Smakas mērķlielumu – 5 ou_E/m³ – nedrīkst pārsniegt vairāk par septiņām diennaktīm gadā. Smakas mērķlielumu atļauts pārsniegt laikā, kad tiek īstenoti šo noteikumu 17. un 19.punktā minētie pasākumi vai rīcības programma smaku novēršanai (turpmāk – rīcības programma), kas izstrādāta saskaņā ar šo noteikumu 20.punktu.

7. Lauksaimniecībā izmantojamās zemēs smakas mērķlielumu – 8 ou_E/m³ – nedrīkst pārsniegt vairāk par septiņām diennaktīm gadā. Smaku mērķlielumu lauksaimniecībā izmantojamās zemēs atļauts pārsniegt laikposmā, kas noteikts saskaņā ar šo noteikumu 22. un 23.punktu.
8. Smakas mērķlielumu – 10 ou_E/m³ –, kas noteikts A, B un C kategorijas piesārņojošām darbībām, nedrīkst pārsniegt vairāk par septiņām diennaktīm gadā. Piesārņojošām darbībām noteikto smakas mērķlielumu atļauts pārsniegt, ja ievēroti šo noteikumu 14.1.apakšpunktā minētie nosacījumi, kā arī laikā, kad tiek īstenoti pasākumi smaku novēršanai saskaņā ar šo noteikumu 14.2.apakšpunktu.

III. Kārtība, kādā ierobežo piesārņojošas darbības izraisīto smaku izplatīšanos

9. Reģionālā vides pārvalde (turpmāk – pārvalde) novērtē smaku traucējumus. Ja smaku traucējumu novērtēšanas rezultāti liecina, ka ir pārsniegts smakas mērķlielums, pārvalde sagatavo lēmumu par pasākumiem smaku traucējumu samazināšanai.
10. Lēmumu par pasākumiem smaku traucējumu samazināšanai un smaku traucējumu novērtēšanas rezultātus pārvalde iesniedz operatoram, juridiskai vai fiziskai personai, kuras piesārņojošās darbības dēļ ir radīti smaku traucējumi, vietējai pašvaldībai, kā arī ievieto attiecīgās pārvaldes mājas lapā internetā.
11. Pēc šo noteikumu 10.punktā minētā lēmuma saņemšanas operators, juridiskā vai fiziskā persona vai vietējā pašvaldība veic pasākumus smaku traucējumu samazināšanai, mēneša laikā iesniedz pārvaldē saskaņošanai pasākumu plānu smaku traucējumu novēršanai un tā izpildes grafiku. Saskaņoto pasākumu plānu un tā izpildes grafiku pārvalde ievieto mājas lapā internetā.
12. Ja A vai B kategorijas piesārņojošās darbības dēļ piesārņojošo vielu emisija izraisa vai var izraisīt smakas traucējumus, operators izstrādā emisiju limita projektu. Attiecīgo projektu ietver pieteikumā atļaujas saņemšanai A kategorijas vai B kategorijas piesārņojošām darbībām.
13. Ja, veicot A vai B kategorijas piesārņojošās darbības, piesārņojošo vielu emisija pārsniedz smakas mērķlielumu, operators sagatavo pasākumu plānu smaku novēršanai un tā īstenošanas grafiku. Plānu saskaņo ar pārvaldi. Pārvalde pārskata atļaujas nosacījumus un, ja nepieciešams, papildina tos. Pēc atļaujas nosacījumu saskaņošanas operatora pienākums ir veikt noteiktos pasākumus saskaņā ar apstiprināto grafiku.
14. Ja, veicot A un B kategorijas darbības, labākie pieejamie tehniskie paņēmieni (A kategorijas piesārņojošai darbībai) vai tīrākas tehnoloģijas (B kategorijas piesārņojošai darbībai) nenodrošina smaku samazināšanu līdz noteiktajai smakas koncentrācijai, kas nepārsniedz smakas mērķlielumu:

14.1. tad operatoram izsniedz atbilstošas kategorijas atļauju piesārņojošās darbības veikšanai, ja vietējā pašvaldība ir saskaņojusi smakas mērķlieluma pārsniegšanu;
14.2. un saskaņā ar šo noteikumu 14.1.apakšpunktu netiek saskaņots smakas mērķlieluma pārsniegums, tad operators un vietējā pašvaldība izstrādā un vietējā pašvaldība apstiprina rīcības programmu, kas ietver šo noteikumu pielikumā minēto informāciju.

15. Ja C kategorijas piesārņojošās darbības dēļ piesārņojošo vielu emisija gaisā izraisa smakas koncentrāciju, kas pārsniedz smakas mērķlielumu, pārvalde C kategorijas piesārņojošās darbības apliecinājumā nosaka operatoram saistošas prasības smaku traucējumu novēršanai.
16. Veicot piesārņojošas darbības, kuras saskaņā ar likumu “Par piesārņojumu” netiek klasificētas kā A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības un kuru dēļ radusies piesārņojošo vielu emisija gaisā var izraisīt smakas koncentrāciju, kas pārsniedz noteikto smakas mērķlielumu, operators nodrošina smakas mērķlieluma ievērošanu.
17. Lai novērstu noteikumu 16.punktā minēto smakas mērķlieluma pārsniegšanu, pārvalde tehniskajos noteikumos (darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums) vai atsevišķā lēmumā nosaka operatoram saistošas prasības smaku traucējumu novēršanai.
18. Saimnieciskajām darbībām, kas saistītas ar naftas produktu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kā arī atkritumu pārvadājumiem un kuras saskaņā ar likumu “Par piesārņojumu” netiek klasificētas kā A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības, kā arī kuru darbības dēļ piesārņojošo vielu emisija gaisā var izraisīt smakas koncentrāciju, kas pārsniedz smakas mērķlielumu (pie ceļiem, dzelzceļa, autotransporta parkos (arī autoostās), dzelzceļa stacijās), operators, kas veic piesārņojošās darbības, nodrošina smakas mērķlieluma ievērošanu.
19. Lai novērstu noteikumu 18.punktā minēto smakas mērķlieluma pārsniegšanu, pārvalde tehniskajos noteikumos (darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums) paredzētai darbībai vai atsevišķā lēmumā nosaka operatoram saistošas prasības smaku traucējumu novēršanai.
20. Ja, veicot noteikumu 18. un 19.punktā minētos pasākumus, nav iespējams nodrošināt smakas mērķlieluma ievērošanu, attiecīgās infrastruktūras valdītājs vai operators un vietējā pašvaldība, kuras teritorijā atrodas attiecīgā infrastruktūra naftas produktu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu vai atkritumu pārvadājumiem, izstrādā un vietējā pašvaldība apstiprina rīcības programmu, kas ietver šo noteikumu pielikumā minēto informāciju.
21. Rīcības programmu, ko izstrādā un apstiprina saskaņā ar šo noteikumu 14.2.apakšpunktu un 20.punktu, iesniedz pārvaldē. Pārvaldē un vietējā pašvaldībā tā ir brīvi pieejama sabiedrībai. Infrastruktūras valdītājs vai operators un vietējā pašvaldība regulāri pārvaldē iesniedz pārskatu par rīcības programmas izpildi saskaņā ar tajā noteikto kārtību.
22. Ja, ielabojot un apstrādājot lauksaimniecībā izmantojamo zemi, piesārņojošo vielu emisija gaisā izraisa vai var izraisīt smakas koncentrāciju, kas pārsniedz noteikto smakas mērķlielumu, smakojošās vielas Zemkopības ministrijas ieteiktajā laikā iestrādā augsnē.
23. Zemkopības ministrija katru gadu līdz 30.martam laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un Zemkopības ministrijas mājas lapā internetā publicē informāciju par laikposmiem, kad ieteicams ielabot lauksaimniecībā izmantojamo zemi.
24. Noteikumu 16., 18. un 20.punktā minēto prasību izpildes kontroli nodrošina vides valsts inspektori.
25. Saskaņā ar šiem noteikumiem izdotos reģionālo vides pārvalžu lēmumus var apstrīdēt Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā.

IV. Noslēguma jautājums

26. Operatoriem, kuriem ir izsniegtas atļaujas A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai, šo noteikumu 12.punktā minēto emisiju limita projektu sastāda tikai tādā gadījumā, ja pārvalde konstatē smaku mērķlieluma pārsniegumus.

Ministru prezidents I.Emsis

Vides ministrs R.Vējonis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 6.augustu.

Pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 27.jūlija noteikumiem Nr.626

Informācija, kas iekļaujama rīcības programmā

1. Vispārīgā informācija:
1.1. atļautais teritorijas izmantošanas veids;
1.2. smakas izplatība (km²) un smakas traucējumiem pakļauto iedzīvotāju skaits.
2. Par rīcības programmas izstrādi un īstenošanu atbildīgās amatpersonas vārds, uzvārds, darbavieta un tās adrese.
3. Informācija par smaku traucējumiem un avotiem:
3.1. galveno gaisu piesārņojošo vielu emisijas avotu (kas izraisa smakas) saraksts un ģeogrāfiskās koordinātas (informācija norādāma kartē);
3.2. informācija par smaku koncentrācijas izkliedi (informācija norādāma kartē);
3.3. to vietu ģeogrāfiskās koordinātas, par kurām tiek iesniegtas sūdzības saistībā ar smaku traucējumiem (informācija norādāma kartē).
Piezīme. Šajā punktā noteikto informāciju, ko nepieciešams norādīt kartē, var norādīt vienā vai vairākās kartēs.
4. Situācijas analīze:
4.1. informācija par faktoriem, kas rada smakas robežlieluma pārsniegšanu un smakas traucējumus;
4.2. informācija par veiktajiem un iespējamiem pasākumiem smaku traucējumu novēršanai.
5. Informācija par pasākumiem, kas rīcības programmā plānoti smaku traucējumu novēršanai:
5.1. rīcības programmā ietverto pasākumu saraksts un apraksts;
5.2. rīcības programmā ietverto pasākumu īstenošanas grafiks;
5.3. prognozētie termiņi, kādos, veicot plānotos pasākumus, nodrošinās smaku traucējumu novēršanu un smakas robežlieluma ievērošanu;
5.4. smaku koncentrāciju novērtēšana (mērījumi), lai nodrošinātu rīcības programmas izpildes kontroli.
6. Rīcības programmā iekļauto pasākumu izmaksas.
7. Kārtība, kādā pārvaldei sniedz pārskatu par rīcības programmas izpildi.
8. Publikācijas, dokumenti un cita informācija, kas izmantota rīcības programmā iekļautās informācijas nodrošināšanai.

Vides ministrs R.Vējonis