Ministru kabineta rīkojums Nr.541

Rīgā 2004.gada 3.augustā (prot. Nr.45 56.§)

Par koncepciju “Par lauksaimniecības tiešajiem atbalsta maksājumiem 2005.gadā”

1. Atbalstīt koncepcijas “Par lauksaimniecības tiešajiem atbalsta maksājumiem 2005.gadā” kopsavilkumā ietverto risinājuma 1.variantu.

2. Noteikt Zemkopības ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

3. Zemkopības ministrijai sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā:

3.1. Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumos Nr.412 “Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai”” - līdz 2005.gada 1.februārim;

3.2. informatīvo ziņojumu par nepieciešamību aizstāt vienotā platības maksājuma shēmu ar vienotā maksājuma shēmu - līdz 2005.gada 1.aprīlim.

4. Zemkopības ministrijai, pamatojoties uz Padomes 2003.gada 29.septembra Regulu (EK) Nr.1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, izveido dažādas atbalsta shēmas lauksaimniekiem un groza regulu (EEK) Nr.2019/93, (EK) Nr.1452/2001, (EK) Nr.1453/2001, (EK) Nr.1454/2001, (EK) 1868/94, (EK) Nr.1251/1999, (EK) Nr.1254/1999, (EK) Nr.1673/2000, (EEK) Nr.2358/71 un (EK) Nr.2529/2001, un saskaņā ar minētās regulas 70.pantu izdarīt izvēli par sēklu audzēšanai izmantoto platību iekļaušanu vai neiekļaušanu vienotā maksājuma shēmā un līdz 2004.gada 1.augustam informēt par to Eiropas Komisiju.

5. Noteikt, ka jautājums par valsts budžeta papildu līdzekļu piešķiršanu vienotajam platības maksājumam skatāms kopā ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2005.gadam.

Ministru prezidents I.Emsis

Zemkopības ministrs M.Roze

(Ministru kabineta
2004.gada 3.augusta rīkojums Nr.541)

Koncepcijas “Par lauksaimniecības tiešajiem atbalsta maksājumiem 2005.gadā” kopsavilkums

Eiropas Savienības tiesību akti nosaka, ka jaunajām dalībvalstīm ir iespēja izvēlēties, kādu maksājumu shēmu ieviest 2005.gadā un turpmāk. Tām ir jāizvēlas viena no tiešo maksājumu shēmām, jo jaunās dalībvalstis var ieviest:

1) vienoto platības maksājumu;

2) kopējās lauksaimniecības reformas vienoto maksājumu;

3) tiešos maksājumus pēc standarta shēmas, kāda ir spēkā Eiropas Savienībā pēc stāvokļa uz 2004.gada 30.aprīli.

Tā kā standarta maksājumu shēma būs spēkā līdz 2007.gadam, šādas maksājumu shēmas administrēšanas sistēmas izmaksas var būt pārāk lielas, salīdzinot ar Latvijas tiešo maksājumu kopējo apjomu. Nav lietderīgi ieviest vienotu administrēšanas sistēmu standarta shēmai uz diviem gadiem. Tādēļ koncepcijā netiek piedāvāts risinājuma variants par tiešajiem maksājumiem pēc standarta shēmas.

1.variants - vienotais platības maksājums

Pievienošanās līgums Eiropas Savienībai nosaka, ka jaunās dalībvalstis ar 2004.gadu var piemērot vienoto platības maksājumu, nevis tiešo maksājumu pēc standarta shēmas. Vienotā platības maksājuma shēmu var piemērot līdz 2006.gada beigām un termiņu divas reizes pagarināt par vienu gadu, ja jaunā dalībvalsts to pieprasa.

Vienotā platības maksājuma shēma ietver vienotos platības maksājumus un papildu valsts tiešos maksājumus. Vienotos platības maksājumus piešķir tieši lauksaimniekiem par katru lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru. Papildu valsts tiešie maksājumi iekļauj maksājumus par laukaugiem un lopbarību, prēmijas par zīdītājgovīm, par kaušanu, maksājumus par aitu mātēm, par pienu, par sēklām, maksājumus ražotājiem par cietes kartupeļiem (papildu valsts tiešos maksājumus 2005.gadam atbilstoši regulai Nr.1782/2003 saskaņo ar Eiropas Komisiju). Vienotos platības maksājumus maksā reizi gadā un aprēķina, kārtējā gada “finanšu aploksnē” esošos līdzekļus dalot ar lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību. Lauksaimniekam ir tiesības saņemt vienoto platības maksājumu par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas tiek uzturēta labā stāvoklī. Pievienošanās līgumā Eiropas Savienībai un regulas Nr.1782/2003 143.”c” pantā noteikts, ka jaunās dalībvalstis atsevišķām nozarēm var maksāt arī papildu valsts tiešos maksājumus.

Lai īstenotu vienotā platības maksājuma shēmu (tai skaitā papildu valsts tiešos maksājumus), 2005.gadā provizoriski ir nepieciešami 109,55 miljoni eiro un 2006.gadā - 131,35 miljoni eiro. Ir paredzēti šādi finansēšanas avoti:

1) 2005.gadā – 48,23 miljoni eiro no Eiropas Savienības līdzekļiem un 61,04 miljoni eiro no valsts budžeta līdzekļiem;

2) 2006.gadā - 52,98 miljoni eiro no Eiropas Savienības līdzekļiem un 78,37 miljoni eiro no valsts budžeta līdzekļiem.

2.variants - kopējās lauksaimniecības reformas vienotais maksājums

Otra izvēles iespēja ir vienotā maksājuma tiešo maksājumu shēma, par kuru 2003.gada 26.jūnijā tika panākta vienošanās par kopējās lauksaimniecības politikas reformas jauninājumiem, kas oficiāli ir atspoguļoti regulā Nr.1782/2003, un kurā paredzēti jauni tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas nosacījumi lauksaimniekiem.

Gan esošās, gan jaunās dalībvalstis var nolemt, ka kopējās lauksaimniecības reformas vienotā maksājuma shēmu ievieš ar 2005.gadu vai vēlāk, bet ne vēlāk par 2007.gada janvāri. Kopējās lauksaimniecības reformas vienotā maksājuma shēmas nosacījumi ir nedaudz citādi nekā vienotā platības maksājuma shēmai, bet tiešo maksājumu pamatprincips ir līdzīgs. Atšķiras “finanšu aplokšņu” līdzekļu sadalīšanas principi pa lauksaimniecības tiešo maksājumu veidiem. Šo maksājumu administrēšana paredz arī ieviest jaunus, stingrākus administrēšanas kontroles nosacījumus. Vienotā maksājuma shēma ietver vienotos maksājumus un papildu valsts tiešos maksājumus, ko piešķir tieši lauksaimniekiem par katru lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru. Papildu valsts tiešie maksājumi iekļauj maksājumus par laukaugiem, prēmijas par zīdītājgovīm, par kaušanu, maksājumus par aitu mātēm, par pienu, par sēklām, maksājumus ražotājiem par cietes kartupeļiem (papildu valsts tiešos maksājumus 2005.gadam atbilstoši regulai Nr.1782/2003 saskaņo ar Eiropas Komisiju).

Katrai jaunajai dalībvalstij, arī Latvijai, ir noteikti pamatsummas “griesti”, piemēram, 2005.gadā Latvijai tie ir 33,9 miljoni eiro (regulas 1782/2003 71.”c” pants). Saskaņā ar regulas 1782/2003 71.”d” panta prasībām Latvija no šīs pamatsummas veido valsts rezervi, pamatsummu lineāri procentuāli samazinot, bet šis samazinājums nedrīkst būt lielāks par 3 %. Valsts rezerve ir paredzēta īpašiem mērķiem. To var izmantot, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, piemēram, pirmajā vienotā maksājuma shēmas piemērošanas gadā piešķirot to nozarēm, kurās situācija pasliktinājusies pēc pārejas uz šo shēmu. Izmantojot gan vienotā platības maksājuma shēmu, gan vienotā maksājuma shēmu, var piemaksāt papildu valsts tiešos maksājumus.

Lai īstenotu vienotā maksājuma shēmu (tai skaitā papildu valsts tiešos maksājumus), 2005.gadā provizoriski ir nepieciešami 104,62 miljoni eiro un 2006.gadā - 122,71 miljons eiro. Ir paredzēti šādi finansēšanas avoti:

1) 2005.gadā – 43,58 miljoni eiro no Eiropas Savienības līdzekļiem un 61,04 miljoni eiro no valsts budžeta līdzekļiem;

2) 2006.gadā - 44,34 miljoni eiro no Eiropas Savienības līdzekļiem un 78,37 miljoni eiro no valsts budžeta līdzekļiem.

Zemkopības ministrs M.Roze