1949.gada izsūtīšanas atviļņi

JĀNIS RIEKSTIŅŠ, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents

Izsūtītie – katordznieki

Arhīvu dokumenti neapstrīdami liecina – pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados dažādu veidu represijas pastiprinājušās. PSRS Iekšlietu ministrijas gulaga sistēmā šajā laikā tikušas izveidotas t.s. sevišķās nometnes ar daudz bargāku režīmu un smagākiem darba apstākļiem. Daudzi pēc Otrā pasaules kara atbrīvotie atkal tika apcietināti un nosūtīti uz dažādām nometinājuma vietām; nometinājuma vietās tika pastiprināts uzraudzības režīms.
1948.gada 26.novembrī PSRS Augstākās Padomes Prezidijs izdeva dekrētu, ar kuru noteica, ka izsūtītajiem Sibīrijas un citu PSRS attālo rajonu nometinājuma vietās jāpaliek “uz mūžīgiem laikiem”, bet par bēgšanu no obligātā nometinājuma vietām jāpiespriež 20 gadi katorgas darbos. Tas, pēc tam, kad 1947.gada maijā PSR Savienībā uz laiku tika atcelts nāvessods, bija viens no visbargākajiem soda veidiem.
Katram 1949.gada 25.martā izsūtītajam pēc aizvešanas uz obligātā nometinājuma vietu Iekšlietu ministrijas speckomandantūrā bija jāparakstās par to, ka viņi ar PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1948.gada 26.novembra dekrētu ir iepazīstināti. Tas pats bija jādara arī izsūtītajiem bērniem, tiklīdz viņi sasniedza 16 gadu vecumu.
Šāda kārtība pastāvēja līdz 1954.gadam, kad pēc PSRS Iekšlietu ministrijas Sevišķās apspriedes likvidēšanas, kā arī dažādu lēmumu pieņemšanas par specnometinājuma režīma nelielu liberalizāciju, sods par bēgšanu no specnometinājuma tika noteikts pēc Kriminālkodeksa 82.panta, t.i., 3 gadi.
Neraugoties uz katorgas draudiem, daudzi 1949.gada 25.martā izsūtītie tomēr ir centušies aizbēgt. Dažiem no viņiem izdevās nokļūt līdz Latvijai, bet citus aizturēja turpat Sibīrijā, nometinājuma vietas tuvumā. Bet kā vieni, tā otri no soda neizbēga.

Slepenais dekrēts, kas noteica, ka izsūtītajiem nometinājuma vietās jāpaliek “uz mūžīgiem laikiem”

PSRS Augstākās Padomes Prezidija Dekrēts
par kriminālatbildību par bēgšanu no obligātā
un pastāvīgā nometinājuma vietām

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam biedram V.T.Lācim

Bez publikācijas

Nr.133/72

PSRS Augstākās Padomes Prezidija Dekrēts par kriminālatbildību par bēgšanu no obligātā un pastāvīgā nometinājuma vietām personām, kuras uz Padomju Savienības attālajiem rajoniem izsūtītas Tēvijas kara laikā
Lai nostiprinātu nometinājuma režīmu PSRS augstākā orgāna Tēvijas kara laikā izsūtītajiem čečeniem, karačajeviešiem, balkāriem, kalmikiem, vāciešiem, Krimas tatāriem u.c., kā arī sakarā ar to, ka viņu pārvietošanas laikā nebija noteikti viņu izsūtīšanas termiņi, noteikt, ka augstāk minēto personu pārvietošana uz PSRS attāliem rajoniem ir veikta uz mūžīgiem laikiem, bez tiesībām viņiem atgriezties agrākajās dzīvesvietās.
Par patvaļīgu izbraukšanu (bēgšanu) no šo izsūtīto obligātā nometinājuma vietām vainīgie ir jāsauc pie kriminālatbildības. Par šo noziegumu noteikt soda mēru 20 gadus katorgas darbos.
Lietas par izsūtīto bēgšanu tiek izskatītas Sevišķajā apspriedē pie PSRS Iekšlietu ministrijas.
Personas, kuras ir vainīgas izsūtīto, kuri ir bēguši no obligātā nometinājuma vietām, slēpšanā, personas, kuras ir vainīgas par atļaujas izdošanu izsūtītajiem, lai viņi varētu atgriezties agrākajās dzīvesvietās, saukt pie kriminālatbildības. Par šiem noziegumiem soda mēru noteikt brīvības atņemšanu uz 5 gadiem.

PSRS Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs N.Šverņiks

 PSRS Augstākās Padomes Prezidija sekretārs A.Gorkins

Maskava, Kremlis
1948.gada 26.novembrī

LVA, 270.f., 1.s. apr., 317.l., 249.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Atzīmes dokumentā:

Iepazīstināt b. Eglīti [A.Eglītis – LPSR iekšlietu ministrs ]
Noviku [A.Noviks – LPSR valsts drošības ministrs]
Jablonski [ A.Jablonskis – LPSR tieslietu ministrs]
Mišutinu [A.Mišutins – LPSR prokurors]
Audriņu [P.Audriņš – LPSR Ministru Padomes Lietu pārvaldes juridiskās grupas priekšnieks] un manus vietniekus

V.Lācis 1948.g. 29.XI

Izvilkums no PSRS Iekšlietu ministrijas ziņojuma par darbu
izsūtīto un specnometināto nometinājuma vietās

1949.gada 20.jūlijā

Pilnīgi slepeni
b. J.V.Staļinam
b. L.P.Berijam
b. G.M.Maļenkovam

 PSRS Iekšlietu ministrija ziņo par 1949.gada pirmajā pusē paveikto darbu, lai izsūtīto un specnometināto nometinājuma vietās pastiprinātu režīmu, lai nometinājuma vietās organizētu precīzu uzskaiti, viņu pareizu un obligātu izmantošanu darbos un nostiprinātu administratīvo uzraudzību.
1949.gada 1.jūlijā IeM orgānu uzskaitē sastāv 2 562 830 izsūtīto un specnometināto (kopā ar ģimenes locekļiem).
No šā 2 096 102 izsūtīto skaita (..) no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR izsūtītie kulaki, nacionālisti, bandīti un viņu ģimenes locekļi – 97 779 (..).
Saskaņā ar PSR Savienības Augstākās Padomes 1948.gada 26.novembra dekrētu šīs personas nometinājuma vietās ir nometinātas uz mūžīgiem laikiem.
(..) IeM orgānu darbs, lai izsūtīto un specnometināto nometinājuma vietās nodrošinātu stingru režīmu, lai organizētu izsūtīto un specnometināto uzskaiti un izmantošanu darbos un nodrošinātu viņu administratīvo uzraudzību, tiek veikts saskaņā ar PSRS Ministru Padomes 1948.gada 24.novembra lēmumu Nr.4367-172 ps.

Izsūtīto un specnometināto režīmu un administratīvo uzraudzību veic IeM speckomandantūras. Patlaban ir 3128 speckomandantūras, katra no tām sastāv no komandanta un komandanta palīga un apkalpo no 300 līdz 1000 pieaugušos izsūtītos un specnometinātos. (..)
PSRS IeM speckomandantūras veic izsūtīto un specnometināto uzskaiti, nodrošina administratīvo uzraudzību un kontroli pār režīma ievērošanu, pieņem mērus lai nepieļautu izsūtīto un specnometināto patvaļīgu izbraukšanu no obligātā nometinājuma vietas, organizē aizbēgušo meklēšanu un aizturēšanu, izdara reģistrāciju, atzīmes par izsūtīto un specnometināto ierašanos speckomandantūrā, seko, kā izsūtītie tiek izmantoti darbos.
Izpildot PSRS valdības norādījumus par izsūtīto un specnometināto uzskaites pilnīgu sakārtošanu, IeM orgāni ir veikuši visu izsūtīto un specnometināto otrreizēju uzskaiti viņu nometinājuma vietās. Par katru pieaugušo izsūtīto un specnometināto ir aizpildīti nepieciešamie uzskaites dokumenti. (..)
PSRS Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi un ieviesusi instrukciju “IeM speckomandantūru komandantiem”, lai veiktu izsūtīto un specnometināto uzskaiti, nodrošinātu režīmu un viņu administratīvo uzraudzību.
Saskaņā ar PSRS IeM pavēlēm IeM orgāni un speckomandantūras 1949.gada pirmajā pusgadā nometinājuma vietās ir ievērojami pastiprinājuši režīmu un izsūtīto un specnometināto administratīvo uzraudzību, tiek nodrošināta stingra kontrole pār visu izsūtīto un specnometināto ierašanos uz reģistrāciju, organizēta precīza izsūtīto un specnometināto personāla uzskaite pēc no jauna ieviestajām ģimenes uzskaites grāmatām.
Tiek pieņemti visi nepieciešamie pasākumi, lai nepieļautu izsūtīto un specnometināto patvaļīgu izbraukšanu no obligātā nometinājuma vietām, organizēta visu aizbēgušo aktīva meklēšana un aizturēšana. Visiem izsūtītajiem ir paziņots PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1948.gada 26.novembra dekrēts “Par kriminālatbildību par bēgšanu no obligātā nometinājuma vietām personām, kuras uz Padomju Savienības attālajiem rajoniem ir izsūtītas Tēvijas kara laikā.”
(..) PSRS Iekšlietu ministrijas un tās vietējo orgānu pieņemto mēru rezultātā, lai nostiprinātu režīmu un izsūtīto un specnometināto administratīvo uzraudzību, ir samazinājies bēgšanu skaits no nometinājuma vietām.
1949.gada pirmajā pusē no kopējā izsūtīto un specnometināto skaita – 2562 830, kuri atrodas IeM orgānu uzskaitē, aizbēga 845 cilvēki, no kuriem aizturēti un arestēti 722 (..).
IeM orgāni veic aktīvus pasākumus, lai sameklētu katru, kurš patvaļīgi atstājis nometinājuma vietu, un aizturētie pēc likuma tiek saukti pie kriminālatbildības.
Par katru bēgšanas gadījumu tiek veikta rūpīga izmeklēšana, vainīgie, kuri pieļāvuši bēgšanu, tiek stingri sodīti.
Šā gada janvārī–jūnijā Sevišķā apspriede pie PSRS Iekšlietu ministrijas par patvaļīgu izbraukšanu (bēgšanu) no obligātā nometinājuma vietas 1210 izsūtītos ir notiesājusi uz 20 gadiem katorgas darbos pēc PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1948.gada 26.novembra dekrēta.
(..) Š.g. 1.jūlijā no IeM orgānos uzskaitē esošajiem 2 562 830 izsūtītajiem un specnometinātajiem palikuši nenoskaidroti 11 072.
PSRS Iekšlietu ministrija turpina darbu, lai noskaidrotu neatrasto izsūtīto un specnometināto atrašanās vietas, bet attiecībā uz tiem, kuru nav nometinājuma vietās, tiek veikti aktīvi meklēšanas mēri. Vienlaicīgi tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai tālāk nostiprinātu izsūtīto un specnometināto administratīvo uzraudzību un nometinājuma vietās nostiprinātu režīmu. (..)

PSRS iekšlietu ministrs S.Kruglovs

PSRS iekšlietu ministra vietnieks V.Rjasnojs
PSRS IeM specnometinājumu daļas priekšnieks V.Šijans

Пасат В.И. Трудные страницы истории Молдовы 1940–1950 гг. М., 1994, стр. 671–675. Tulkojums no krievu valodas