Ārzemju presē

Skotu laikraksts “The Herald” ziņo par Ingrīdas Ūdres izvēlēšanu eirokomisāra amatam iepriekš paredzētās Sandras Kalnietes kandidatūras vietā. Ļoti īsi, īpaši neizvēloties faktus, atzīmēts, kā un kāpēc tika mainīta Latvijas komisāra kandidatūra. Raksta nosaukums – “Latvija “nomet” bijušo ārlietu ministri un nozīmē “zaļo” Eiropas Komisijai”.

•

Krievu “Krasnaja Zvezda” publicēts raksts “Baltija svastikas ēnā”. Autors apsūdz Baltijas valstis nacisma godināšanā. Latviju – par Otrā pasaules kara veterānu salidojumu un Igauniju – par memoriāla atklāšanu. Autors raksta: “Pagodinājumi, ko izrāda Baltijas valstis bijušajiem esesiešiem, ir milzīgs kauns XXI gadsimtā.” Principā jau tradicionālā Krievijas puses nostāja ar aso retoriku.

•

Krievu “The Moscow Times” rakstā “Kļūdas var atgriezties, vajājot Putinu” autore izsaka viedokli, ka režīmi krīt kļūdu, nevis brutalitātes un vardarbības dēļ, kā arī analizē Putinam pie varas esot pieļautās kļūmes, kas varētu apdraudēt šīs varas stabilitāti. Pēc autores domām, Kremļa politiku iespaido tas, ka ne vien Putins pieņem lēmumus, kas ir pretrunā viņa interesēm, bet arī viņam tuvākās Kremļa aprindas neredz tālāk par savu degungalu.

•

Vācu “Frankfurter Rund-schau” piedāvā interviju ar Francijas ārlietu ministru Mišelu Barnjē. Viņš atbalsta “spēcīgu politisko Eiropu”, kuras viedokli par konfliktu atrisināšanu pasau-lē jāuzklausa visiem, “ieskaitot ASV”. Galvenais eiropiešu uzdevums esot kontinenta politiskā organizācija. Ministrs brīdina no “distances” izveidošanās starp lielajām un mazajām Eiropas nācijām. M.Barnjē atzīst, ka Vācijas un Francijas dialogs ir neaizstājams, taču ar to vairs nepietiekot, lai īstenotu “Eiropas projektu”. Uz jautājumu par ES konstitūcijas ratificēšanu, ministrs atbild, ka atbalstot vienlaicīgu referendumu rīkošanu visās ES dalībvalstīs pēc iespējas vienā laikā.

•

Krievu “The Moscow Times” lasāms raksts “Krievijā atgriežas ebreju vilnis”. Tas vēsta, ka, dzelzs priekškaram krītot, daudz ebreju izmantoja iespēju doties uz Izraēlu, taču tagad liela daļa no viņiem atgriežas Krievijā. Atbilstoši martā veiktam pētījumam, no 2001. līdz 2003.gadam Krievijā atgriezušies vismaz 50 000 ebreju. Par iemesliem, kāpēc tas notiek, par situāciju Izraēlā un to, ko šie cilvēki atrod Krievijā, stāsta arī Igors Dzhadans, kas līdz ar daudziem citiem 1990.gadā devās uz Izraēlu.

•

Poļu “Rzeczpospolita” rakstā “Ģimenes apspriede Eiropai un Amerikai” pauž, ka pēc aukstā kara laikiem ASV un Eiropai ir jāmācās būt ar atšķirīgiem uzskatiem. Pirmām kārtām, nedrīkstot pieļaut situāciju, ka domstarpību saasināšanās sarežģī vai nelabvēlīgi iespaido savstarpējās attiecības. Tādai “prioritāšu sadalei” šodien esot ne mazāka nozīme kā aukstā kara laikos.

•

Britu “The Guardian” lasāms raksts “Lielbritānija piedalās šajās šausmās”. Raksta autore pievēršas Gantanamo nometnes problēmai. Protams, būdama britu laikraksta korespondente, no britu viedokļa. Galvenais, kam rakstā pievērsta uzmanība, – pati britu valdība vainojama savu amatpersonu nekompetencē un ignorancē.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem