Pārprasta vīrišķība un greiza attieksme

Viens no lielā autoavāriju skaita pamatiemesliem ir ačgārna izpratne par vīrišķību, otrs – riska neattiecināšana uz sevi, skaidro sociālantropoloģe Aivita Putniņa.

“Avāriju izraisīšana galvenokārt attiecas uz īpašu riska grupu – gados jauniem vīriešiem,” norāda A. Putniņa. “Viņi mēdz braukt agresīvi, taču braukšanas stāžs un prasme patiesībā ir maza.”
Latvijā vērojama zema braukšanas kultūra vispār, pašlaik ir aktīvās atpūtas sezona, cilvēkiem ir daudz brīva laika, un summējoties tas arī rada nobīdi no normas. Tā pēdējo mēnešu neparasti lielā satiksmes negadījumu skaita kopsakarības skaidro A. Putniņa. Viņa atzīst – par spīti šai traģiskajai statistikai, kas nemitīgi tiek atspoguļota plašsaziņas līdzekļos, trūkst ne vien pārdomātas stratēģijas no valsts iestāžu puses, bet arī agresīvas braukšanas nosodījuma pašā sabiedrībā.

Aivita Putniņa Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Vīrišķību Latvijā joprojām identificē ar braukšanu reibumā, agresivitāti un pat noraidošu attieksmi pret saprātu, skaidro antropoloģe. To uzskatāmi apliecinot kaut vai tāds fakts: kopš sākās kampaņa “Agresīviem braucējiem ir maziņš IQ”, uz daudzām automašīnām parādījās koši uzraksti “Man ir maziņš IQ” un tamlīdzīgi. Kā citu raksturīgu piemēru A. Putniņa min notikumu, kuru kopā ar operatoru piedzīvojusi, veidojot pret braukšanu dzērumā vērstu videoklipu. “Vīrietis, kurš nupat bija aizturēts par braukšanu reibumā, mums lepni teica: “Jūs, būdami tādā stāvoklī kā es, ne pildspalvu, ne kameru nespētu rokās noturēt. Bet, lūk, es spēju pabraukt, turklāt normāli...”” Dažkārt cilvēki uzskata, ka principā braukt dzērumā ir slikti, taču tas neattiecas uz viņiem – braucējiem, kuru prasmi, pašuprāt, alkohols neietekmē, skaidro antropoloģe.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas un atsevišķu amatpersonu plānus kāpināt sodu bardzību nedisciplinētajiem autovadītājiem A. Putniņa vērtē kā atzīstamu, taču īstermiņa risinājumu. Ilgākā laikā būtu nepieciešama detalizētāka pieeja problēmai, arī izpratni par vīrišķību skaidrojot jau skolā, jauniem vīriešiem. Turklāt iesākumā vajadzētu izpētīt, kā uzrunāt šo auditoriju, īpaši uzsver antropoloģe. Kā paraugu viņa min Igauniju, kur jau 90. gados ieviesti stingri sodi par ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu, bet iedzīvotāju likumpaklausība un cieņa pret valsti ir ievērojami lielāka nekā Latvijā. Tas vainagojies ar jūtami labāku braukšanas kultūru un attiecīgi atšķirīgu autoavāriju statistiku.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv