Militārais piesārņojums. Tepat Latvijā

Kamēr mūsu valsts militārie speciālisti neitralizē spridzekļus Irākā, tepat Latvijā situācija ar sprādzienbīstamajiem priekšmetiem – mantojuma no diviem pasaules kariem un vēlākā padomju perioda –, iespējams, ir pat sarežģītāka. Vecās munīcijas daudzums un spektrs ir tikai aptuveni apzināts, skaitļos noteiktais militārais piesārņojums – šokējošs, bet vides attīrīšana – nezināmā nākotnē tīta.

Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Munīcijas meklētāji Cekules poligonā Latvijas un Vācijas vides aizsardzības fondu finansētā pilotprojekta laikā, kur, izmantojot datorizētu zondēšanu, meklē un neitralizē veco munīciju Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Latvijā ar sprādzienbīstamajiem priekšmetiem piesārņotā teritorija pārsniedz 100 000 hektāru jeb 1/7 valsts platības. Munīcija un tās atliekas sastopamas gruntī līdz pat vairāk nekā 10 metru dziļumam, vēsta Aizsardzības ministrijas (AM) informācija. Galvenokārt šie spridzekļi – nesprāguši lādiņi un mīnas, kā arī citi eksplozīvi priekšmeti – ir Otrā pasaules kara mantojums. Tas lielākoties sastopams okupācijas karaspēku bijušajās dislokācijas vietās un militārajās bāzēs. Daļu padomju militāro objektu tagad izmanto Nacionālie bruņotie spēki (NBS). Taču lielākā tiesa šo teritoriju nonākušas pašvaldību īpašumā. Tādējādi Latvija daudzviet joprojām ir piesārņota ar nāvējošām un veselībai bīstamām atliekām. Atsevišķos gadījumos to tiešā tuvumā ir apdzīvotas vietas un dažādi saimnieciskās infrastruktūras objekti. Kā raksturīgākais piemērs jāmin Cekules munīcijas noliktavas Rīgas rajona Stopiņu pagastā.

Sāpju punkti – Cekule un Zvārde

Cekules munīcijas noliktavu teritorija izmantota jau kopš 1920. gada, kad tajā bija izvietota Latvijas armijas daļa. Pēc tam tur pamīšus saimniekoja padomju un vācu karaspēks, vācieši daļu munīcijas piesārņoto platību apbēra ar zemes kārtu, apmēram divu metru biezumā. Savukārt sarkanie partizāni pret šo objektu veica diversijas aktus, spridzinot noliktavas, un liels skaits sprādzienbīstamo priekšmetu tika izmētāts apkārtnē. No 1944. līdz 1993. gadam Cekulē saimniekoja PSRS armija. Aizejot tā atstāja tikai nedaudz lietderīgas munīcijas un nesprāgušu vecu spridzekļu laukus, kur vietām uz kvadrātmetru grunts atrodami 15 – 25 dažādi sprādzienbīstami priekšmeti līdz četru metru dziļumam.
Ar militāro piesārņojumu pārbagāts objekts ir arī PSRS kara aviācijas mērķu poligons Saldus rajona Zvārdes pagastā. 20 521 hektārs, tāpat kā Cekules munīcijas noliktavas, ir pašvaldības īpašums ar visai atbaidošu potenciālu – kopš Otrā pasaules kara neattīrītajā platībā sastopama gandrīz visa šajā karā lietotā munīcija plus 1950. – 1990. gada modifikācijas padomju aviācijas munīcija. Turklāt teritorija līdz pat 17 metru dziļumam piesārņota arī ar šķembām un pat ķīmisko (toksiskais sarkanais un baltais fosfors) munīciju, metāllūžņiem.
Dažāda veida militārais piesārņojums lielā koncentrācijā sastopams arī bijušajos armijas objektos Madonas, Dobeles, Cēsu un citos rajonos. Precīzi neapzināts daudzums piesārņojuma, kā atzīst militārie speciālisti, izkaisīts daudzviet mežos, purvos un citās teritorijās visā valstī. Sevišķi liels piesārņojums joprojām saglabājies Kurzemē, kur Otrā pasaules kara laikā notika intensīvas cīņas.

Munīcijas iznīcināšanai nav valstiska vēriena

Cekulē kopš 1994. gada, kad tā nonāca AM valdījumā, veikta zemes virsmas attīrīšana un vēl derīgās munīcijas pārvešana uz citām noliktavām. 240 hektāru teritorijā, aizvācot desmitiem tūkstošu lādiņu un iznīcinot vairākas tonnas pulvera, zemes virskārta, kā uzskata AM, no sprādzienbīstamiem priekšmetiem attīrīta pilnībā.
Pašlaik ar mežu aizaugušajā bijušajā militārajā objektā, izmantojot datorizēto zondēšanas metodi, dziļākus attīrīšanas darbus veic SIA “VentEko” un Vācijas firma UAB. Notiek vecās munīcijas meklēšana, neitralizēšana, kuras mērķis ir novērst augsnes un pazemes ūdeņu piesārņojumu ar sprāgstvielu sadalīšanās produktiem. Meklēšana ir pirmprojekts, kas risinās ar Latvijas un Vācijas vides aizsardzības fondu finansējumu, taču profilaktiska plānveida vecās munīcijas likvidēšana valstī nenotiek. Trūkst gan naudas, gan cilvēku un tehnikas. Izņēmums ir gadījumi, kad attīrītas teritorijas konkrētu attīstības projektu ietvaros. Kaut cik periodiski veco spridzekļu meklēšanas darbi notiek Latvijas teritoriālajos ūdeņos, Baltijas jūrā, kur, pēc AM rīcībā esošās informācijas, ir ap 80 000 nesprāgušu munīcijas vienību.

Latvijas teritorijā esošie bijušās PSRS armijas objekti, kuros veikta atstātā piesārņojuma apsekošana

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv

Turpinājums sekos