"Latīņamerikā palielinās seksa tūrisms"
"Svenska Dagbladet"
— 2000.07.17.
Pasaules seksa tūristi skatienus ir pievērsuši Latīņamerikai.
Tajā pašā laikā, kad bērnu seksa tirdzniecība samazinās vairākās Āzijas valstīs, Latīņamerikā tā strauji aug.
"Brazīlijā un Dominikānas Republikā situācija ir vissliktākā", saka Helēna Karlēna, organizācijas "Ecpat Sverige" vadītāja. Šī organizācija srādā, lai apkarotu tirdzniecību ar bērniem seksa vajadzībām.
Helēna Karlēna sacīja, ka šis pieaugums acīmredzot ir saistīts ar čārtertūrisma uzplaukumu. Pieprasījumam augot, palielinās piedāvājums. Viņa uzskata, ka varas iestādes bieži vien izliekas neievērojam tūrisma attīstībai pievērstās lielās uzmanības negatīvās sekas. Lai tiktu galā ar jaunajām tūristu straumēm no ASV un Eiropas, ir nepieciešams uzdrošināties ieraudzīt bērnu prostitūcijas problēmas un runāt par tām. Tūristiem ir jāsaņem informācija par attiecīgajā valstī spēkā esošajiem likumiem un noteikumiem.
"Varas iestādēm ir jāuzdrošinās pateikt: mēs nepieļaujam bērnu ekspluatāciju savā zemē. Dažas valstis to neuzdrošinās, un tajās tūristam jājūtas kā karalim, lai viņš noteikti atgrieztos vēl kādu reizi. Sava valsts tiek pilnībā pārdota līdz ar tautu un visu pārējo", Helēna Karlēna teica.
Viņa arī uzsvēra, ka ir nepieciešams apmācīt policiju apieties gan ar izmantotiem bērniem, gan viņu izmantotājiem.
Helēna Karlēna bija iniciatore lielajam pasaules kongresam pret bērnu seksuālo ekspluatāciju, kas pirms četriem gadiem notika Stokholmā. Toreiz bija pārstāvētas 122 valstu valdības, un visas solīja izstrādāt nacionālo rīcības plānu bērnu prostitūcijas likvidēšanai. "Ecpat" jaunākajā gadskārtējā ziņojumā tomēr redzams, ka solījumu ir izpildījušas tikai 25 valstis.
"Šis ir ārkārtīgi nepatīkams un kutelīgs jautājums, kas netiek automātiski uzskatīts par prioritāti", Karlēna teica.
Nākamgad šāda konference notiks Japānā, un tad valdības tiks sauktas pie atbildības.
"Ecpat" vēlējās, lai šo konferenci rīko Brazīlija. "Jau labu laiku ļoti liela uzmanība ir pievērsta Āzijai. Tagad ārkārtīgi skarta ir Latīņamerika, tādēļ mēs vēlējāmies to rīkot Brazīlijā, taču viņi acīmredzot negrib, lai šiem jautājumiem tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Pilnīgi skaidri redzams, ka viņus moka nacionāla mēroga sirdsapziņas pārmetumi."
Pēc starptautiskā spiediena Brazīlijas valdība pagājušonedēļ deklarēja, ka ieguldīšot vairāk nekā 26 miljonus kronu, lai pusgadu palīdzētu 20 000 bērnu izkļūt no prostitūcijas. Šis ir Brazīlijas pirmais nacionālais plāns augošās bērnu prostitūcijas apkarošanai.
"Problēma ir nopietna, un mēs zinām, ka tās apmēri ir neaptverami lieli. Mēs nezinām, cik daudz bērnu tajā ir iesaistīti", aģentūrai "Reuters" teica Vanda Engela, kas vada Brazīlijas projektu.
Bieži vien ir grūti palīdzēt bērniem izkļūt no seksa tirdzniecības, jo sevišķi tādēļ, ka ir ģimenes, kas skubina bērnus pārdoties, lai papildinātu ģimenes kasi.
"Apmēram 60 procentu no seksuāli izmantotajām meitenēm arī ģimenē tiek pakļautas seksuālai varmācībai. Tas nozīmē, ka ģimenes bieži vien ir daļa no problēmas", Engela teica.
Varas iestādes bērniem, kuri pamet prostitūciju, piedāvā atlīdzību nepilnu 250 kronu apmērā mēnesī, taču tas ir smieklīgi maz salīdzinājumā ar to, ko nopelna uz ielas. Daudziem nauda ir vajadzīga pašu un ģimenes izdzīvošanai.
Kāda piecpadsimtgadīga prostitūta, kuru intervējis Brazīlijas laikraksts "Folha de Sao Paulo", labā naktī ar pieciem klientiem nopelna vairāk nekā 250 kronu.
"Es esmu šeit, jo man tas ir obligāti jādara. Manai mammai bija trieka, un viņa nespēja turpināt strādāt, un man ir divi brāļi. Ja iestādes vēlas mūs dabūt prom no ielas, tad tām ir mums jāpalīdz pelnīt naudu savādāk, jo darbu dabūt nav iespējams", stāsta 15 gadu vecā meitene.
Nav uzticamas statistikas par to, cik izplatīta ir seksa tirdzniecība ar bērniem Brazīlijā un citur pasaulē.
"Ļoti aptuvens minējums — divi līdz trīs miljoni pasaules bērnu katru gadu tiek iesaistīti šajā nodarbē", saka Helēna Karlēna. Ziņojumos redzams, ka spēcīgie pasākumi pret bērnu seksa tirdzniecību Taizemē, Filipīnās, Taivānā un Šrilankā ir nobiedējuši sutenerus. Viņi baidās no apcietināšanas un zina, ka var tikt sodīti arī savā dzimtenē. Tagad viņi skatienu pievērš jauniem medību laukiem Latīņamerikā.
Lēna Hansone