"Nevienlīdzīgā valsts Rietumos"

"Expressen"

— 2000.07.04.

2000. gada 4. jūlijs. Salūti un svinības visās Amerikas Savienotajās Valstīs. Brīvības, demokrātijas un taisnīguma slavinājums. Lielajā valstī Rietumos līdz taisnīgumam tomēr ir ļoti tālu. Šajā rakstā nedaudz iedziļināsimies amerikāņu līdztiesībā.

Tieši pirms 224 gadiem, 1776. gada 4. jūlijā, tika pieņemta ASV Neatkarības deklarācija. Sākotnējām 13 Amerikas kolonijām bija apnicis atrasties britu valdījumā, un šajā kopīgajā dokumentā, kura lielāko daļu uzrakstīja Tomass Džefersons, tās sevi pasludināja par brīvām un neatkarīgām.

"All men are created equal" — šādi skan pazīstamais teikums no Neatkarības deklarācijas. Visi cilvēki piedzimst līdzvērtīgi. Vai tā ir?

Protams, nē. Cilvēku iespējas nosaka dažādu faktoru virkne — ģimenes apstākļi, sociālā grupa, etniskā piederība, seksuālā orientācija. Turklāt neaizmirstiet — dzimums.

Eleanora Smīla ar sieviešu jautājumiem ir strādājusi vairāk nekā 30 gadu. Šobrīd viņa vada Feminist Majority Foundation organizāciju, kuras uzdevums ir panākt lielāku līdztiesību, izplatīt informāciju par sieviešu apstākļiem un atbalstīt feministisko pētniecību.

"Daudzās jomās mēs esam panākuši ļoti daudz, bet vai mēs esam līdztiesīgas? Nē! Tomēr amerikāņu sieviešu kustība ir ārkārtīgi spēcīga un kļūst aizvien stiprāka, mums vēl ir tāls ceļš ejams. Tikai deviņas no simt senatoriem ir sievietes, sievietes tiek diskriminētas apdrošināšanas sistēmā, mūsu rīcībā ir mazāk nekā desmit procentu no valstī vissvarīgākajiem priekšnieku posteņiem, armijā sievietes drīkst diskriminēt pilnīgi likumīgi... Šādi es varētu turpināt līdz bezgalībai. Tā ir nemitīga cīņa."

Modernā sieviešu kustība spēcīgu izrāvienu izdarīja 1968. gadā Atlantiksitijā. Protestējot pret gadskārtējo Miss America konkursu, ļoti daudz demonstrācijā izgājušo sieviešu atkritumu konteinerā sameta un aizdedzināja skaistumkopšanas līdzekļus, korsetes un krūšturus — notiekošās skaistuma sacensības uzmundrinātā sievietes ideāla simbolus. Bija radies feministes tēls — nikna un trokšņaina sieviete, kas stāv uz barikādēm un dedzina savu krūšturi.

Patiess vai nē, bet šis tēls bija efektīgs. Sieviešu jautājumi tika nopietni ņemti vērā gan ASV, gan pārējā pasaulē, un lēnām, bet neatlaidīgi lietas sāka uzlaboties. 1973. gadā ASV tika pieņemts likums par brīviem abortiem. Šim paraugam drīz vien sekoja Zviedrija. Atšķirība starp vīriešu un sieviešu darba algu samazinājās, uzlabojās izglītības iespējas, tika pilnveidota bērnu aprūpes sistēma, un aizvien vairāk sieviešu sāka strādāt. Zviedrijā tika ieviesta vecāku apdrošināšana, kas vīriešiem un sievietēm radīja iespēju izmantot vecāku atvaļinājumu, un ANO pasludināja sieviešu gadu.

Astoņdesmitajos gados debates noklusa. Feministes aizgāja no ielām, priekšroku dodot universitātei, un sāka iekarot akadēmisko pasauli. ASV sievietes bija apmierinātas ar savām jauniegūtajām iespējām un atslābinājās. Tad uzsprāga bumba. 1991. gada oktobrī klajā nāca Sjūzanas Faludi "Backlash" — vairāk nekā 500 lappušu biezs dokuments par karu pret amerikāņu sievietēm.

Pēc viņas domām, astoņdesmitie gadi nebija nekas cits kā backlash — spēcīga reakcija pret sieviešu panākumiem ar mērķi piespiest viņas atgriezties pie plīts. Filmās un televīzijā strādājošas mazu bērnu mātes tika attēlotas kā savtīgi monstri, un politiķi nepalaida garām iespēju cildināt tradicionālo ģimeni. Avīzēs pētnieki nemitīgi apgalvoja, ka sievietes, kurām līdz 30 gadu vecumam nav izdevies tikt pie vīra un bērniem, ir nolemtas dzīvei vientulībā. Sabiedrība apgalvoja, ka modernā sieviete nav atbrīvota, bet gan depresijas mākta, neauglīga un pārstrādājusies līdz spēku izsīkumam.

Secinājums?

Līdztiesība ir draņķis!

Faludi tomēr pierādīja pretējo. Līdztiesība, par ko brīdināja sabiedrība, nebija reāla. Sievietes vēl joprojām pelnīja mazāk nekā vīrieši, un algas atšķirība drīzāk bija pieaugusi, nevis samazinājusies. Sieviešu veselības stāvoklis pasliktinājās nevis tādēļ, ka viņas nebija precējušās, bet gan tāpēc, ka darbavietās viņas tika diskriminētas, ka viņu ekonomiskais stāvoklis bija slikts un ka viņas cieta dēļ brīvības trūkuma.

"Backlash" kļuva par līdz tam neredzētu bestselleru.

"Pateicoties šīs grāmatas izraisītajam satraukumam, Sjūzanai Faludi izdevās cilvēkus informēt par to, ko mēs sieviešu kustībā jau zinājām. Svarīgs pārrāvums, tomēr backlash nebūt nav beidzies — fakts ir tāds, ka šodien tas ir daudz ļaunāks", Eleanora Smīla norādīja.

"Kongresu kontrolē republikāņi, kurus savukārt ārkārtīgi ietekmē konservatīvie labējie. Tagad turklāt šķiet, ka republikāņu kandidātam Bušam pirms prezidenta vēlēšanām ir labākas izredzes. Tas ir patiešām biedējoši. Divas trešdaļas vēlētāju pat nezina, ka viņš ir pret brīviem abortiem!"

Tiesības uz aborta izdarīšanu ir viens no amerikāņu feministu vissvarīgākajiem jautājumiem. Pretestība pret abortiem ir liela un plaši izplatīta, un mežonīgi uzbrukumi abortu klīnikām nav nekas neparasts.

Kopumā ņemot, cīņa par līdztiesību ir tāda pati kā Zviedrijā — runa ir par pretsparu vardarbībai pret sievietēm, algu atšķirības samazināšanu un ietekmes palielināšanu.

"Mums gluži vienkārši nepieciešams palielināt savu politisko pārstāvniecību. Mūsu rīcībā nav neviena svarīga komitejas posteņa, vairākās Kongresa komitejās nav pat nevienas sievietes — mūsu nav tur, kur tiek pieņemti lēmumi!" teica Eleanora Smīla.

Viņa uzsvēra, ka tajā pašā laikā tomēr nedrīkst aizmirst, ka faktiski daudz kas ir noticis. Pirms 30 gadiem amerikāņu sievietes saņēma tikai 60 procentu vīriešu algas, mazāk nekā 3 procenti kongresmeņu bija sievietes, un nebija gandrīz nevienas advokātes un ārstes. Šobrīd gandrīz puse medicīnas un tieslietu studentu ir sievietes.

"Mūsdienu amerikāniete dzīvo pavisam savādāk nekā sešdesmitajos gados. Viņa strādā, pelna savu naudu, viņai ir pieejami pretapaugļošanās līdzekļi, viņai ir tiesības izdarīt abortu, viņa apprecas vēlāk, ir labi izglītota. 1970. gadā sievietēm pat bija liegts studēt elitārajā Hārvarda un Jeilas universitātē", Eleanora Smīla saka, ievelk elpu un turpina:

"Daudzās jomās mēs esam guvušas patiešām revolucionārus panākumus. Lieta tikai tāda, ka mums vajag vairāk revolūciju!"

Partneru vardarbības dēļ ik dienu dzīvību zaudē četras sievietes.

• Tikai 12% Amerikas kongresa abu palātu locekļu ir sievietes. Pārstāvju palātā ir 12,9% sieviešu, bet Senātā 9%.

• 1997. gadā sievietes veidoja 46,2% Amerikas kopējā darbaspēka. 70 procentu visu pusslodzi strādājošo amerikāņu ir sievietes.

• 1998. gadā Amerikas sieviešu vidējā gada alga bija 73,2 procenti vīriešu algas. 1980. gadā tā bija 60,2 procenti.

• 1998. gadā sieviešu pašreizējie vai bijušie partneri pret viņām veica 876 000 vardarbības aktu, tā saukto partneru vardarbību. FBI informē, ka šajā vardarbībā katru dienu tiek nogalinātas četras sievietes — 1998. gadā no sava partnera rokas mira 1320 sieviešu.

• Melnādaino sieviešu īpatsvars, kas cieš dēļ tuvinieku vardarbības, ir par 35% lielāks nekā baltajām sievietēm.

• Tiesības uz brīvu aborta izdarīšanu ASV tika pieņemtas 1973. gadā. Abortu izdarīt tomēr vēl aizvien var būt grūti — piemēram, iespēja to paveikt parastās slimnīcās ir ievērojami samazinājusies. No 1992. līdz 1996. gadam slimnīcu skaits, kurās iespējams izdarīt abortu, ir sarucis par 18 procentiem.

• 6 procentos visu Amerikas apgabalu (county) nav vispār nekādu iespēju izdarīt abortu — ne slimnīcās, ne privātās abortu klīnikās.

Annika Lundbeka